Iesaki rakstu: 
Pietiek turpina publicēt interesantākās vēstules no portāla rīcībā nonākušās apjomīgās Zatlera reformu partijas iekšējās sarakstes, kas uzskatāmi rāda slēptās norises un viedokļu daudzveidību partijā. Šoreiz – partijas vadības vērā neņemts kāda ZRP biedra argumentēts viedoklis par nepieciešamību ZRP palikt opozīcijā.
Viens priekšnosacījums, kuru jāizskaidro manas pozīcijas labākai saprašanai: es pieņemu, ka ZRP ir tas "jaunais sākums", jaunais "gaišais spēks", kura mērķi ir progresīvi rīkoties Latvijas valsts un tās tautas labā un kura pamatā ir ielikti tādi jēdzieni kā godīgums, tiesiskums, atklātība, taisnīgums; galvenais ZRP mērķis ir nepieciešamo reformu īstenošana.
Tagad pēc kārtas. Pirmais, vai ZRP ir dots vēlētāju pietiekošais mandāts lai veikt reformas? Atbilde ir - NĒ. Bez partneru piesaistīšanas tas nav iespējams, pie tam jārunā ar vairāk nekā vienu partneri. Personīgi uzskatu, ka pietiekošais mandāts būtu 40 vietas Saeimā, tas ļautu diktēt nosacījumus.
Otrais, vai var uzticēties esošajiem/potenciālajiem partneriem? Atkal NĒ. SC nevar ticēt, tas ir mans viedoklis, esmu to jau vairakkārt pamatojis. ZZS - Lemberga kabatas partija, te viss ir skaidrs. Vienotība - "tuvākais" ideoloģiskais partneris, kas jau iedūra dunci mugurā (Saeimas priekšsēdētāja balsojums), ne velti viņus Zatlera kungs ir saucis par intrigantiem, intriganti viņi arī ir, pie tam ļoti neviendabīgā struktūra; ja ieskatīties V pirmsākumos, tā ir nekas cits kā sašķēlies un atjaunots SC draudu priekšā pēc 2009. gada RD vēlēšanām Jaunais laiks.
K6 [Kangaru Sešinieks] - neko teikt pat nevajag. Paliek Nacionālā apvienība, partija diezgan savdabīgā, Visu Latvijai spārna dēļ pat mēdza balansēt uz ekstrēmisma asmens; bet jāpiekrīt, ka VL jaunatne ātri mācās un atsakās no ekstremitātes [domāts – ekstrēmisma], labi saprotot, ka ES valsts parlamentā ekstrēmistiem ir izstumto loma, un, kā piemērs, vēlēšanu nakts laikā jau nedzied dziesmas "Mēs sitīsim tos utainos", bet gan miermīlīgi dejo un dzer Latgales kandžu. Šiem, es pieļauju, varētu ticēt, bet viņu tik un tā ir par maz.
Trešais, ZRP pašlaik ir pazemota, pret to jau ir izslaucījuši kājas visi, kas tikai gribēja. Ietekmēt kaut ko "tiesiskuma" valdībā ZRP diez vai spēs, jo ātri atdursies pret kārtējām intrigām no V+KS puses. Un tas, ka tiks saņemtas N ministrijas, diez vai ko spēs mainīt. Stabilizēt koalīciju, piesaistot citus partneru, ir maz ticams, ka ir iespējams, skatīties rindkopu augstāk; kā arī, ņemot vērā visas sarkanās līnijas, kad ZZS nav iespējams ņemt ZRP dēļ, SC - V un NA dēļ. Par sadarbību ar ZZS ZRP, domāju, nedrīkst atkāpties, jo tad par kādiem principiem vispār var būt runa, ja deklarēja, ka SC un ZZS ir oligarhi ieliktņi, un tad - no sākuma "Ejam ar SC", un beidzot - "Nu, ok, pierunājāt, lai ir ZZS":). Pie tam neviens jau tik un tā ZRP neņems vērā nopietni pēc visa šī pazemojuma un, ņemot vērā 16 vietas parlamentā.
Ceturtais, koalīcija neizskatās ilgtspējīga un stabila; tā mēdz sarukt pie pirmām grūtībām, kuras, reāli strādājot pie reformām, nekavēsies.
