Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai arī kopš Zolitūdes traģēdijas pagājuši jau divarpus gadi un pirms pusgada ar ziņojumu klajā nāca traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija, tomēr joprojām liela daļa komisijas rosināto izmaiņu likumos un Ministru kabineta noteikumos nav izdarīta. Komisijas locekļiem nav pārliecības, ka līdzīga traģēdija nav iespējama ne tikai nelaimīgas apstākļu sakritības dēļ, bet arī tādēļ, ka joprojām nav novērstas normatīvajos aktos konstatētās nepilnības.

Tāda pārliecība nevar būt nekad un nekur, neviens no tādām lietām nav simtprocentīgi pasargāts – jautāti, vai ir pārliecināti, ka otra tāda traģēdija kā Zolitūdē nav iespējama, visi kā viens Pietiek atbildēja uzrunātie parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti. Tomēr tautas priekšstāvji norādīja arī uz virkni identificētu, bet neizdarītu darbu, kas agri vai vēlu var novest pie līdzīgas traģēdijas.

Deputāte Inguna Rībena uzsver, ka šāda pārliecība pirmām kārtām nevar būt sabiedrības morālās krīzes dēļ, kas “absolūti nekādā mērā nav apstādināma”. “Viss sākas cilvēku galvās un sirdīs. Visa pārējā pasaule ir tam tikai sekas. Man liekas, ka ar mūsu galvām un sirdīm nenodarbojas itin neviens. Man vienmēr ir bijis pilnīgi skaidrs, ka krietni un godīgi cilvēki pat visnesakārtotāko likumdošana krietni un godīgi apdzīvos, bet ciniķi atradīs spraugas un robus visideālākajos likumos,” uzskata Saeimas deputāte, piebilstot, ka sabiedrības zemo morāli un tās sekas ikdienā var baudīt arī šodien, kaut vai ar notiekošo Valsts ieņēmumu dienestā, Panamas dokumentu skandālu, nodokļu nemaksāšanu un faktu, ka pēkšņi vienā dienā “nesaprotamu” iemeslu dēļ atkāpjas visa Latvijas pasta vadība.

Pēc viņas domām, nav pareizi, ka par ētiskajiem jautājumiem neviens nekad nerunā, jo sabiedrība saprot tikai reāli taustāmas lietas. Rībena esot pārliecināta, ka komisijas secinājumi bija “bezgala jēdzīgi un sakarīgi, konstruktīvi un būtiski. Gudrs premjers to mūsu secinājumu grāmatu turētu sev priekšā uz galda un dien dienā tajā ieskatītos. Bet es to tā nejūtu”. Deputāte piebilst, ka arī tas, ko komisija iniciēja likumdošanā, joprojām nav izdarīts. Viņa uzskata, ka ļembasts ap uzvārdu saukšanu vai nesaukšanu gala ziņojumā nogremdēja visu “fantastiski nopietno, saturīgo darbu komisijā”.

“Turklāt man nav arī pārliecības par Dienvidu tilta drošību. Mani jau tramīgu darīja fakts, ka slogošanas laikā tilts ieliecās un vairs neatgāja atpakaļ. Tagad es ar bažām klausos, ka kaut kādi pleķi ir parādījušies. Lai Dievs dod, ka tie ir nevainīgi pleķi,” bažas pauž deputāte, kura ir pārliecināta, ka visas šīs nebūšanas ir “novirzes no krietnās morāles, tas, ka visus dievus ir aizvietojis viens dievs – nauda”.

Dienvidu tilta problēmas kā vienu no indikatoriem, kas neļauj gūt pārliecību par Zolitūdes traģēdijas atkārtošanās neiespējamību min arī deputāts Mārtiņš Šics. Viņš gan kā augstskolas pasniedzējs atgādina, ka jau statistika vien liecina - no dažādām avārijām mēs neesam pasargāti.

“Reizi trijos gados mums būs avārija ar kādiem 10-15 cietušajiem, bet reizi desmit gados būs kāda lielāka nelaime. Es nevaru pateikt, vai tā būs būve, gāzes sprādziens, no sliedēm nogājis vilciens, spridzināšana vai kas tamlīdzīgs, bet ar mūsu infrastruktūru tādas avārijas ir, bija un būs, vienīgais, ko varam darīt, novērst riskus, lai tās notiktu retāk,” statistikas teoriju atgādina Šics, piebilstot, ka no milzu katastrofas reiz mūs pasargājusi laimīga nejaušība, kad pār Salu tiltu braukusi degvielas mašīna, no kuras lijusi ārā maza benzīna tērcīte. “Tā bija tikai laimīga nejaušība, ka tajā brīdī neviens uz tilta nenometa degošu cigareti. Tur varēja būt traģēdija ar milzu upuriem, jo šim tiltam glābēji nevar piekļūt ne no apakšas, ne augšas, jo helikopteram pietuvoties liedz trolejbusa vadi,” par bīstamību mums visapkārt atgādina katastrofu mediķis.

