Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ne tikai Valdis Zatlers vien atzīts par ētiski nevainojamu saistībā ar viņa sēru laika braucienu uz Lietuvas modes skati par nodokļu maksātāju naudu. Kā jau prognozēts, arī Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisija nav saskatījusi nekādu pārkāpumu tās priekšsēdētāja, žurnāla Ir komentētāja Paula Raudsepa rīcībā, aprakstot Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, no kura vadītās iestādes viņš par dažādiem maksas pakalpojumiem pēdējos pāris gados saņēmis tūkstošus latu. Pietiek šodien pilnā apjomā publicē izteiksmīgos asociācijas dokumentus saistībā ar šo lietu.

LŽA Ētikas komisijas atzinums par Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes pieteikumu

Rīgā, 2013. gada 19. decembrī

LŽA Ētikas komisijas atzinums par Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes pieteikumu

2013. gada 19. novembrī saņemts Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valdes pieteikums, kurā izteikts aicinājums izvērtēt LŽA Ētikas komisijas priekšsēdētāja Paula Raudsepa iespējamos LŽA Ētikas kodeksa punktu 4.3. un 4.4. pārkāpumus saistībā ar publikāciju “Nemainīgs kā lata kurss” (http://www.ir.lv/2013/10/30/nemainigs-ka-lata-kurss) 2013.gada 31.oktobra žurnālā „Ir”.

Izskatot pieteikumu, iepazīstoties ar 2013.gada 31.oktobra publikāciju “Nemainīgs kā lata kurss” žurnālā „Ir” un Paula Raudsepa atbildi, LŽA Ētikas komisija vienbalsīgi ir atzinusi:

1) Par iespējamu Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) Ētikas kodeksa punktu 4.3. un 4.4. pārkāpumu:

LŽA Ētikas kodeksa punktā 4.3. un 4.4. punktos teikts:

4.3. „Žurnālisti nepieņem dāvanas, pakalpojumus vai citus labumus atlīdzībā par profesionālo darbību no personām, kas nav viņu darba devējs.”

4.4. „Žurnālistam ir jāatsakās no materiālu veidošanas, kas rada interešu konfliktus.”

Komisija uzskata, ka izvērtējot konkrēto pieteikumu, abi augstākminētie panti jāskata kopā, jo LŽA valdes 2013. gada 19. novembra pieteikums ir balstīts uz Pietiek.com pārstāvja Lato Lapsas publikācijās ietvertajām norādēm uz interešu konfliktu starp 2013.gada 31.oktobra publikāciju “Nemainīgs kā lata kurss” žurnālā „Ir”, kuru Lato Lapsa ir novērtējis kā Latvijas Bankas prezidentam I. Rimšēvičam ‘atklāti nekritisku’, un Paula Raudsepa iepriekš saņemto atlīdzību no Latvijas Bankas par diskusiju vadīšanu un publikāciju izstrādāšanu.

Pauls Raudseps savā atbildes vēstulē norāda uz to, ka rakstā atspoguļoti atšķirīgi, tai skaitā kritiski, ekonomikas ekspertu un politiķu vērtējumi par Latvijas Bankas vadītāja I. Rimšēviča darbību. Kā secina publikācijas autors: „Ņemot vērā, ka rakstā “Nemainīgs kā lata kurss” plaši atspoguļoti kritiski viedokļi par I.Rimšēviča darbību un ievēroti ziņu raksta profesionālie standarti, nesaskatu nekādu pamatu to nosaukt par “atklāti nekritisku publikāciju”.”

Izanalizējot apstrīdētās publikācijas saturu komisija nekonstatē faktus, kas apstiprinātu, ka Paula Raudsepa 2013.gada 31.oktobra publikāciju “Nemainīgs kā lata kurss” žurnālā „Ir” būtu ietekmējusi viņa iepriekš saņemtā atlīdzība no Latvijas Bankas par diskusiju vadīšanu un publikāciju izstrādāšanu. Komisija, iepazīstoties ar publikācijas saturu, arī nepiekrīt vērtējumam, ka tā būtu ‘atklāti nekritiska’. Pamatojumu vai piemērus, kas apliecinātu šādas cēloņsakarības pastāvēšanu vai “atklāti nekritiskas publikācijas” pazīmes, nav minējusi ne LŽA valde savā pieteikumā, ne Pietiek.com pārstāvis Lato Lapsa savās publikācijās.

Ņemot vērā augstākminēto, komisija vienbalsīgi atzīst, ka Pauls Raudseps publikācijā „Ir” nav pārkāpis Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) Ētikas kodeksa 4.3. un 4.4. punktus.