Tātad man šķiet, ka reformu īstenošanu katrā ziņā nebūs iespējas paveikt. Ja es maldos, tad, ok, var atmest uz reformu rēķina morālo aspektu un strādāt valdībā V+ZRP+NA+K6. Bet ticamāk ir tas, ka nekādu reformu arī nesanāks. Un man personīgi par vienīgo loģisko rīcību plānu izskatās uz doto brīdi tāds plāns, kas būtu vērsts uz ZRP pamatjēdzienu stiprināšanu un savas sejas un goda glābšanu. Šo uzdevumu ir reāli paveikt šobrīd atšķirībā no reformu īstenošanas.
Iespējams, es pārāk ideālistiski vispār skatos uz politiku, un tur iekšā nekā, izņemot dubļus un intrigu, arī nav un nemēdz būt; bet nu, ja es būtu tas, kas lemj, ko darīt tālāk, rīkotos šādi: nosodītu publiski K6 rīcību, vienlaicīgi atzīstot, ka zināmā mērā šiem ir taisnība, un par šo paprasītu piedošanu partijas biedriem un visai sabiedrībai.
Pie tam sāktu labot kļūdas partijas iekšā. Skaidri paustu pozīciju, ka ar K6 nekādu sarunu nevar būt. Nekavējoties organizētu pēc iespējas masveida piketus ar mērķi panākt demokrātiskā veidā K6 mandātu nolikšanu; pieļauju, lielākā daļa ZRP biedru atnāktu uz piketu, un, piesaistot draugus/paziņas/radus, daži tūkstoši dalībnieku varētu sanākt. Izskaidrotu pašreizējo situāciju sabiedrībai, atgriežoties pie Saliedētības tēmas - obligāti abās mediju telpās.
Ar šo pamatotu, ka: esošajiem partneriem uzticēties nevar. Reformas īstenot nav iespējams. Mēs gribējām visu to labāko, pārmaiņas, bet neguvām pietiekošo atbalstu. Tā vietā, lai smērētos tādā "tiesiskuma un godīguma" koalīcijā, mēs turpināsim cītīgi strādāt pie reformu izstrādes partijas iekšienē. Katrā ziņā reformas bija plānots uzsākt 2014.gadā, pēc rūpīgas plānošanas; šobrīd plānosim visu saviem spēkiem, un uzsāksim 2015.gadā, pēc 12.Saeimas vēlēšanām, ja gūsim pietiekošu atbalstu un situācija būs labvēlīgāka.
Līdz ar to mēs atsakāmies strādāt koalīcijā un apzinīgi paliekam opozīcijā. Strādājot opozīcijā, mēs kontrolēsim koalīcijas darbus, ka arī virzīsim tiesiskumu stiprinošus likumprojektus un arī balsosim par tiem. Tas arī paradīs koalīcijas īsto seju, tā teikt, kas ir kas, jo 11.Saeimā ZZS vairs nebūs iespējas pārbalsot "tiesiskumu", bloķējoties ar SC, kā tas ir bijis 10 Saeimā (jo šobrīd SC+ZZS=44), ja vien no "tiesiskuma" nenovērsies V/NA/K6, jeb kas tur vēl būs koalīcijā. Lūk, tā darītu es.
Diemžēl ir skumji novērot jau izskanējušo Vj.Dombrovska viedokli, ka ar K6 var runāt un pat pieņemt dažus atpakaļ siltos apskāvienos; skumji, ka no ZRP augšas neskan skaļš un viennozīmīgs nosodījums K6 rīcībai, tik viens maziņš paziņojums par jau ilgstoši turamo izdomās Olšteinu; skumji ka ZRP augša nekomentē pēc būtības izskanējušos pārmetumus no K6 puses, un nav redzams arī, ko tie tur augšā taisās darīt lietas labā; skumji, ka ZRP galvo par K6 uzticību Bērziņa kungam; skumji, ka būs ar intrigām sakropļotas un nerīcībspējīgas koalīcijas valdība; skumji, ka koalīcijā būs nodevēji; skumji, ka solītās pārmaiņas droši vien uz doto brīdi nesāksies.
Bet, lai kā nebūtu, neķersim kreņķi! Strādāsim, virzīsim lietas uz priekšu. Nekas vēl nav zaudēts:).
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
