Znotiņas izpļāpāšanās var dārgi maksāt gan viņai, gan viņas brālēnam - advokātam
PIETIEK28.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neviens nu jau bijušo Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieci Ilzi Znotiņu aiz mēles neraustīja, - pati viņa tik ļoti aizrāvās, sevi intervijā žurnālam Ieva visvisādi slavējot un pat nodēvējot par Žannas d’Arkas reinkarnāciju, ka izpļāpāja lieku. Ļoti iespējams, ka šī izpļāpāšanās gan nenovedīs pie kriminālprocesa, taču nevainojamo reputāciju un no tās izrietošās ieceres pēc augsta un izcili apmaksāta amata kādā starptautiskā struktūrā gan var sagraut.
Pašslavinošā intervijā aizvadītās nedēļas žurnāla Ieva numurā, atbildot uz intervētājas pieglaimīgajiem jautājumiem, I. Znotiņa aizrāvās tik ļoti, ka citu pašslavinošu tēžu vidū paziņoja, ka, sākot darbu dienesta vadītājas amatā, viņai esot piedāvāts kukulis.
„Pirmajā mēnesī FID amatā man tika piedāvāts kukulis, un mana rīcība bija vienīgā un pareizā tādā situācijā - kukuļa piedāvātājs ātri un skaidri saņēma rezultātu par šo piedāvājumu, un pēc tam nekad man vairs kukulis nav ticis piedāvāts,” paziņoja I. Znotiņa.
No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja reakcijas, šai sakarā sākot resorisko pārbaudi, nepārprotami izriet, ka šajā iestādē nekas par šādu kukuļa piedāvājumu augstajai amatpersonai nav bijis zināms, kas savukārt nozīmē, ka I. Znotiņa par to nav likumā noteiktā kārtībā ziņojusi, kas ir nopietns likuma pārkāpums.
Par to, ka I. Znotiņa izmelosies, šaubu nav, taču Pietiek darīs visu iespējamo, lai sabiedrību iepazīstinātu ar viņas KNAB sniegtajiem paskaidrojumiem. Tikmēr jau ir parādījusies versija, kas izskaidro, kāpēc parasti tik principiālā I. Znotiņa kukuļa piedāvāšanas gadījumā nav nekavējoties vērsusies tiesībsargāšanas iestādēs.
Sakarā ar šo versiju kukuļa piedāvātājs varētu būt bijis neviens cits kā viņas brālēns – individuāli praktizējošs advokāts Artis Mežgailis. Pietiek ir zināms, ka, I. Znotiņai stājoties amatā, juristu aprindās ir mēļots par brālēna lielajām iecerēm šajā sakarā.
Protams, tagad A. Mežgailis Pietiek apgalvo, ka vispār nesaprotot, par ko varētu būt runa. Līdz ar to atklāts paliek jautājums gan par to, kādu tieši versiju I. Znotiņa cels priekšā KNAB, gan par to, vai tā būs saskaņota ar viņas iepriekš pasaudzēto radagabalu.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
