Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek rīcībā ir nonācis pirmās instances tiesas spriedums saistībā ar retu gadījumu – žurnālists ir vērsies tiesā pret savu bijušo darba devēju, kam ienācis prātā uz žurnālista rēķina „ietaupīt”, un pirmās instances tiesa ir lēmusi viņam par labu, nolemjot, ka savulaik Ingas Gorbunovas vadītās SIA Dienas Žurnāli rīcība, vienpusēji atkāpjoties no noslēgtā darba līgumā ietvertās vienošanās par konkurences ierobežojumu, ir atzīstama par prettiesisku un spēkā neesošu.

Pieteikumu tiesā bija cēlis kādreizējais žurnāla Playboy galvenā redaktora vietnieks, pēcāk - žurnāla Sestdiena galvenā redaktora vietnieks Ivars Āboliņš, kurš ar savu darba devēju bija rakstiski vienojies par konkurences ierobežojuma laiku – sešiem mēnešiem pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās – un par konkurences ierobežojuma atlīdzību 50% apmērā no viņa vidējās izpeļņas.

Tas nozīmē – izdevējs apņēmās vēl pusgadu maksāt Āboliņam pusi mēnešalgas par to, lai viņš šajā laikā neizmantotu savas zināšanas un prasmes konkurējošos izdevumos. Taču divus mēnešus pēc tam, kad Āboliņš bija iesniedzis atlūgumu, izdevniecība bija paziņojusi, ka tā gluži vienkārši vienpusēji atkāpjas no darba līgumā ietvertās vienošanās par konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās.

Žurnālists ar prasību tiesā bija vērsies, uzskatot, ka darbinieka uzteikuma gadījumā Darba likuma 85.panta pirmajā daļā noteiktās darba devēja tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās par konkurences ierobežojumu ir aprobežotas līdz ar darbinieka uzteikuma saņemšanas brīdi, proti, pēc darbinieka uzteikuma saņemšanas darba devējam vairs nav tiesību vienpusēji atkāpties no vienošanās par konkurences ierobežojumu.

Šāda Darba likuma 85.panta pirmās daļas interpretācija, kā norādīja žurnālists, izriet no apsvēruma, ka gadījumos, kad darba tiesiskās attiecības izbeidz darbinieks, parasti viņš pirms uzteikuma iesniegšanas darba devējam ir jau atradis citu darbavietu un tās izvēlē ir ņēmis vērā darba līgumā ietverto konkurences ierobežojumu.

Tas savukārt nozīmē, ka darbinieks pirms esošo darba tiesisko attiecību izbeigšanas, ir bijis ierobežots nākamās darbavietas izvēlē, bet vienlaikus ir paļāvies uz darba līgumā noteikto atlīdzību par konkurences ierobežojuma ievērošanu. Tāpat var būt situācijas, kad darbinieks izbeidz darba tiesiskās attiecības un tuvākajā laikā neplāno atsākt darba gaitas, ņemot vērā darba līgumā noteiktā konkurences ierobežojuma termiņu un atlīdzību.

Šādos gadījumos darba devēja vienpusēja atkāpšanās no konkurences ierobežojuma pēc tam, kad darbinieks ir uzteicis darba līgumu, pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli, kas ir pretrunā Darba likuma 6.panta pirmajā noteiktajam darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamības principam, pieteikumā bija norādījis Āboliņš.

Savukārt Gorbunovas vadītā izdevniecība (nu jau tās vadība ir nomainīta) tiesai bija skaidrojusi, ka tai esot pilnas tiesības no žurnālista darba līgumā iekļauta nosacījuma atteikties, kad vien tā vēlas. Turklāt tās skaidrojumi arī demonstrēja, kā, vēloties ietaupīt uz žurnālista rēķina, izdevniecība no darba līguma nosacījuma atteikusies veselus divus mēnešus pēc tam, kad žurnālists jau bija iesniedzis atlūgumu.

„Darba devējs saņēma prasītāja Darba līguma uzteikumu, kas datēts ar 24.03.2015., (turpmāk tekstā - Uzteikums). Uzteikumā prasītājs lūdz atbrīvot viņu no darba ar 26.06.2015., savukārt rakstveida Paziņojums, kas datēts ar 26.05.2015., par atkāpšanos no konkurences ierobežojuma tika iesniegts prasītājam 28.05.2015., proti, pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanās (pirms 26.06.2015.), kas atbilst Darba likuma 85.panta pirmajā daļā noteiktajai kārtībai par atkāpšanos no vienošanās par konkurences ierobežojumu. Atbildētājs uzskata, ka nav tiesību aizskāruma, ja kāds tikai izlieto sev piederošu tiesību, līdz ar to, prasītājam nav tiesību uz jebkādu atlīdzību,” Dienas Žurnālu skaidrojums atstāstīts tiesas spriedumā.

No Gorbunovas vadītās izdevniecības paskaidrojumiem arī izriet tās kopējā nostāja – izdevējam esot pilnīgi vienalga, kas notiks ar žurnālistu pēc darba attiecību pārtraukšanas: „Vienošanās par konkurences ierobežojumu neietekmē darbinieka tiesisko stāvokli darba attiecību pastāvēšanas laikā, bet attiecas uz laika posmu pēc darba attiecību pārtraukšanas, līdz ar to nevar uzskatīt, ka vienošanās par konkurences ierobežojumu ir darba līguma noteikums.”

Tiesa šajā lietā ir pilnībā pievienojusies žurnālista viedoklim, ka darbinieka uzteikuma gadījumā Darba likuma 85.panta pirmajā daļā noteiktās darba devēja tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās par konkurences ierobežojumu ir aprobežotas līdz ar darbinieka uzteikuma saņemšanas brīdi, jo, ievērojot pielīgto konkurences ierobežojumu, jaunas darbavietas izvēlē darbiniekam ir saistošs darba līgumā ietvertais konkurences ierobežojums un tādejādi darbinieks pirms esošo darba tiesisko attiecību izbeigšanas ir ierobežots nākamās darbavietas izvēlē, bet vienlaikus ir tiesīgs paļauties uz darba līgumā noteikto atlīdzību par konkurences ierobežojuma ievērošanu.

„Darba devēja vienpusēja atkāpšanās no konkurences ierobežojuma pēc tam, kad darbinieks ir uzteicis darba līgumu, pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli, kas ir pretrunā Darba likuma 6.panta pirmajā noteiktajam darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamības principam,” norādījusi tiesa, atzīstot, ka izdevniecības vienpusēja atkāpšanās no Darba līgumā ietvertās vienošanās par konkurences ierobežojumu, pēc darbinieka uzteikuma saņemšanas, ir atzīstama par prettiesisku un spēkā neesošu.

Pietiek šodien publicē pilnu tiesas spriedumu šajā lietā.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...