Taču, arī runājot par celtniecību, viņam, “redzot tos brīnumus, ko dara celtnieki, un tos brāķus, kas atklājas, nav pārliecības, ka nekas līdzīgs nenotiks”. “Kā mēs redzam, uz pasaules dārgākā tilta parādās kaut kādi izsvīdumi, nav izslēgts, ka tur kaut kas sāks plīst un drupt,” uzmanību vērš Šics. Viņam nav arī pārliecības par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju drošību “Manuprāt, bīstams ir viss, kas ir saistīts ar dzīvojamo fondu, daudzstāvu mājām, jo nav pat kvalitatīvas uzraudzības un tajās notiekošo procesu sistematizācijas,” norāda deputāts. Viņš šo bīstamību ilustrē ar teorētisku piemēru, ka kaut kur kādā lifta šahtā kāds vidus stiprinājums ir izkritis, lifts nenogāžas, neviens necieš, bet atnāk kaut kāds meistars, kaut ko piemūrē, kaut ko piestiķē, bet šis lifts kļūst bīstams, un neviens par to nemaz nezina. Turklāt viņš norāda, ka kopš dzīvokļu privatizācijas vairs nav viena konkrēta atbildīgā par visu ēku, jo viss ir privāts.

“Ar šādām potenciāli bīstamām ēkām neviens nevar būt drošs, ka nekas nenotiks. Vēl nav izdarīts arī viss, ko rekomendēja komisija. Arī tajā sadaļā, par ko es atbildu, – civilā aizsardzība un katastrofu sekas - joprojām nav viss izdarīts,” secina Šics. Pēc viņa domām, glābējiem joprojām ir nepietiekams finansējums. Turklāt pie mums neviens nepievērš uzmanību tam, kā tiks organizēta cilvēku evakuācija katastrofu gadījumos. “Mums it kā formāli ir pieņemts, ka ir jābūt darbinieku parakstiem, ka viņi ir informēti par evakuācijas plānu, bet netiek praksē izmēģināts, kā tas strādā. Es studentiem jautāju, vai viņi jelkad ir saskārušies ar evakuācijas izmēģinājuma trauksmi. Izrādās – neviens. Ir tikai formāli paraksti uz papīra. Mēs esam kļuvuši par tādiem kā birokrātiem, kur papīrs un paraksts ir svarīgākais, nevis likuma gars, nevis pati tā jēga. Ja paraksta nebūs, kādu sodīs, bet nevienu neinteresē, vai cilvēki tiešām zina, kas viņiem evakuācijas brīdī jādara,” uz bīstamību norāda katastrofu mediķis.

Komisijas locekle Inguna Sudraba atgādina, ka vienmēr paliks cilvēciskais faktors, tomēr politiķu pienākums ir panākt, lai “likumdošanas prasības ir perfektas”. Pēc viņas domām, Zolitūdes traģēdija ir piemērs tam, ka var kaut ko izdarīt formāli un, ja cilvēkus vada alkatība un paļaušanās, ka nekas slikts jau nenotiks, cilvēcisko faktoru nevar izslēgt.

Fakts, ka valdība parlamentārās izmeklēšanas komisijas ieteikumus neatsūta atpakaļ uz Saeimu ar norādi, ka tajos viss ir kārtībā un tajos nav nepieciešami uzlabojumi, kā tas izdarīts ar bankas Citadele parlamentārās izmeklēšanas komisijas ieteikumiem, Sudrabai vieš cerības, ka Zolitūdes komisijas ieteikumi nav vienkārši iegūluši kādā atvilktnē, bet gan pārsūtīti atbildīgajām institūcijām normatīvo aktu pilnveidošanai.

Tomēr liela daļa no ieteikumiem joprojām nav iedzīvināti. Kā piemēru Sudraba min komisijas rosinātās izmaiņas Būvniecības likumā, kas šīs Saeimas laikā nav plenārsēdē skatītas pat pirmajā lasījumā. Arī Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likums vēl nav līdz galam pieņemts. “Kaut kādas aktivitātes tiek veiktas, bet teikt, ka visa likumdošana ir sakārtota, nevar. Ir vēl būtiskas lietas, kas jāsakārto Ministru kabineta noteikumos saistībā ar būvniecību, taču pat Būvniecības likums nav sakārtots,” uzsver Sudraba.

