Iesaki rakstu: 
Par aktuālo. Cik nu varēju īsi. Citreiz būs arī izvērstāk. Es gadiem esmu “cepies” par to, ka Latvijas atpalicības viens no galvenajiem, ja ne pats galvenais cēlonis ir pārmērīga birokrātija un pārspīlēti augošais valsts aparāts. Tas ir kavējis dinamiskas un samērīgos riskos balstītas uzņēmējdarbības mentalitātes un vides straujāku izaugsmi.
Tas un, protams, slavenais finanšu kapitālais remonts (par kura radītajām sekām arī laikus dažādos formātos centos brīdināt, bet velti), kurš ne tikai nesamērīgi sačakarēja Latvijas finanšu sektoru, bet ļāva birokrātijas vēža metastāzēm iestiepties arī šajā sektorā. Protams, arī idiotiskā DEI kustība, kas gan Latvijā vēl tik ļoti nav izaugusi līdz ārprāta apjoma, bet cenšās to izdarīt.
Kas vieno visu šo manis uzskaitīto? Tās ir iedomātas problēmas, kurām ir tikuši piedāvāti komplicēti, nesamērīgi un reizēm pat stulbi risinājumi. Ir (un joprojām tiek) radītas jaunas, bezjēdzīgas valsts institūcijas, kuras tiek piepildītas ar tikpat bezjēdzīgiem, lielākoties izraudzītiem no pašu birokrātu vidus, kandidātiem, lai risinātu šīs iedomātās problēmas.
Un budžetu. Lai apgūtu (kā man derdzas šis vārds) budžetu. Gan Latvijas, gan ES fondu.
Par visu minēto es esmu daudzkārt runājis/rakstījis dažādos formātos un medijos. Bija, kuri man piekrita atklāti, bija daudzi, kuri piekrita, bet baidījās par to runāt. Lielākajai daļai tas nelikās svarīgi, ievērības cienīgi. Un tad bija tādi, kuri šo manis (un ne tikai manis) teikto izsmēja. Dažādos formātos.
Un mediji. Neko jaunu nepateikšu, kad teikšu, ka tradicionālie mediji ļoti lielā mērā gadiem ir nekritiski atbalstījuši šīs darbības un virzienus, vienaldzīgi un pat slinki neuzdodot jautājumus, nekritiski ignorējot pat acīmredzamas nejēdzības. Ne visi, bet lielākā daļa. Un arī šī ir problēmas daļa.
Tagad, kad ASV, kā šobrīd izskatās, tūlīt pieteiks karu šīm manis uzskaitītajām lietām, es sākšu gatavot popkorna tūtu. Žurku skrējiens tūlīt sāksies arī Latvijā, un pārģērbšanās mēģinājumi skrējiena laikā būs tādi, kurus apskaudīs pat labākie burvju mākslinieki. Jauku dienu visiem!
P.S. Par islama izplatīšanās nepieļaušanu Latvijā un visiem frī frī stulbeņiem esmu arī daudz runājis. Šī ir vēl viena tēma, kurai arī būtu zināma vieta šajā sarunā. Vai sarunās.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
