Iesaki rakstu: 
Zolitūdes traģēdijas aizsegā sākas mēģinājumi atbrīvoties no esošajai sistēmai nevēlamiem darbiniekiem atsevišķās iestādēs, - ir sākta dienesta pārbaude pret Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieku Mārtiņu Šicu, pateicoties kura apstiprinātajai informācijai, Latvijas iedzīvotāji un Latvijas pilsoņi ārvalstīs varēja operatīvi saņemt par saviem Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem tuviniekiem un draugiem, kamēr Valsts policija šo informāciju slēpa.
Bijušā Veselības ministrijas valsts sekretāra Armanda Ploriņa vadītā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta oficiālā versija ir - dienesta izmeklēšana esot uzsākta par faktu, ka "piektdien, 22.novembrī, no dienesta darbinieka e-pasta, kurš nebija iesaistīts traģēdijas seku likvidēšanā un palīdzības koordinēšanā, ir nosūtīta informācija trešajām pusēm, kas saistās ar Zolitūdes traģēdiju un norādīja ziņas par it kā bojāgājušiem".
Savā paziņojumā dienests skaidro, kādu iemeslu dēļ tas nav uzskatījis par svarīgu iedzīvotājus iespējami ātri informēt par bojāgājušo personībām, - sākotnējais saraksts neesot bijis precīzs, un tas Ploriņa vadītā dienesta ieskatā esot bijis pietiekami, lai tuviniekus ilgstoši turētu neziņā par upuru vārdiem un uzvārdiem. Tāpēc "notikušais ir nepieļaujams pārkāpums", uzskata Ploriņš.
Dienesta paziņojumā ir noklusēts tas, ka izmeklēšana ir sākta pret vienu konkrētu personu - zināmāko šīs jomas profesionāli Latvijā, dienesta vadītāja vietnieku Mārtiņu Šicu, kuram jau ir oficiāli atņemti visi viņa izmantotie dienesta komunikācijas līdzekļi, tostarp mobilais telefons un dators.
Pietiek zināms, ka pret Šicu sāktās izmeklēšanas pamatā ir bojāgājušo saraksts, kas bija publicēts portālā nekropole.info un kas veselas divas dienas pēc katastrofas cilvēkiem bija vienīgais informācijas avots, kur varēja uzzināt aizvien papildinātās ziņas par bojāgājušajiem. Pēc Pietiek rīcībā esošās neoficiālās informācijas, tieši šis saraksts laikā, kad Valsts policija un Ploriņa vadītais dienests šādas ziņas uzskatīja par publiski neizpaužamām, ir palīdzējis vairākiem bojāgājušo tuviniekiem operatīvi doties pie dzīvokļos atstātiem bērniem un arī mājdzīvniekiem. Tāpat saraksts deva nepieciešamo informāciju ārpus Latvijas esošajiem valsts pilsoņiem.
Viens no portāla saimniekiem, jurists Aivars Borovkovs Pietiek pirmdien apliecināja, ka nekādus gatavus sarakstus vai cita veida datus portāls no Šica nav saņēmis, taču viņi vērsušies pie Šica ar portāla rīcībā esošiem datiem, lai iegūtu tiem apstiprinājumu vai noliegumu.
Borovkovs Pietiek norādīja, ka politiski iecelto ierēdņu mēģinājums tagad sākt kādu lietu par personas datu noplūdi esot absurds ne tikai pēc būtības, bet arī, to vērtējot Latvijas normatīvo aktu kontekstā, kuri skaidri norāda, ka dabas katastrofu un citu nelaimju gadījumā augstākās augstāk par dažādām instrukcijām stādāmas cilvēku intereses.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