Savukārt komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis norāda uz gadījumiem, kad komisijas ieteikums ir formāli izpildīts, taču reāli nekāda uzlabojuma nav. “Ja runājam par Būvniecības kontroles biroju, tad jāsaka, ka mūsos bija liela skepse, kā praksē turpmāk attīstīsies šī biroja darbs. Tajā brīdī, kad notika izmeklēšanas komisijas sēdes, Pēteris Druķis nokļuva Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadītāja amatā. Palasot to komisijas ziņojuma sadaļu, kas vērtē BVKB darbu, tur ir pilnīgi skaidri iekļauts vērtējums, ka šī struktūra nevarēs darboties, ja nebūs fundamentālas Ekonomikas ministrijas uzraudzības pār šo biroju. Pretējā gadījumā viņi var pārvērsties tādos sīkos birokrātos, kas apgrūtinās procesu. Man ir aizdomas, ka tā arī ir izveidojies. Redzot, kas notiek nozarē, var secināt, ka ir noticis vissliktākais, kas varēja notikt,” secina bijušais komisijas vadītājs.

Viņam gan būtu žēl, ja šo iestādi likvidētu tikai sliktās interpretācijas dēļ. “Būtu labi, ja notiktu pārvērtēšana, jo biroja sākotnējais uzdevums bija sekot nozīmīgām valsts ēkām, drošībai, nevis pārvērsties par sīkāku pārbaudītāju, kas dublē būvvalžu darbu. Būtu pienācis laiks Ekonomikas ministrijai izvērtēt šī biroja darbu, izdarīt secinājumus, novērtēt ne tik daudz vadītāju, bet darbu, kas ir veikts,” savu redzējumu izklāsta Balodis.

Savukārt deputāts Ints Dālderis domā, ka bez birokratizēšanās būvniecības nozares sakārtošana nav iespējama. Viņš ir pilnīgi pārliecināts, ka pie Zolitūdes traģēdijas vainojama būvvaldes nolaidīgā darbība, tādēļ Būvuzraudzības kontroles biroja izveidošana, pēc viņa domām, ir nepieciešama. “Domāju, ka būvniecības likumdošana, lai arī cik grūti saskaņojama, tomēr iet uz priekšu, tiek uzlabota. Protams, tā top administratīvo slogu palielinoša. Bet, ja mēs gribam būt pārliecināti, ka tas vairs nekad neatkārtosies, tad ir jābūt ciešākai kontrolei un uzraudzībai, tas nozīmē, ka visas procedūras kļūs arvien smagnējākas,” norāda Dālderis.

Savukārt komisijas locekļi Kārlis Seržants un Kārlis Krēsliņš pauž cerību, ka pamazām rosinātās likumu un noteikumu izmaiņas ieraudzīs dienasgaismu, norādot, ka, protams, varētu vēlēties, lai šis process virzās ātrāk, tomēr viņi saprotot, ka normatīvo aktu projektu saskaņošanas darbs nenotiek strauji.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ja Kariņa valdība tradicionāli vilcināsies un minstināsies, Dziesmu svētki ir nopietni apdraudēti

FotoLai nodrošinātu nākamo Dziesmu un deju svētku kvalitatīvu sagatavošanu, lūdzam tuvākajā laikā pārskatīt esošos ierobežojumus un izstrādāt jaunu, detalizētu darbības plānu pēc ārkārtas situācijas beigām 28. februārī, kas ļautu atsākt pilnvērtīgu amatiermākslas kolektīvu mēģinājumu procesu un koncertēšanu.
Lasīt visu...

12

Pateicos Gunāram Astram

FotoPaldies Gunāram Astram, ka „sociālās distancēšanās režīmā mājsaimniecībā” man vēl ir tiesības bez „satraukuma” pateikties šodienas dzīves kārtības noteicējiem neatkarīgajā Latvijā:
Lasīt visu...

21

Ekselence ar atlaidi

FotoManis rakstītais nav gūts no insaideriem, bet ir tikai situācijas modelēšana. Pēc Valsts Pieneņgalvas izblamēšanās ar hūti ķobī himnas atskaņošanas laikā “politisko labiešu galmam” pietuvinātajiem medijiem ir dota komanda spodrināt nācijas tēva tēlu. Tā sacīt, lai skribenti velti neēd savu maizi.
Lasīt visu...

21

Muļķi

FotoParasti gudrās grāmatās, likumos un citos gadījumos, kad tiek publicēta kāda svarīga informācija, sākumā ir izskaidrota izmantotā terminoloģija, lai lasītājs saprot, par ko ir runa un kā tas, ko lasa, ir jāsaprot.
Lasīt visu...

