Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zviedrijas uzņēmums Sensys Traffic AB ir pārsteigts par Latvijas Iekšlietu ministrijas rīcību, jau pēc konkursa izsludināšanas par fotoradaru piegādi izsludināšanu un uzstādīšanu mainot tā noteikumus. Turklāt uzņēmumam, kura ražoto radaru skaits Zviedrijā pārsniedz tūkstoti, ir arī nopietnas bažas par to, cik drošas un uzticamas būs Iekšlietu ministrijai „pietuvinātā” konkursā uzvarējušā uzņēmuma Vitronic Baltica piedāvātās tehnoloģijas.

Kā ziņots, jau pirms diviem gadiem valdība pēc Iekšlietu ministrijas ierosinājuma bija lēmusi, kā bez konkursa noslēgt līgumu ar uzņēmumu Vitronic un tā kompanjoniem, ar kuriem, kā tagad noskaidrots, cieši saistīts gan Mūrnieces partijas biedrs Valdis Lokenbahs, gan Rīgas mēra Nila Ušakova ārštata padomnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Ēriks Teilāns.

Šis nodoms tomēr neizdevās, un pagājušā gada pavasarī izrādījās, ka ministrijai pietuvinātais uzņēmums var nemaz nekvalificēties radaru piegādes konkursam. Taču Mūrniece, kā liecina Pietiek aizvadītajā nedēļā publicētais dokuments, ārkārtīgi operatīvi un vēlīgi atsaucās AS Vitronic Baltica padomes locekļa Sergeja Borisova vēstulei, kurā viņš norādīja: tā kā viņa pārstāvētā uzņēmuma piedāvātās tehnoloģijas Latvijā vairāku gadu laikā tā arī nav sertificētas, esot vēlams būtiski pagarināt fotoradaru konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņu.

Tāpat firmas pārstāvis Mūrniecei lūdza „veikt grozījumus spēkā esošo normatīvo aktu redakcijās un ieviest tehniskos standartus, kas nepieciešami PoliScan produktu saimes iekārtu tipa apstiprināšanai Latvijā”, kā arī, „lai neaizkavētu iepirkuma procedūru pārāk ilgi, nodrošināt atbalstu un maksimālu labvēlības režīmu uz jaunākajām tehnoloģijām balstīto inovatīvo un izcili kvalitatīvo PoliScan iekārtu tipa apstiprinājuma sertifikāta (-u) saņemšanas procesā”.

Tagad Zviedrijā labi zināmā uzņēmuma Sensys Traffic AB (1077 šī uzņēmuma radari izvietoti uz valsts ceļiem) Ziemeļvalstu pārdošanas menedžeris Pērs Hallingbergs skaidri norāda – konkursa nolikumā bijuši divi punkti, kuru ievērošana automātiski būtu diskvalificējusi Vitronic Baltica.

Nolikumā bija noteikts gan tas, ka piegādājamajiem fotoradariem jāatbilst likuma „Par mērījumu vienotību” prasībām un ir jābūt mērīšanas līdzekļa tipa apstiprinājuma sertifikātam, kas derīgs izmantošanai Latvijā, gan tas, ka fotoradaram bija jābūt veiktai pirmreizējai verifikācijai un tai arī Latvijā iespējams veikt atkārtotu verifikāciju. Vitronic Baltica piedāvātās ierīces konkursa izsludināšanas laikā neatbilda nevienam no šiem punktiem, taču „pietuvinātība” Lindas Mūrnieces vadītajai ministrijai ņēma virsroku.

Sensys izplatītājs SIA Armgate iesniedza piedāvājumu, kas bija pilnā mērā atbilstošs konkursa prasībām. Sensys ātruma kontroles ierīces ir apstiprinātas lietošanai Latvijā. Mūsu piedāvājums bija dažus procenta punktus virs Vitronic piedāvājuma, taču tas bija balstīts uz konservatīvāku un ticamāku biznesa aprēķinu,” Pietiek skaidroja Hallingbergs, vēl piebilstot: „Drošāka ceļu satiksme – galvenais konkursa mērķis – Latvijas iedzīvotājiem izmaksātu daudz lētāk, ja konkursa komisija, kurai bija uzticēta atbildība par to, būtu diskvalificējusi Vitronic Baltica pieteikumu un vietā izvēlējušies Armgate piedāvājumu.”

