Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pētot kādu Zemgales rajona tiesas Tukumā skatītas civillietas procesu, 17. augustā aizsūtīju vairākus jautājumus laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” redaktorei Ivonnai Plaudei. Atbildes tā arī nesaņēmu, bet vēl līdz pat vakardienai domāju, ka Plaudei vienkārši nav laika atbildēt, jo tieši pagājušajā nedēļā viņa saņēma Latvijas Žurnālistu asociācijas piešķirto Žurnālistikas izcilības balvu. Pēc vakar notikušās telefonsarunas ar Ivonnu Plaudi sapratu, ka žurnālistikas izcilniece pat negrasās atbildēt uz maniem jautājumiem. Esmu samērā pārliecināts, ka tas ir tādēļ, ka šī civillieta uz Plaudi met zināmu kolaboracionisma ēnu…

Kā zināms, Žurnālistikas izcilības balva tika piešķirta reģionālā laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” redakcijai, bet, protams, vislielākais nopelns tajā droši vien ir ilggadējai avīzes redaktorei Ivonnai Plaudei. Mūsu vienīgās telefonsarunas laikā es gan viņu iepazinu no pavisam citas puses.

Labdien, Plaudes kundze!

Esmu neatkarīgais žurnālists Māris Rožāns (pseid. Ritvars Raits), mēs šogad tikāmies Tukuma tiesā. Es biju uz civillietas skatīšanu Jūsu prasībā pret Tukuma novada pašvaldību, kas faktiski nenotika, jo noslēgts izlīgums. Tomēr tēma ir pat ļoti interesanta, tādēļ gatavoju publikāciju un vēlos uzdot Jums dažus jautājumus:

1) Kāpēc Jūs par ziņām, kas aizskāra Jūsu godu un cieņu, nesūdzējāt tiesā to paudēju - Vili Selecki?

2) Cik lielu kaitējuma kompensāciju Jūs pieprasījāt no Tukuma novada pašvaldības? Kā Jūs to pamatotu tiesā?

3) Kādu iemeslu dēļ Jūs vairs negribējāt turpināt tiesvedību, bet piedāvājāt pašvaldībai izlīgumu?

4) Vai Jūs bijāt Latvijas Tautas frontes biedre, kad Jūs tajā iestājāties, kādās Atmodas laika aktivitātēs piedalījāties kā LTF biedre?

5) Vai Jūs bijāt Latvijas Komunistiskās partijas biedre? Ja bijāt, kad un kāpēc iestājāties, pēc tam izstājāties no LKP vai kā citādi pārtraucāt savu darbību šajā organizācijā?

6) Vai Jūs pirms Augstākās Padomes vēlēšanām, kas notika 1990. gada pavasarī, aģitējāt par vai pret kādu politisko spēku, kas tajā piedalījās? Vai pati vēlējāt? Vai savu balsi atdevāt par LTF vai par kādu citu politisko spēku?

7) Vai Jūs, kā žurnāliste intervēdama kādu personu, cenzējat intervējamā atbildes, tas ir - pēc saviem ieskatiem nepublicējat kaut ko no viņa teiktā?

8) Vai un kā Jūs vērstos pret personu, kas izteiktu viedokli, ka Jūs esat bijusi kolaborante?

Jau iepriekš pateicos par atbildēm, kuras ceru saņemt divu dienu laikā!

Plaude nosaka, kurš ir žurnālists, bet kurš nav…

Uz manu jautājumu, kāpēc pat nedēļas laikā nav atbildējusi, Ivonna Plaude nekavējās uzdot pretjautājumu: “Vai jūs esat žurnālists?” Es atbildēju ar “jā”, bet viņa turpināja: “Jūs neesat žurnālists, jūs tiesā samelojāt, jūs teicāt, ka esat no “Lauku Avīzes”, no “Latvijas Avīzes”.” Patiesībā melo Plaude, jo es nevienā tiesas sēdē neesmu teicis, ka esmu no kādas avīzes, bet, ja runājam par  Zemgales rajona tiesu Tukumā, man kā klausītājam tur pat vārds nekad nav ticis dots.

Lai arī, uzdodot jautājumus, es Plaudei norādīju, ka esmu neatkarīgais žurnālists, viņa apgalvoja, ka pēc to saņemšanas esot sazinājusies ar “Latvijas Avīzi”, kur noskaidrojusi, ka es neesmu žurnālists, bet gan esot Nacionālās partijas (?) un konkrēti Ogres mēra sabiedrisko attiecību speciālists. Jautāta, kurš konkrēti to viņai teica, Plaude sāka laipot, apgalvodama, ka “tāda ir oficiālā informācija, ko par jums var atrast”.

