Žurnālistikas izcilības balvas saņēmēja atsakās atbildēt uz nepatīkamiem jautājumiem
Ritvars Raits26.08.2021.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
pietiek.lap$$as pa$$ūtījumgalc
26.08.2021. 23:29»
Nesaprotu
Kas noticis, ja viens mediju pārstāvis uzbrauc citam mediju pārstāvim? Pie tam tādā agresīvā Lapsas stilā uzdod jautājumus. Parasti jau viņi viens otru aizstāv
Nauda ne$$mird!!
phe! phe!
26.08.2021. 23:22LĒMUMS
Lielvārdē
2017.gada 27.decembrī Nr.610
(prot.Nr.27, 29.punkts)
Par atļauju valsts amatpersonas amata savienošanai Mārim Rožānam
Lielvārdes novada pašvaldībā ir saņemts Māra Rožāna iesniegums
(18.12.2017.Nr.LNP/4-13/17/4537) ar lūgumu atļaut savienot valsts
amatpersonas amatu – Lielvārdes novada pašvaldības Administratīvās komisijas
loceklis – ar korespondenta amatu SIA “Ogres Vēstis Visiem”.
Māris Rožāns Administratīvās komisijas locekļa amatā ir iecelts ar
21.06.2017. Lielvārdes novada domes sēdes lēmumu Nr.289 un saskaņā ar
likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta
otro daļu, ieņemot šo amatu, M.Rožāns ir valsts amatpersona.
Ritvars Raits Māris Rožāns
26.08.2021. 23:13Ogres novada dome
Komisijas
Publicēts: 13.04.2021.
Nr.p.k.
Komisijas nosaukums
Komisijas sastāvs
Komisijas nolikums
1.
Ogres novada vēlēšanu komisija
Nikolajs Sapožņikovs – komisijas priekšsēdētājs
Jautrīte Mežjāne
Dace Līva
Māris Rožāns
Lolita Kuģeniece
Ieva Čakša
Dace Ķirķe
Anita Purviņa
Maija Baumane
Līga Lisovska
Komisijas darbību reglamentē Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likums
2.
Ogres novada pašvaldības administratīvā komisija
Vita Volonte – komisijas priekšsēdētāja
Līga Zirnīte
Dzintars Žvīgurs
Ilze Kozule
Dzintra Dzene – Mortukāne
Vita Pole
Valda Kurša
Žanna Stajevska
Aiva Ormane
Māris Rožāns
Linda Rābe -sekretāre
:)
26.08.2021. 23:00»
Neatbild principa pēc jo nepatīk
Raksta par to kas pasūta un maksā! Ir īpaša suga žurnālisti un šīī būs tā reize
lauku avīze, kurā naudu saņēma kādu laiku arī Upleja-Jegermane, kura tagad izvirzīta Sabiedrisko mediju padomē
Neatbild principa pēc jo nepatīk
26.08.2021. 22:40Raksta par to kas pasūta un maksā! Ir īpaša suga žurnālisti un šīī būs tā reize.
Tukumnieks
26.08.2021. 20:43Šitā tak ir zināma prasta kaškīga vecene kuru viss Tukums zin,cita acī skabargu sameklēs,savā balki neredz
aizkustinošā lauku avīze
26.08.2021. 19:35kāpēc šim Rožānam, ja tāds ir šī ērma īstais famīlijas vārds, interesē NTZ redaktores personība?
Nesaprotu
26.08.2021. 19:31Kas noticis, ja viens mediju pārstāvis uzbrauc citam mediju pārstāvim? Pie tam tādā agresīvā Lapsas stilā uzdod jautājumus. Parasti jau viņi viens otru aizstāv.
Art
26.08.2021. 18:50Ou, kā no raksta noprotams, tā Haizivs ir ļoti negants sievišķis un, acīmredzami šamai ir bailes par pašas uzblīdušās personības pagātnes atklātību.
Ritvar, veiksmi dubultmorāles, demagoģes un neloģisko runu teicējas atmaskošanā !
Jons
26.08.2021. 18:35Uzprasiet jebkuram latvietim,kurš nebija saistīts ar okupācijas režīma iecelto pašvaldību,saistīts nopietnā līmeni ar okupantu ideologiem ,represīvajām iestādēm,vai viņs varēja iedomāties,ka atmodu,barikādes,4. maija procesus vadīs tie,kuru algu saņema no okupācijas varas un ka šie paši cilvēki paturēs un noturēs varu līdz šodienai.Baidos,ka jums būs grūti atrast latvieti,kurš nebūs ņēmis dalību okupācijas varas uzturēšanā un pēc tam varas pārņemšanā no rokas rokā un pie tam izturēsies kā brīvības un neatkarības cīnītājs un patriots no bērna autiņiem.Tomēr vairumā advekāti latvieši joprojam ir pārsvarā- simtiem tūkstoši no valsts izdzīti un tepat ar sakostām lūpām,pigām pagaidām kabatā un arī kuri dažādā veidā cīkstās ar šo kolaborācijas ķēmību atklāti un nelokami,lai kā viņus svēpē,aprej un cenšās daudzveidīgi iznīcināt.Sauklis- cīņai gatavs-joprojam ir dzīvs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
