ZZS aicina ministru prezidenti vērsties KNAB par iespējamu politisko ietekmi Sabiedrības integrācijas fonda darbībā
Zaļo un Zemnieku savienība23.12.2025.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) saskata kultūras ministres Agneses Lāces (“Progresīvie”) darbībā pie Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Atbalsts nacionāla mēroga medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” sagatavošanas caurskatāmības trūkumu un sliktas pārvaldības principus, kas, iespējams, saistās ar politiski pietuvinātu partijas “Progresīvie” personību ieinteresētību.
ZZS aicina ministru prezidenti Eviku Siliņu vērsties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), lai nodrošinātu neatkarīgu un objektīvu izvērtējumu par partijas “Progresīvie” iespējamo politisko ieinteresētību SIF darbībā, kā arī kultūras ministres Agneses Lāces atbildību SIF pārraudzības jomā.
Bažas rada informācija par politiski pietuvinātu personu iesaisti SIF padomes lēmumu pieņemšanā, kas var radīt pamatotas aizdomas par interešu konfliktiem un valsts budžeta līdzekļu izmantošanu politisko mērķu sasniegšanai. Pastāv risks, ka šāda prakse var netieši ietekmēt mediju vidi pirms Saeimas vēlēšanām, radot labvēlīgus apstākļus konkrētam politiskajam spēkam.
Īpaši satraucoši ir gadījumi, kad SIF padomes sastāvā ietilpst personas ar tiešām vai netiešām saitēm ar “Progresīvo” partiju:
• Liene Reine-Miteva, kura pārstāv nevalstisko organizāciju sektoru SIF padomē, pašlaik strādā Saeimas priekšsēdētājas biedres Antoņinas Ņenaševas (“Progresīvie”) birojā, kas rada jautājumus par viņas neatkarību un lēmumu objektivitāti.
• Jana Krieva, valdes locekle nevalstiskā kultūras organizācijā, kurā arī cits valdes loceklis ir “Progresīvo” partijas ziedotājs vai biedrs un pašlaik ieņem amatu Rīgas cirkā, kas ir Kultūras ministrijas pārraudzībā.
• Daiga Sproģe, kura bijusi AS “DELFI” virzīta pārstāve Latvijas Mediju Ētikas padomē, kur viņa piedalījusies mediju ētikas jautājumu izvērtēšanā, sūdzību izskatīšanā un kodeksa piemērošanā mediju pašregulācijā.
Šīs personas piedalās lēmumu pieņemšanā par Mediju atbalsta fonda līdzekļu sadali, kuru mērķis ir sabiedriski nozīmīga satura veidošana un nacionālās kultūrtelpas stiprināšana latviešu valodā. Tomēr pastāv risks, ka finansējums var tikt koncentrēts atsevišķos digitālajos medijos, radot atkarību no politiskās ietekmes un ietekmējot mediju neatkarību.
Šādas tendences neatbilst labas pārvaldības un caurspīdīguma principiem, kā arī būtiski mazina sabiedrības uzticēšanos Sabiedrības integrācijas fondam kā neatkarīgai institūcijai.
ZZS pārstāvji Sadarbības sanāksmē aicinās ministru prezidenti Eviku Siliņu vērsties KNAB, lai noskaidrotu Kultūras ministres A.Lāces un Mediju politikas konsultatīvā padomes locekļu ieinteresētību (interešu konfliktu) Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursu nolikuma jaunajām redakcijām.
ZZS norāda, ka izmaiņas Mediju atbalsta fonda (MAF) naudas dalīšanā rada pārāk daudz risku un neskaidrību, apdraud mediju vides stabilitāti un var radīt paliekošas sekas, samazinot mediju pieejamību un viedokļu dažādību mediju telpā.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