2) Par žurnālistu profesionālās darbības apvienošanu ar cita veida darbiem:

Vienlaikus LŽA Ētikas komisija vērš Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes uzmanību uz to, ka ilgstoša un bieža žurnālistu sadarbība, paralēli saviem profesionālajiem pienākumiem, ar kādu valsts vai nevalstisku institūciju, kuru žurnālistiem var būt jāanalizē arī savā profesionālajā darbībā, kā tas ir noticis arī komisijas izskatītajā gadījumā, var radīt šķietamu interešu konfliktu un mazināt sabiedrības uzticību žurnālistu publicētajai informācijai.

LŽA Ētikas komisija neatbalsta šādu praksi un to vērtē kritiski. Tādēļ aicina LŽA valdi apspriest jautājumu par atsevišķiem ierobežojumiem žurnālistu profesionālās darbības apvienošanai ar cita veida darbiem, lai izvairītos no šķietamu interešu konfliktu riska.

Komisija arī aicina LŽA valdi izvērtēt nepieciešamību veikt papildinājumus LŽA Ētikas kodeksā attiecībā uz žurnālistu profesionālās darbības apvienošanu ar cita veida darbiem.

LŽA Ētikas komisijas locekļi: A. Kučs, S. Lasmane, A. Tomsons, B. Strautmane, J. Juzefovičs

P.Raudsepa atbilde LŽA valdes pieprasījumam

LŽA biedra Paula Raudsepa skaidrojums:

Atbildot uz LŽA valdes lūgumu LŽA ētikas komisijai izvērtēt iespējamos LŽA ētikas kodeksa pārkāpumus sakarā ar manu publikāciju “Nemainīgs kā lata kurss” (http://www.ir.lv/2013/10/30/nemainigs-ka-lata-kurss) 2013.gada 31.oktobra žurnālā Ir , vēlos norādīt sekojošo:

Lūgumā norādīts uz pārmetumiem, ka tikuši pārkāpti ētikas kodeksa 4.3. un 4.4. panti, jo raksts apskata gaidāmo Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pārvēlēšanu, bet iepriekšējo gadu laikā esmu veicis vairākus darbus Latvijas Bankai – vadījis paneļdiskusijas, uzrakstījis rakstu Frankfurter Allgemeine Zeitung speciālizdevumam par Latvijas dienām Frankfurtē, kuru organizēšanā līdz ar Eiropas Centrālo Banku piedalījās arī Latvijas Banka (raksta angliskā versija lasāma šeit http://www.latvia.eu/blog/escape-artist), kā arī uzrakstījis ievadu grāmatai Latvijas Bankai XC.

Kā lasāms LŽA valdes iesniegumā, starp pārmetumiem ir arī apgalvojums, ka minētais raksts ir “atklāti nekritiska publikācija”. Tā kā apvainojumi LŽA ētikas kodeksa pārkāpumos lielā mērā izriet no šī raksturojuma, sākšu ar šo, manuprāt, nepamatoto viedokli.

Minētais raksts nav komentārs, bet ziņa, kuras galvenais uzdevums ir sniegt lasītājam informāciju par svarīgiem notikumiem, turklāt gādājot par viedokļu daudzveidību un iepazīstinot ar kritiskiem viedokļiem par notikumiem un procesiem (sal. LŽA ētikas kodeksa 1.3. punktu).

Jau pašā raksta sākumā es pievēršu uzmanību faktam, ka par I.Rimšēviča kandidatūru uz Latvijas Bankas prezidenta amatu praktiski nav notikusi sabiedriska vai politiska diskusija, un tālāk rakstā izvērsti atspoguļoju gan respektētā neatkarīgo ekonomisko pētījumu centra BICEPS vadītāja Alfa Vanaga, gan Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas fakultātes vadītāja Mortena Hansena, gan politiskā pretinieka — Saskaņas centra deputāta Igora Pimenova kritiskos vērtējumus par I.Rimšēviča darbu.

Jāpiebilst, ka, spriežot pēc LETA arhīvā atrodamās informācijas, šis bija vienīgais raksts Latvijas presē pēc I.Rimšēviča nominēšanas, kurā minētā kritika tika atspoguļota, un neviens cits preses izdevums nebija pajautājis I.Pimenovam, kāpēc viņš vienīgais balsoja pret I.Rimšēviča kandidatūru Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Turklāt rakstā pirmo reizi publiski parādās informācija, ka pēc komentāra publicēšanas par lata devalvācijas iespējamību 2007.gadā pie M.Hansena ieradās Drošības policija. Publikācija ir analīze — ziņu žanra raksts, tāpēc tajā, protams, dota iespēja arī pašam I.Rimšēvičam atbildēt uz pārmetumiem, taču tā ir elementāru žurnālistikas standartu ievērošana, kuru prasa arī LŽA ētikas kodeksa 2.3. pants.