“Rožāna kungs, es jums uzdodu atbildes! Lai es varētu pārliecināties, ka jūs esat jūs un jūs tiešām esat žurnālists, man vajadzētu satikties ar jums dzīvā veidā. Jo, tā kā jūs esat samelojis tiesai, es, protams, par to informēšu arī Tiesas administrāciju, un, tā kā domāju, ka jūs neesat žurnālists, un jūs esat pārkāpis visas iespējamās ētikas un arī, nu, žurnālista darba, nu teiksim tā, profesionālās formas, un jūs neesat žurnālists. Līdz ar to man nav nekāda ne mazākā, nu, iespēja ar jums, un, ja jūs neesat dzīvā veidā, mēs netiekamies, tad mums nekāda saruna nesanāk,” savu nostāju iezīmēja Plaude.

Jautājumu uzdevēju apsūdz viltotu faktu izmantošanā

Sarunas turpinājumā Ivonna Plaude jau uzdeva jautājumus man: “Bet jūs neesat sabiedrisko attiecību speciālists Ogres novada domē? Jūs neesat Helmaņa sabiedrisko attiecību speciālists? Un vai jūs esat laikraksta “Latvijas Avīze” žurnālists?”

Atbildot Plaudei, es konkrēti pateicu, ka neesmu Helmaņa un Ogres novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists, jo tas ir pats par sevi saprotams. Es gan nevarēju viņai atbildēt, ka neesmu “Latvijas Avīzes” žurnālists, jo šajā plašsaziņas līdzeklī regulāri tiek publicēti mani raksti par tiesu procesiem. Uz to Plaude pauda, ka “Latvijas Avīze” noliedzot šādu faktu, tikai nespēja konkretizēt, kurš tieši viņai sniedzis tādu informāciju. “To mēs tad noskaidrosim Latvijas mediju ētikas komisijā,” solīja “Neatkarīgo Tukuma Ziņu” redaktore.

“Pašreiz jūs esat… nu nekāda ne mazākā ne pienākuma, ne vajadzības ar jums sazināties. Svešs cilvēks, kas ir izmantojis viltotus faktus – šobrīd mana informācija ir tāda. Kad man viņa mainīsies, kad es saņemšu apstiprinājumu par Mediju ētikas padomi vai, teiksim, nu, es nezinu, jūs varbūt esat Žurnālistu asociācijas biedrs vai, nu, kā likums šobrīd paredz, ir tikai divi veidi, kā cilvēks var stādīties priekšā kā žurnālists. Nav mums tāda juridiski termina – brīvžurnālists, kā jūs man rakstāt. Likums mums ir tāds Par medijiem un presi. Lai jūs varētu saņemt, piemēram, tiesu materiālus vai pabeigtu krimināllietu materiālus, tad jums ir jābūt vai nu kādas žurnālistu profesionālas organizācijas biedram, vai arī jums būtu jābūt deleģējumam no kāda oficiāla reģistrēta medija. Jums ir šāds deleģējums?” Plaude man jautāja.

Plaude piesakās diktēt noteikumus

Šajā sarunas vietā man Tukuma avīzes redaktorei nācās iebilst: “Es jau neprasu krimināllietas materiālus!” Viņa man uz to atbildēja: “Nē, es jums saku, piemēram. Vai jūs varētu tiesā? Vai jūs esat šobrīd? Manā rīcībā esošā informācija liecina, ka jūs ieradāties tiesā un nosaucāt, ka esat “Latvijas Avīzes” žurnālists – tie bija meli.”

Es vēl mēģināju Plaudei atbildēt uz šiem viņas jautājumiem, bet tas nebija iespējams, jo viņa visu laiku centās runāt reizē ar mani. Kad lūdzu Plaudei, lai atļauj arī man izteikties, jo es taču viņu nepārtraucu, Ivonnas Plaudes atbilde bija vienkārši izcila: “Jūs man piezvanījāt un traucējāt mani manā publiskajā brīvajā telpā. Jūs piezvanījāt pa manu tālruni, un jūs vēlaties ar mani runāt. Jūs nevarat diktēt šos te noteikumus!”