Kā ziņots, konkursa uzvarētāji - AS Vitronic Baltica kopā ar vācu kompāniju Vitronic Dr.-Ing.Stein Bildverarbeitungssysteme un SIA Komerccentrs DATI grupa – uzvarēja, jo piecu gadu laikā bija gatavi Latvijas valstij piegādāt, uzstādīt un apkalpot 160 stacionāros fotoradarus, piedāvājot viszemāko līgumcenu saviem pakalpojumiem, - 35% no naudas sodiem, kas nākamajos piecos gados tiks iekasēti, izmantojot šos fotoradarus.

Hallingbergs arī norādīja – esot dīvaini, kāpēc Vitronic neesot pat mēģinājis sākt savas tehnoloģijas atzīšanas procesu, kamēr visi citi konkursa dalībnieki savus sertifikātus saņēmuši jau laikus pirms konkursa beigu termiņa. Tā vietā Vitronic veiksmīgi apgalvojis, ka būs pietiekami, ja nepieciešamais sertifikāts tiks iesniegts radaru piegādes laikā. „Cik gudri ir parakstīt LIELU kontraktu par produktu, kas vēl nemaz nav atzīts? Kā viņi vispār zināja, ka tas tiks atzīts?” nedaudz ironiski jautā Zviedrijas uzņēmuma pārstāvis.

Netiešu atbildi uz šo jautājumu sniedz Pietiek jau aprakstītā Mūrnieces reakcija uz Vitronic Baltica „lūgumu”: no viņas rezolūcijas, kas uz vēstules bija uzlikta jau dienu pēc tās parakstīšanas, izriet, ka ministre, kuras vadītā ministrija iepriekš bija lobējusi līguma noslēgšanu ar minēto kompāniju vispār bez konkursa, atbalstījusi faktiski visus Vitronic lūgumus un „lūgusi”. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Viktoram Elksnim tos „atrisināt”.

Savukārt Elksnis nekavējoties „lūdzis” sagatavot atbildi uz šo Vitronic lūgumu „vistuvākajā (rītdiena) iepirkuma komisijā”, un rezultātā konkursa nosacījumi tika mainīti tā, lai Vitronic tajā tomēr varētu piedalīties.

Tikmēr Mūrniece jau nedēļu domā, ko atbildēt pat uz Pietiek jautājumu, vai publiskotā dokumenta rezolūcija tiešām ir viņas likta un, ja jā, ar kādu pamatojumu. Tāpat ir izrādījies, ka Mūrnieces atmiņas zudums skāris vēl virkni jautājumu saistībā ar radaru konkursu un ministrijai pietuvinātās firmas izvēli, - Pietiek šodien atkārtoti publicē šos jautājumus, uz kuriem Iekšlietu ministrija solās spēt atbildēt mēneša laikā (kad līgumi ar Vitronic jau būs parakstīti):

„1) vai iekšlietu ministre Linda Mūrniece uzskata par tiesisku un pamatotu savu 2010. gada 21. aprīļa rezolūciju AS Vitronic Baltica padomes locekļa Sergeja Borisova vēstulei?

2) vai iekšlietu ministre Linda Mūrniece uzskata, ka šāda viņas rezolūcija Iekšlietu ministrijas vadībai uzskatāma par „lūgumu” vai skaidru norādījumu?

3) ar ko izskaidrojama iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces acīmredzamā ieinteresētība AS Vitronic Baltica līdzdalībā fotoradaru piegādes un uzstādīšanas konkursā?

4) kāpēc iekšlietu ministre Linda Mūrniece līdz šim nav publiski atklājusi šo savu ieinteresētību un nav publiski paziņojusi par savu iejaukšanos minētā konkursa norisē?

5) kādu vēl Iekšlietu ministrijas rīkotu konkursu norisē un kādā tieši veidā iekšlietu ministre Linda Mūrniece ir iejaukusies pēdējā gada laikā?

6) vai minētā konkursa laikā arī no citiem uzņēmumiem tika saņemtas vēstules saistībā ar konkursa nosacījumiem? Kādas rezolūcijas ministre sniedza saistībā ar tām?

7) vēlos arī saņemt pilnu pārskatu par Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Viktora Elkšņa un citu ministrijas darbinieku viesošanos Vācijā, kompānijā Vitronic – kādu summu šis brauciens izmaksāja, pēc kā iniciatīvas un rīkojuma notika, kāda bija tā atdeve?"

Kā zināms, presē jau iepriekš minēts, ka tieši ar vēlmi nokārtot šī finansiāli apjomīgā konkursa rezultātus formāli demisionējusī iekšlietu ministre Mūrniece no amata aizies tikai jūnija sākumā, kad konkursa rezultātiem jākļūst neatgriezeniskiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...