Iesaki rakstu: 
Zvārdes pagasta iedzīvotājus, zemju īpašniekus un Zvārdes pagasta pārvaldi satraukuši publiski paustie augstu valsts amatpersonu draudi par iespējamu valsts administratīvu līdzekļu pielietošanu pret privātpersonām, lai pārtrauktu saimniecisko darbību īpašumos bijušajā Zvārdes poligona teritorijā un piespiestu zemes īpašniekus tos pārdot.
Pamatojums ir it kā ļoti augsta teritorijas piesārņotība ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Zīmīgi, ka Aizsardzības ministrijas sakāpinātā interese par iedzīvotāju drošību ir radusies tikai dažos pēdējos mēnešos.
Intensīva saimnieciskā darbība šeit notiek jau 20 gadu — kopš Padomju armijas aiziešanas. Visu šo laiku ir notikusi un notiek gan mežistrāde, gan jaunaudžu kopšana, gan lauksaimnieciskā darbība visā Zvārdes teritorijā, un 20 gados nav noticis neviens negadījums, ko izraisījuši sprādzienbīstami priekšmeti.
Tādēļ pamatots ir jautājums: vai 20 gadu nav pārāk ilgs laiks, lai aizsardzības ministrs Artis Pabriks varētu apgalvot: "Tā ir tikai laimīga nejaušība, ka neviens nav saspridzinājies."
Šī apgalvojuma nepatiesumu apliecina zemnieksaimniecība Vārpas, kas atrodas bijušā poligona centrā. Saimniecībai pieder 300 aitu ganāmpulks, un tās tiek ganītas plašā teritorijā, tiek gatavots siens un veikta cita lauksaimnieciskā darbība jau kopš 1993. gada, bet šajā laikā ne reizi saimnieki nav atraduši sprādzienbīstamus priekšmetus.
Neloģisks izklausās Zemkopības ministrijas Meža departamenta meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietnieka J. Birģeļa apgalvojums, ka ir milzīgs risks ar bīstamajiem priekšmetiem sastapties ik uz soļa. Kā arī Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktora A. Rikveiļa ieteikums nevienam nenokāpt no ceļa un nestaigāt pa Zvārdes teritoriju.
Nopietnākais Aizsardzības ministrijas arguments un galvenais trauksmes cēlonis ir oktobra beigās četru dienu laikā atrastie 12 Otrā pasaules kara spridzekļi. Tos mērķtiecīgi meklēja un atrada Latvijas Valsts mežu īpašumā, bet tādu kara mantojumu iespējams atrast daudzviet visā Latvijā ilgstošas karadarbības zonās.
Kādēļ jau pašlaik nav iespējams attīrīt Latvijas Valsts mežiem piederošo aptuveni 6600 ha lielo Zvārdes teritoriju, bet plāno sākt privātīpašumu atpirkšanu Zvārdes pagastā? Lietderīgāk būtu zemes atpirkšanai plānoto naudu tērēt teritorijas plānveidīgai pārmeklēšanai un attīrīšanai.
Pilnīgi neizprotama ir lielā slepenība, kādā tiek gatavoti iedzīvotāju drošības pasākumi, neinformējot par tiem pašus vietējos iedzīvotājus un pašvaldību. Situācija ir līdzīga kā 1954. gadā, kad Zvārdē tika ierīkots Padomju armijas aviācijas poligons. Vienīgā atšķirība, ka toreiz godīgi pateica, kādam nolūkam šī teritorija ir jāatbrīvo.
Kamēr neesam dzirdējuši uz faktiem pamatotus argumentus par Zvārdes nākotni, varam izteikt tikai minējumus par patiesajiem nolūkiem, kādēļ vietējiem būtu jāatstāj savi īpašumi. Zvārde ar skaisto dabu un tīrajiem ezeriem var būt ļoti iekārojama daudziem ietekmīgiem ļaudīm, un vietējie iedzīvotāji, iespējams, ir tikai traucēklis, no kā jāatbrīvojas.
Uz kurieni iet mūsu valsts? Vai tiešām nav iespējams apturēt valdošās elites melus un divkosību, alkatību un liekulību, pilnīgu nerēķināšanos ar iedzīvotājiem? Kurš būs nākamais sprādzienbīstamais pagasts?
Izmantoti materiāli no Latvijas Avīzes 13.11.12 "Nacionalizēs bīstamo zemi", Latvijas Avīzes 7.12.12 "Vai NATO iekāro Zvārdi", Latvijas Radio 1 raidījums 12.12.12 plkst. 8.15, Aizsardzības ministrijas mājas lapa 7.11.12.
* Vēstuli parakstījuši jau aptuveni 100 Zvārdes pagasta iedzīvotāju.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