Ņemot vērā, ka rakstā “Nemainīgs kā lata kurss” plaši atspoguļoti kritiski viedokļi par I.Rimšēviča darbību un ievēroti ziņu raksta profesionālie standarti, nesaskatu nekādu pamatu to nosaukt par “atklāti nekritisku publikāciju”.

Arī pārmetumus konkrētos LŽA ētikas kodeksa punktu pārkāpumos uzskatu par nepamatotiem.

LŽA ētikas kodeksa 4.3. pantā teikts, ka “žurnālisti nepieņem dāvanas, pakalpojumus vai citus labumus atlīdzībā par profesionālo darbību no personām, kas nav viņu darba devējs.”

Šis pants nav pārkāpts, jo par savu žurnālistisko darbību neesmu saņēmis nekādu atlīdzību ne no viena cita, kā tikai no sava darba devēja. Pievēršu uzmanību arī faktam, ka šis ētikas kodeksa pants neaizliedz žurnālistiem veikt cita veida darbus, kas nav tieši saistīti ar žurnālistiku, un pasvītroju, ka no Latvijas Bankas par šiem darbiem saņemtā samaksa nekad nav tikusi ne tieši, ne netieši saistīti ar manu žurnālistisko darbību.

4.4. pantā teikts, ka “žurnālistam ir jāatsakās no tāda materiāla veidošanas, kas rada interešu konfliktu attiecībās ar indivīdiem, politiskām, ekonomiskām un citām interešu grupām.”

Vistiešākā veidā interešu konflikts šajā gadījumā veidotos, ja man vai kādam manam radiniekam būtu materiāla ieinteresētībā jautājumā, vai I.Rimšēvičs tiks ievēlēts par Latvijas Bankas prezidentu. Tādas ieinteresētības nav. Tomēr šķiet, ka šī panta piesaukšanas iemesls ir drīzāk vēlme radīt iespaidu, ka atsevišķu darbu veikšana Latvijas Bankai varētu netieši veidot labvēlīgu noskaņojumu pret šīs iestādes vadītāju. Tas nebūtu interešu konflikts šī termina tiešā nozīmē, tomēr varētu radīt šaubas par raksta atbilstību labākajiem žurnālistikas standartiem. Taču, kā jau agrāk parādīts, 31.oktobra raksts šiem standartiem atbilst un līdz ar to arī šis pārmetums uzskatāms par nepamatotu.

Noslēgumā gribu piebilst, ka darbi, kurus esmu darījis Latvijas Bankai, ir tādi, par kuriem žurnālisti gan Latvijā, gan citur saņem materiālu kompensāciju, un gan es, gan citi žurnālisti tos veic visdažādāko organizāciju rīkotos pasākumos. Darot šādus darbus, žurnālists nekļūst par šo pasākumu organizētāju pārstāvjiem, un šādi darbi būtu saistāmi ar viņa žurnālistisko darbību tikai gadījumā, ja ir iespējams pamatoti parādīt, ka viņa veidotie materiāli neatbilst žurnālistu profesionālajiem standartiem.

LŽA Valde lūdz izskatīt P.Raudsepa publikāciju par I.Rinkeviču

Labrīt,

Iepazīstoties ar pietiek.com publikāciju un citiem apstākļiem, LŽA valde lūdz Ētikas komisiju izvērtēt pietiek.com publikācijās minēto. Portāla Pietiek.com pārstāvis Lato Lapsa savās publikācijās ir izvirzījis pārmetumus, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas biedrs, LŽA Ētikas komisijas priekšsēdētājs Pauls Raudseps pieļāvis LŽA Etikas kodeksa pantu 4.3. un 4.4. pārkāpumus. L.Lapsa norāda, ka P.Raudseps veidojis žurnāla “Ir” š.g. 31.oktobra numurā “atklāti nekritisku publikāciju” par Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēvicu.

L.Lapsa uzskata, ka I.Rimševicam “izdevās nodrošināt sev labvēlīgu rakstu”, jo P.Raudseps pēdējā gada laikā ir saņēmis no Latvijas Bankas 1800 latus par vairāku diskusiju vadīšanu un raksta sagatavošanu *Frankfurter Allgemeine Zeitung, *un tāpēc “bijis gatavs aizmirst pat paša pieņemto ētikas kodeksu”. Lai gan L.Lapsa ir atteicies personīgi iesniegt sūdzību LŽA Ētikas komisijai, ņemot vērā P.Raudsepa atbildīgo amatu mūsu organizācijā, LŽA valde vēršas ar pieteikumu Ētikas komisijā, aicinot izskatīt šos L.Lapsas pārmetumus pēc būtības un sniegt atzinumu,vai LŽA Ētikas komisijas vadītājs P.Raudseps ir pārkāpis LŽA Ētikas kodeksu.

Ar sveicienu LŽA Valdes vārdā Anda Rožukalne

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...