21

Jaunā normāluma greizie spoguļi

FotoDr. E. Mednis sava Telegram informē: “Pie mums Latvijā tagad notiek šādi – tikko tu runā ne to, ko Politbirojs lēmis, tā tevi momentā cenšas nomelnot visi, kam nav slinkums un pie tam saskaņoti. Tikko Dragiļevas kundze no DeFacto, tagad Žukovas kundze – privātpersona, bet no tā brīvajā laikā delfi.lv redaktore un žurnāliste vērsusies gan Veselības inspekcijā, gan arī Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijā ar lūgumu man anulēt sertifikātu un līdz ar to liegt iespēju praktizēt kā ārstam.
Lasīt visu...

21

Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām

FotoŠķiet, ka ne tikai es, bet daudzi ārsti ikdienā cenšas atbildēt uz jautājumiem: kā tad tā – vakcinējos pret SARS-CoV-2, saņēmu pat balstvakcīnu, bet saslimu ar Covid–19, nonācu slimnīcā? Kā tad tā – esmu trīskārt vakcinējies pret Covid–19, bet man neļauj staigāt bez maskas, neļauj apmeklēt ballīti vai nosvinēt dzimšanas dienu restorānā pie viena galdiņa ar tādiem pašiem vakcinētiem un balstvakcinētiem radiem? Kā tad tā – pasaulē nav vakcīnu salīdzinošu pētījumu, bet Latvijā uzskata, ka adenovīrusu vakcīnas (Asta-Zeneca un [email protected]) ir sliktākas un tām vajag ātrāku čaklāku balstvakcināciju. 
Lasīt visu...

12

Astra izsvilptu varmākas

FotoDomāju, ka Gunāram Astram no aizsaules rūgti bija vērot, kā kangari, kas jau ir piesavinājušies nacionālos simbolus, tagad vēlas sev pierakstīt arī viņu. Levita un Bordāna dalība Astras pieminekļa atklāšanā, manuprāt, bija latviešu mocekļa piemiņas zaimošana. Tiesa, arī pats monuments apgriezta krusta formā ir visai provokatīvs.
Lasīt visu...

21

Politika ir cīņa par varu un naudu

FotoIzņēmuma kārtā es ievadam mēģinu definēt sakāmo vienā rindkopā, – lūk, kas no tā man iznāca!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Karikatūrists varas kalpībā

“Liekam kluci” pie apgrieztā krustā “piesistā” latviešu brīvības cīnītāja veidola varas bļodlaiža Zemgus Zaharāns redz “zemcilvēkus”, kas uzdrošinājās izsvilpt savus “cienījamos” mocītājus, kuri...

Foto

JKP Bordāns sadarbojas ar Astras zaimotājiem, ciniski izmanto viņa piemiņu

Gunāru Astru dēvēt par disidentu nav precīzi un atbilstoši. Disidenti ir drosmīgie, kuri cīnās par brīvību...

Foto

Jūs neticēsiet, bet es esmu pamanījis – nepieciešamas izmaiņas partiju finansējumā no valsts budžeta

Valsts budžeta finansējuma palielināšana politiskajām partijām, vienlaikus samazinot to iespējas piesaistīt...

Foto

Mediķi varas kalpībā

“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo...

Foto

Es labāk būšu BRĪVS ieslodzījumā nekā IESLODZĪTS brīvībā!

Es kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi...

Foto

Levitam šobrīd ir arī citas vissvarīgākās prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu!

18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju...

Foto

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo...

Foto

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu,...

Foto

Ko gribam, to darām, kad vajadzēs informēt Finanšu ministriju, tad arī informēsim, bet sabiedrībai gar to vispār nav daļas

Lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu,...

Foto

Viedais Anonymous

Vispirms pateicos portālam PIETIEK par iespēju paust savu viedokli daudzos aktuālos jautājumos. Katra interneta vietne darbojas pēc saviem ieskatiem. Tā, piemēram, te komentāros ikviens...

Foto

“Zemcilvēkiem” šopinga nebūs!

Vietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem....

Foto

Ar interesi gaidu, kad tad Šlesers beidzot sāks priekšvēlēšanu kampaņu!

Pretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums...

Foto

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt!...

Foto

Modelēšana – “KO DARĪT?”

Nesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”,...

Foto

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

Činavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par...

Foto

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

Brīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ...

Foto

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

Es uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos...

Foto

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

Saeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu...

Foto

Bezroku antiutopija

Lai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas...

Foto

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar...

Foto

Zahejs

Garīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda....

Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...