Žurnāls „Ir” pārvērties par ne visai rūpīgi slēptas „Vienotības” reklāmas izdevumu
PIETIEK13.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Žurnāls Ir, kas sevi pozicionē kā vienu no pēdējiem godīgas žurnālistikas bastioniem Latvijā, patiesībā ir pārvērties par ne visai rūpīgi slēptas partijas Vienotība (tagad dēvētas par Jauno Vienotību) reklāmas izdevumu, - to rāda žurnāla publikāciju pārskats par pēdējām septiņām nedēļām.
Formāli Nelijas Tjarves (publiski – Ločmeles) vadītais žurnāls ir aizsācis jaunu interviju ciklu, kas saucas „Vērtējam valdību”. Taču patiesībā, izvērtējot šo ciklu septiņu nedēļu ilgumā, redzama īpatna tendence: no septiņiem intervētajiem ministriem četri ir pārstāvējuši vienu un to pašu partiju – Vienotību.
Turklāt, iepazīstoties ar intervijām, kurās jautājumus lielākoties uzdevis savulaik naudas pieņemšanā no Latvijas Bankas un tai sekojušā komplimentārā Ilmāra Rimšēviča intervēšanā pieķertais Pauls Raudseps un tradicionāli Vienotībai simpatizējušais Aivars Ozoliņš, redzams, ka Vienotības pārstāvjiem Kārlim Šadurskim, Rihardam Kozlovskim, Jānim Reiram un kādreizējam Raudsepa biznesa partnerim Arvilam Ašeradenam lielākoties uzdoti „izdevīgi” jautājumi.
Kāpēc jūs esat vajadzīgi politikā, ar ko jūsu piedāvājums Annai Bauskā atšķiras no citām partijām, vai jūs varētu definēt jūsu jauno vienoto ideoloģiju, - tik „sarežģīti” jautājumi uzdoti Vienotības pārstāvjiem, ļaujot tiem bez ierobežojumiem slavēt savu veikumu un politisko piedāvājumu, apgalvojot, ka „mēs esam Eiropas vērtību nesēji” un „esam gatavi smagi strādāt darbus, kurus vienmēr esam darījuši”.
Žurnāls Ir pagaidām nav sniedzis nekādus publiskus skaidrojumus par īpatno „valdības izvērtēšanas” projektu, taču šāda netīksme pret atklātību ir raksturīga gan žurnālam, gan tā izdevējam. Piemēram, AS Cits medijs, kas izdod žurnālu Ir, saskaņā ar Lursoft datiem vēl joprojām nav oficiāli iesniegusi savu patiesā labuma guvēju sarakstu.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
