Znotiņas „noslēpumi”: publicējam naudas atmazgāšanas apkarošanas materiālus, ko FID sākumā publiskoja, bet pēc tam „paslēpa”
PIETIEK17.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek šodien publicē naudas atmazgāšanas apkarošanas mācību materiālus, ko Ilzes Znotiņas vadītais Finanšu izlūkošanas dienests novembra sākumā vispirms publiskoja pats savā interneta mājas lapā, bet pēc tam no šīs lapas aizvāca un paziņoja, ka tā esot ierobežotas pieejamības informācija. „Pilnmēness,” – tā šo situāciju komentē pati I. Znotiņa.
Jau iepriekš ir detalizēti aprakstīts, kā iekšēja haosa un nolaidības dēļ I. Znotiņas vadītais Finanšu izlūkošanas dienests (FID) šā gada novembra sākumā nopludināja ziņas, par kurām pats pēc tam atzina – tās satur ierobežotas pieejamības informāciju.
Uz pieprasījumu izsniegt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanas un iztiesāšanas mācībās demonstrētās prezentācijas un uzstāšanos ierakstus, lai ar tiem iepazīstinātu sabiedrību, FID novembra beigās atbildēja ar kategorisku atteikumu: „Mācību materiāli satur ierobežotas pieejamības informāciju, tai skaitā tiesībaizsardzības iestāžu darba informāciju, un Finanšu izlūkošanas dienestam nav tiesību izsniegt Jums mācību materiālus.”
Taču... šīs pašas mācību prezentācijas novembrī ilgāku laiku bija publiskai apskatei un lejuplādēšanai izvietotas ne tikai sociālajā tīklā YouTube, bet pat Finanšu izlūkošanas dienesta interneta mājaslapā. No tās prezentācijas pazuda tikai pēc tam, kad FID priekšniecei I. Znotiņai tka pieprasīta oficiāla atļauja ar šīm prezentācijām iepazīties.
Domājams, tikai no saņemtajiem jautājumiem aptvērusi, ka ierobežotas pieejamības informācijas ir izlikta publiskai apskatei mājaslapā un turklāt tā ir fiksēta, viss, ko FID priekšniece I. Znotiņa elektroniskā pasta vēstulē atbildēja uz iestādei nosūtītu elektroniski parakstītu dokumentu, bija viens vārds: „Pilnmēness.”
Pietiek šodien publicē I. Znotiņas vadītās iestādes vispirms publiskotos, bet pēc tam „paslēptos” mācību materiālus tieši tādā formā, kādā tie bija atrodami Finanšu izlūkošanas dienesta mājaslapā.
NILL vispārējā izpratne
Dokuments PDF formātā
Finanšu iestāžu iekšējās kontroles sistēmas
Dokuments PDF formātā
Netiešie pierādījumi - NILL tipoloģijas
Dokuments PDF formātā
Starptautiskā prakse NILL novēršanā un apkarošanā
Dokuments PDF formātā
NILL izmeklēšanas problēmjautājumi
Dokuments PDF formātā
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana
Dokuments PDF formātā
Starptautiski labākā prakse noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas jomā
Dokuments PDF formātā
Finanšu izmeklēšana
Dokuments PDF formātā
Konfiskācija Latvijā
Dokuments PDF formātā
Prokurora uzraudzība NILL lietās
Dokuments PDF formātā
Kriminālvajāšana NILL lietās
Dokuments PDF formātā
Prakses veidošanas izaicinājumi kriminālprocesos par NILL
Dokuments PDF formātā
FID mācības
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
