Žurnāla “Klubs” intervijā “aplaizītais” virsprokurors Armīns Meisters nobīstas no Lato Lapsas jautājumiem un atsakās no intervijas
PIETIEK22.08.2023.
Komentāri (75)
Iesaki rakstu: 
Bažās par skandalozā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības prāvas iznākumu tiesā Jura Stukāna vadītā prokuratūra, kas arī iepriekš šīs lietas sakarā bijusi publiski ārkārtīgi aktīva, vasaras sākumā bija ķērusies pie tukša PR metodēm un meliem: virsprokurors Armīns Meisters, kas, starp citu, zināms kā viens no kolaboranta Romualda Vonsoviča labākajiem pārpalikušajiem „draugiem” prokuratūrā, bija sniedzis interviju žurnālam „Klubs” un, atbildot uz acīmredzami komplimentārajiem jautājumiem, līdz ar savu nopelnu izklāstu bija norādījis uz pretdarbību un „spiedienu”, ko izdarot portāls pietiek.com. Šādi A. Meisters bija novērtējis to, ka pietiek.com „atļāvies” publicēt apsūdzību, kas uzrādīta uzņēmējam Mihailam Uļmanam, un citus krimināllietas dokumentus.
Tagad, kad M. Bunkus slepkavības prāva ir sākusies un jau pirmās tiesas sēdes it atklājušas prokuratūras un policijas apšaubāmas metodes un aizdomīgus faktus, ir izrādījies, ka atbildēt uz iepriekš nesaskaņotiem, nepatīkamiem jautājumiem virsprokuroram A. Meisteram nav ne vismazākās vēlēšanās. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas oficiālu atbildi uz Lato Lapsas izteiktu vēlēšanos intervēt „Kluba” „aplaizīto” virsprokuroru:
„2023.gada 21.augustā
Nr.124.4003/2023/47
Par iesnieguma izskatīšanu
Jūsu 2023.gada 15.augusta iesniegums izskatīts Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļā.
Iesniegumā norādīts, ka Jūs kā žurnālists un Latvijas Žurnālistu savienības biedrs plānojat mediju publikācijās pievērsties maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanai. Esat konstatējis, ka žurnālā „Klubs” ir publicēta prokuratūrai atklāti komplimentāra iestādes darbinieka Armīna Meistera intervija par šo tēmu. Sevis plānoto pētniecisko publikāciju ietvaros vēlaties intervēt A.Meisteru par šo tēmu, lai uzdotu, iespējams, iestādei nepatīkamus jautājumus par izmeklēšanas gaitu un tās iznākumu.
Jūsu iniciatīva tika darīta zināma Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram A.Meisteram, kurš informēja, ka šādu interviju sniegt nevēlas.
Atbilstoši termina skaidrojumam, “intervija” ir 19. gadsimtā amerikāņu žurnālistu radīts termins. Tolaik tas nozīmēja žurnālistu ierašanos pie ievērojamām personām, lai viņus iztaujātu par viņu nodomiem vai izzinātu viņu viedokli kādā redakciju interesējošā jautājumā. Mūsdienās intervija tiek uzskatīta arī par publicistikas žanru – tā ir žurnālista saruna ar kādu personu vai personām par jautājumiem, kas interesē sabiedrību . Šajā sakarā izskaidroju, ka atbilstoši Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 22.decembra spriedumam lietā Nr.A421017609 (SKA-976/2011) indivīdam likums nepiešķir tiesības ar tiesas starpniecību panākt, ka amatpersona pauž savu subjektīvo attieksmi vai nostāju kādā jautājumā. Viedokļa izteikšanas pārbaude neietilpst tiesas kontroles kompetencē, tādējādi tiesa nevar ne uzlikt pienākumu sniegt viedokli, ne pārbaudīt, vai amatpersonai vispār ir viedoklis, kā arī, vai sniegtais viedoklis ir pareizs vai patiess.
Tādejādi intervijas sniegšana ir katras personas brīva izvēle un neviens normatīvais akts šādu pienākumu neuzliek.
Prokurors U.Kozlovskis.”
Seko mums 
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
Cēli Dombura vārdi KNL: "Informatīvajos karos var uzvarēt tikai gudras nācijas!" Diemžēl mūsu Latvijas un arī Eiropas informatīvajā telpā joprojām valda informatīvā migla Romas kluba un Davosas foruma krāsās. VIENPUSĒJS faktu ATSPOGUĻOJUMS! No piektdienas gaidu, kad mūsu Latvijas informatīvajā telpā, ar to saprotot arī sociālos tīklus, kāds žurnālists vai "viedokļa līderis" sniegs izvērstu, OBJEKTĪVU analīzi par notiekošo. Nesagaidīju! Žēl, jo gudra nācija var kļūt tikai tad, ja tā ir informēta, zinoša un spriestspējīga!
Saeimas Juridiskā komisija šā gada 19. februārī lēma par grozījumiem likumprojektā “Saeimas kārtības rullis”: “Papildināt likumu ar 118.4. pantu šādā redakcijā: “118.4. (1) Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.”
Reiz runāju ar kādu Latvijas patriotu, kurš daudz darījis Latvijas labā. Viņš teica: “Vislabākā valsts pārvaldes forma ir absolūta monarhija.” Šķiet, ka, ja runa būtu tikai par valsts pārvaldi, es varētu viņam piekrist, taču, ņemot vērā, ka Latvijas lielākā problēma ir stagnējoša jeb, kā šobrīd redzams, lejupejoša ekonomika, tad esmu pārliecināts, ka ir vēl kāda cita pārvaldes sistēma, kuras nosaukums ir ietverts mūsu valsts oficiālajā nosaukumā. Tā ir Republika.
