Žurkālistu cīņa par vietu pie siles kļūst aizvien skarbāka
Latvijas Žurnālistu asociācijas valde18.12.2025.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valde izteikusi neuzticību Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomes priekšsēdētājai Karinai Plokai, uzskatot, ka viņas rīcība un komunikācija rada pamatotas šaubas par spēju kompetenti, neitrāli un sabiedrības interesēm atbilstoši pārraudzīt Mediju atbalsta fonda (MAF) darbību.
LŽA uzsver, ka neuzticība nav balstīta atsevišķā epizodē vai viedokļu atšķirībās, bet gan sistēmiskā attieksmē, kas izpaužas profesionālās žurnālistikas ignorēšanā, nepietiekamā izpratnē par mediju funkcijām demokrātiskā sabiedrībā un diskusiju veidošanā, kas rada labvēlību atsevišķiem uzņēmumiem.
LŽA ieskatā Karinas Plokas izteikumi un rīcība liecina par nepietiekamu izpratni par medijiem kā sabiedrisku institūciju, reducējot to nozīmi līdz uzņēmējdarbības aspektam. Vienlaikus Mediju atbalsta fonds pēc savas būtības nav paredzēts mediju uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai tirgū, bet gan sabiedriski nozīmīga, profesionāla un kvalitatīva satura radīšanas nodrošināšanai, kā tas ir noteikts Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs 2024.–2027. gadam. Šāds saturs ir žurnālistu darba rezultāts neatkarīgi no medija juridiskās formas vai īpašnieka struktūras.
MAF mērķa interpretēšana kā “mediju uzņēmumu atbalsts, nevis satura veidošana” liecina par konceptuālu neizpratni par žurnālistikas lomu demokrātiskā valstī un apdraud MAF kā sabiedriskā finansējuma instrumenta leģitimitāti.
Īpaši satraucoša, pēc LŽA domām, ir prakse, ka SIF padome, lemjot par MAF nolikumiem, konsultējas ar subjektīvi un selektīvi atlasītiem uzņēmējiem un to pārstāvjiem, vienlaikus ignorējot citus nozares dalībniekus. Šādās konsultācijās nav aicināts ne Baltijas Mediju izcilības fonds, ne Neatkarīgo producentu asociācija (kas arī apvieno uzņēmējus), kā arī Latvijas Žurnālistu asociācija, kas pārstāv gan žurnālistus, gan mediju īpašniekus un darba devējus.
Aizbildināšanās ar argumentu, ka MAF “nav žurnālistu atbalsta fonds”, LŽA ieskatā nav tikai neprecīza – tā ir pārvaldības kļūda. Ja MAF mērķis ir kvalitatīvs saturs, profesionālo žurnālistu organizāciju izslēgšana nozīmē atteikšanos no profesionālās ekspertīzes tieši tajā jomā, kuru fonds ir paredzēts stiprināt. Šāda ignorēšana apzināti sašaurina diskusiju loku, atstājot ārpus lēmumu pieņemšanas profesionālās kvalitātes un redakcionālās neatkarības jautājumus.
LŽA uzskata, ka līdzšinējā prakse liecina par mēģinājumiem veidot Mediju atbalsta fonda lēmumu pieņemšanas rāmi tā, lai tas kalpotu atsevišķu mediju uzņēmumu, nevis sabiedrības interesēm kopumā.
Apkopojot minēto, LŽA secina, ka profesionālās žurnālistikas ignorēšana, MAF mērķu sašaurināšana, diskusiju izslēgšana un nepietiekama izpratne par mediju sabiedrisko funkciju veido sistēmisku problēmu, nevis atsevišķu pārpratumu.
Šādos apstākļos, LŽA valdes ieskatā, nav iespējams nodrošināt uzticamu, neitrālu un sabiedrības interesēm atbilstošu Mediju atbalsta fonda uzraudzību, ja Sabiedrības integrācijas fonda padomes priekšsēdētājas amatā turpina atrasties Karina Ploka.
Tādēļ Latvijas Žurnālistu asociācija uzskata par nepieciešamu atcelt Karinu Ploku no Sabiedrības integrācijas fonda padomes priekšsēdētājas amata un aicina atbildīgās institūcijas nekavējoties izvērtēt SIF un MAF pārvaldības atbilstību labas pārvaldības un sabiedrības interešu principiem.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
