Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Juridiskās personas patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams,” – šāds ieraksts šā gada 17. aprīlī Uzņēmumu reģistrā veikts attiecībā uz AS Cits medijs. Tas nozīmē, ka atklātības un godīguma aizstāvji, žurnāla Ir izdevēji ir oficiāli paziņojuši, ka nevēlas atklāt, kas tieši ir šīs izdevējdarbības patiesie labuma guvēji.

Pietiek jau ir informējis, ka jau kopš uzņēmuma dibināšanas 2010. gadā tā lielākie akcionāri un to patiesā ietekme tiek rūpīgi slēpti. Lai gan žurnāla Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele ir publiski paziņojusi, ka šā medija īpašnieku struktūra ir visatklātākā Latvijā, jo īpašnieku vārdi ir publicēti žurnāla mājaslapā, realitāte ir pilnīgi cita.

Ir interneta mājaslapā publiskotie īpašnieku uzvārdi nerada skaidrību par žurnāla patiesajiem, galvenajiem un noteicošajiem īpašniekiem. Tie ir paslēpti aiz sarežģītas akciju hierarhijas.

Kā zināms, Latvijas likumdošana nosaka, ka akciju sabiedrībām akciju īpašnieki Uzņēmumu reģistrā nav jānorāda. Tādējādi akciju sabiedrību īpašniekus iespējams noskaidrot tikai pašā akciju sabiedrībā.

Arī attiecībā uz AS Cits medijs Uzņēmumu reģistra dokumentos nav atrodams neviens oficiāls apliecinājums par akciju patiesajiem īpašniekiem vai turētājiem. Savukārt AS Cits medijs statūtos noteikta akcionāru daudzpakāpju hierarhiska struktūra, kas sadala akcionārus vairākās kastās ar atšķirīgām tiesībām.

Proti, AS Cits medijs akcionāri dalās «A klases akcionāros», «B klases akcionāros», «Priekšrocību akcionāros» un «Personāla akciju» turētājos. Turklāt vēl ir arī «Konvertējamais obligacionārs» – t.i., «persona, kuras īpašumā vai turējumā atrodas Sabiedrības emitēta Konvertējamā obligācija», kā arī vienkāršās obligācijas turētājs.

No statūtiem izriet, ka augstākais svars ir «A klases» akcijām, kuru nominālvērtība ir 1 lats [raksts tapis vēl pirms eiro ieviešanas; nu jau Cita medija akciju kapitāls ir konvertēts eiro], kas dod tiesības uz dividendes saņemšanu, likvidācijas kvotas saņemšanu un balsstiesībām pilnsapulcē. Viss tas pats attiecas arī uz «B klases» akcijām.

Taču lēmumu pieņemšanā pilnsapulcē «A klases» akcijām ir lielāks svars. Statūtos teikts: «Par visiem jautājumiem Sabiedrības akcionāru pilnsapulce lēmumus pieņem tikai tad, ja «par» attiecīgā lēmuma pieņemšanu nodotas ne mazāk kā 75% no visu balsstiesīgo akcionāru balsīm un ne mazāk par 75% no «A klases» akcionāru balsīm.»

Turklāt «A klases» akcijām paredzēta īpaša procedūra, kas tās aizsargā no nonākšanas sabiedrībai nevēlamu personu rokās. Pilnsapulce «A klases» akcijas var aizliegt pārdot «B klases» akciju turētājam un pat «A klases» akciju turētājam, ja tas zaudējis pārējo akcionāru uzticību.

Būtiski ir tas, ka «Priekšrocību akciju» īpašniekiem nav balsstiesību pilnsapulcē. Cita medija pamatkapitāls sastāv no 9800 «A klases» akcijām, kas ir 5% no kopējā pamatkapitāla; 30 787 «B klases» akcijām, kas ir nepilni 16% no pamatkapitāla; un 153 947 «Priekšrocību akcijām» bez balsstiesībām, kas ir 79% no pamatkapitāla.

No iepriekšminētā izriet, ka uzņēmumā visu nosaka 5% akciju īpašnieks (vai īpašnieki), kurš (kuri) ir patiesais žurnāla Ir saimnieks un kurš nekur nav norādīts. Turpretī vispār bez jebkādas iespējas ietekmēt lēmumus ir absolūtā akciju vairākuma īpašnieki.

«Priekšrocību akcijas» obligāti jāpērk visiem tiem, kuri iekārojuši «B klases» akcijas – pie vienas «B klases» akcijas jāpiepērk klāt 5 priekšrocības akcijas. «Personāla akcijas» tiek piešķirtas tikai valdes locekļiem un akciju sabiedrības darbiniekiem, un tās tiek laistas klajā tikai tad, ja gada tīrā peļņa ir vismaz 50 000 latu. Šāda situācija nav iestājusies.

Ir mājaslapā kā īpašnieki publiskotas personas bez jebkādām norādēm, kuram pieder «A» vai «B» klases, vai tikai «Priekšrocību» akcijas. Proti, no publiskotās informācijas netop skaidrs, kuram šajā īpašnieku hierarhijā pieder augstākā, lemjošā vara.

2010. gada aprīlī, atklājot žurnālu Ir, tā līdzīpašnieks Pauls Raudseps paziņoja, ka lēmums atklāt vai slēpt savu ieguldījumu sabiedrībā esot katra akcionāra personīgs lēmums. Viņš pats esot ieguldījis aptuveni 13% no kopējā ieguldījuma, kas uz to brīdi bija aptuveni 17 000 latu. «Nevienam akcionāram nav izteikts akciju vairākums. Viens ir ieguldījis vairāk, cits mazāk, bet par lielāko akcionāru nevar nosaukt nevienu,» tolaik skaidroja Raudseps.

Tomēr uzņēmuma statūti nepārprotami rāda, ka 5% akciju turētājs (turētāji) ir nesalīdzināmi «vienlīdzīgāks»(i) par pārējiem, savukārt tagad kļuvis skaidrs, ka arī savus patiesos labuma guvējus Ir izdevējs atklāt sabiedrībai nevēlas.

Novērtē šo rakstu:

139
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas glorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...

12

Mārtiņš Bondars = politiskā prostitūta?

FotoStarp citu, to pirmais pateica Artuss Kaimiņš. Un pēc šī raksta izlasīšanas dīvainā kārtā šādam apgalvojumam varētu piekrist pat premjers Krišjānis Kariņš. Un Raimonds Pauls jau noteikti. Jo ļoti iespējams, ka zināmā mērā par Maestro un tūkstošiem citu Krājbankas noguldītāju apmuļķošanu saņemtā asinsnauda palīdz nodrošināt Bondaru pārim ierasto spožo un padārgo dzīves stilu. Citi iespējamie scenāriji, kā Latvijas liberālās politikas “spīdeklis” Mārtiņš Bondars un viņa daiļā kundze Ieva gūst ienākumus, ir pāris krimināllietu ierosināšanas vērti.
Lasīt visu...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...

21

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

FotoIesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada 7.septembrī: ”...Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā...”
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

FotoRietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī turpmāk nenosakāmi ilgu laiku. Šī ideoloģija radās pēc Romas impērijas sabrukuma. Aizvadītajos gadsimtos tai ir bijuši dažādi panākumi. Taču vislielākie panākumi sākās XX gadsimtā, kad Rietumu sabiedrība kļuva masu sabiedrība. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pūce un meža kapitālvērtība

Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu...

Foto

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka...

Foto

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs...

Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...