Kad norādīju, ka pieklājīgi cilvēki atļauj sarunas biedram pabeigt viņa domu un jautāju, vai Ivonna Plaude tam piekrīt, viņa teica: “Jūs man nemācīsiet, piezvanījis pa manu telefonu. Jūs pieklājības normas mēs redzējām, ar ko jūs startējat un kur jūs startējat, un kas jūs esat. Un jūs neesat žurnālists vismaz pēc tā stila, kā jūs rakstījāt. Jūs neko neesat acīmredzot dzirdējis par to, ko nozīmē viedokļu daudzveidība un ko nozīmē uzklausīt dažādus viedokļus. Nav jau būtiski, kur jūs publicējaties, var jau rakstīt arī uz žoga šobrīd, jo blogeri jau mums un visādi citādi… Var jau sevi celt dažādi, protams! Brīvā valstī brīvi pilsoņi. Bet man arī ir tikpat brīvas tiesības, nu, savā tālrunī, kas arī ir mans privātais tālrunis, runāt, ar ko un kā es gribu. Es jums neesmu piezvanījusi, es jūs jūsu brīvajā telpā netraucēju. Ir vēl kādi jautājumi?”

Tagad zināšot, pret ko un kā vērsties…

Man jautājumi bija gan, bet, kad centos tos uzdot, Plaude atcirta: “Kādā sakarā es jums tagad atbildēšu? Jūs man zvanāt manā… pa manu tālruni. Jūs esat kurš laikraksts, kurš medijs jūs ir deleģējis? Kāds ir jūsu juridiskais statuss? Kurā laikrakstā jūs strādājat? Kuru profesionālo žurnālistu organizāciju jūs pārstāvat, Rožāna kungs?”

Palūdzu Plaudei viņas daudzos jautājumus uzdot pa vienam, lai varētu viņai secīgi atbildēt. Uz to Ivonna Plaude teica: “Nē, man jūsu personība neinteresē, un arī jūsu darbība interesē tikai tik daudz, lai es zinu, ja jūs apgalvojat, ka jūs startējat, tā kā es tagad, tikai tik daudz, ka es tiešām negrasījos vērsties Mediju ētikas padomē pret “Latvijas Lauku Avīzi”, bet, ja jūs apgalvojat šobrīd, kā es arī šo sarunu mūsu ierakstu, šobrīd brīdinu jūs, tātad jūs apgalvojat, ka jūs esat “Latvijas Avīzes” žurnālists un tā jums uzdeva piedalīties šajās tiesas prāvās un deleģēja jums rakstīt publikāciju vietnē pietiek.com? Tā es saprotu?

Protams, Plaude gribēja saprast tikai to, ko pati savā prātā bija izdomājusi, tāpēc es viņas pieteiktajam telefonsarunas ierakstam pietiekami skaļi un skaidri pateicu: “Es esmu neatkarīgais žurnālists, kurš publicējas “Latvijas Avīzē”, “Rīgas Apriņķa Avīzē”, “Ogres Vēstīs Visiem”, portālos pietiek.com, sportacentrs.com, osports.lv…”

Visus plašsaziņas līdzekļus, kuros tiek publicēti mani raksti, nosaukt nepaspēju, jo jau kārtējo reizi mani pusvārdā pārtrauca Ivonna Plaude: “Piedodiet, es jums uzdevu pavisam citus jautājumus – vai jūs esat? Kur jūs publicējaties, ziniet, nu, mēness dienu kalendāru arī publicē ļoti daudzos un dažādos medijos. Vai jūs esat vai neesat “Latvijas Avīzes” žurnālists?” Saņēmusi manu apstiprinošo atbildi, Plaude vienpersonīgi noslēdza mūsu samērā neauglīgo sarunu: “Viss kārtībā, paldies! Tad es zināšu, pret ko un kā vērsties.”

Nākamajā publikācijā – par skapjiem un skeletiņiem tajos

Lasītājiem varētu rasties jautājums, kādēļ gan Žurnālistikas izcilības balvas saņēmējai varētu būt tik daudz un dažādu pretenziju pret neatkarīgo žurnālistu, kurš tikai uzdeva dažus jautājumus par tiesas prāvu, kurā Ivonna Plaude faktiski uzvarēja Tukuma novada pašvaldību, liekot tai samaksāt visus savus tiesāšanās izdevumus? Droši vien tāpēc, ka šis tiesas process tomēr atklāja šādus un tādus ne īpaši glaimojošus faktus par paštaisnās redaktores ne tik nevainojamo pagātni…

Novērtē šo rakstu:

72
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...