Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tas, ka atsevišķi zaļo zemnieku deputāti 2011. gada budžetā iesnieguši ar premjeru un finanšu ministru nesaskaņotus priekšlikumus, kas budžetā iecirstu vairāk nekā 15 miljonu latu robu, nenozīmē, ka kopumā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija Saeimā nobalsos par budžeta pieņemšanu, apgalvo tās vadītājs Augusts Brigmanis. Pašlaik dienaskārtībā arī neesot jautājuma par sankcijām pret nesaskaņoto priekšlikumu iesniedzējiem – Ivetu Griguli, Jāni Klaužu un bijušo Unibankas vadītāju Andri Bērziņu.

„Es stingri uzstāšu, lai frakcija tos neatbalsta,” par šiem priekšlikumiem saka Brigmanis, solot, ka līdz galīgajam balsojumam par budžetu vēl ir laiks un zaļie zemnieki par to nobalsos vienoti.

Koalīcijai Saeimā ir tikai 55 balsis. „Vispirms jāsaprot, vai tas ir viens gadījums, vai regulāra prakse,” jautāts par šo deputātu rīcības iespējamu izvērtējumu ZZS frakcijā, Pietiek teica Brigmanis. Viņš uzsver, ka zaļo zemnieku ministri „pats par sevi saprotams” neatbalstīs savu partijas biedru priekšlikumus valdības ārkārtas sēdē pirmdien, kad tiks skatīti priekšlikumi budžeta 2. lasījumam.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība) uzsver, ka koalīcijā nesaskaņotie priekšlikumi, kuriem ir negatīva fiskālā ietekme uz 2011. gada budžetu, komisijā netiks atbalstīti. Valdības koalīcijai komisijā ir vienas balss vairākums, ja disciplīnu ievēros visi ZZS deputāti.

Strīdīgie priekšlikumi ir par 4 miljonu latu iedalīšanu Veselības ministrijai stacionārajai veselības aprūpei, 11 miljonu latu iedalīšanu Labklājības ministrijai 8 latu lielā ģimenes valsts pabalsta saglabāšanai un 500 000 latu iedalīšanu Veselības ministrijai kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšanai. Divus pēdējos iesniegusi Iveta Grigule, kura ir ZZS dalīborganizācijas - Latvijas Zaļās partijas valdes locekle. Tas, ka viņa nav vienkārši ierindas deputāte un vienam no saviem priekšlikumiem spējusi piesaistīt divus citus frakcijas kolēģus, pēc neoficiālas informācijas, Griguli pasargās no tūlītējām sankcijām, lai gan šādu nesaskaņotu priekšlikumu iesniegšana iedragā ZZS kā uzticama koalīcijas partnera tēlu.

Ar Griguli Pietiek nedēļas nogalē sazināties neizdevās, bet viņas atklātajā vēstulē, kas publicēta piektdien Latvijas Avīzē, teikts: „Pieļauju, ka nebalsosim par budžetu, ja priekšlikumus neņems vērā.”

Abi pārējie priekšlikuma iesniedzēji – no ZZS Vidzemes saraksta 10. Saeimā ievēlētais Andris Bērziņš un no ZZS saraksta ievēlētais, bet bezpartejiskais Jānis Klaužs Pietiek nevēlējās kategoriski teikt, ka šādā gadījumā balsos pret budžeta pieņemšanu. „Es nebūšu tas, kurš mēģinās gāzt vai torpedēt valdību,” Pietiek uzsvēra Klaužs. Viņš atgādināja, ka tieši Tautas partijas veselības ministra uzsāktā reģionu slimnīcu pārprofilēšana bija iemesls, kādēļ viņš nolēma saraut saites ar šo partiju.

Bērziņš uzskata, ka par 4 miljoniem stacionārajai veselības aprūpei vēl iespējams pacīnīties. Bērziņš ir norūpējies, ka pretējā gadījumā notiks deviņu reģionālo slimnīcu pārprofilēšana par dienas stacionāriem, samazinot medicīnas aprūpes pieejamību reģionu iedzīvotājiem.

Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS) svētdien teica, ka nevarēs atbalstīt partijas biedru priekšlikumu par 4 miljonu atvēlēšanu stacionārajai v veselības aprūpei, jo tie palielinātu budžeta deficītu. „Ja kāds pateiktu, kur tos 4 miljonus iegūt, nepalielinot budžeta deficītu, tad jau būtu labi. Es domāju, tas ir budžeta nepieņemšanas risks kopumā, tāpēc to gan es nevarēšu atbalstīt,” Pietiek atzina Bārzdiņš. Viņš arī uzskata, ka bez reģionu slimnīcu pārprofilēšanas neiztikt, jo valsts pašlaik nevar atļauties finansēt, piemēram, situāciju, kur uz trim vietējām slimnīcām ir četri anesteziologi.

Kopumā ZZS ievēro koalīcijas disciplīnu, un no tās budžeta otrajam lasījumam nākuši tikai divi jauni priekšlikumi, par kuriem Brigmanis ceturtdien Saeimas plenārsēdes laikā vairākas reizes plenārsēžu zālē saskaņoja viedokļus ar premjeru Valdi Dombrovski un finanšu ministru Andri Vilku (abi - Vienotība). Tie attiecas uz Labklājības ministrijas īstenoto Sociālās rehabilitācijas valsts programmu, kurai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ZZS rosina iedalīt 528 296 latus.

Otrs ZZS frakcijas kopīgi iesniegtais priekšlikums attiecas uz budžetu pavadošo likumprojektu – Transportlīdzekļu nodokļa likumu, paredzot atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm. Zaļie zemnieki rosina noteikt, ka ģimenes, kuras audzina trīs vai vairākus nepilngadīgus bērnus, ir tiesīgas maksāt par 50% samazinātu transportlīdzekļa nodokli par vienu no viņu īpašumā, valdījumā vai  turējumā reģistrētu transportlīdzekli.

Tiesa, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs valdības sēdē vēl pacīnīšoties par trim citiem koalīcijā nesaskaņotiem ZZS deputātu Aivara Dronkas, Gunta Rozīša un Didža Zemmera iesniegtajiem priekšlikumiem. Tie ir par 483 879 latu iedalīšanu Zemkopības ministrijas apakšprogrammai Zivju fonds, 180 468 latu atvēlēšanu valsts atbalsta pasākumiem meža nozarē un 112 626 latu atvēlēšanu Latvijas Lauksaimniecības universitātei. Brigmanis apstiprināja, ka Dronka, Rozītis un Zemmers savus priekšlikumus iesnieguši pēc Dūklava iniciatīvas, pēc tam, kad zemkopības ministrs apliecinājis gatavību pats cīnīties par to atbalstīšanu valdībā.

Tāpat ZZS frakcija idejiski atbalstot divu savu deputātu no Liepājas partijas – Aijas Barčas un Oskara Zīda iesniegto priekšlikumu par 3,4 miljonu latu valsts galvojuma izsniegšanu Liepājas Olimpiskā centra Liepājas Vieglatlētikas manēžas būvniecībai laikā no 2011. līdz 2013. gadam. Iepriekš ZZS jau panāca 3,2 miljonu latu valsts galvojuma izsniegšanu Olimpiskā centra Ventspils infrastruktūras attīstībai laikā no 2011. līdz 2013.gadam. Ja tiks atbalstīts arī Barčas un Zīda priekšlikums, tiks saglabāts līdzsvars starp abu ZZS reģionālo sadarbības partneru interesēm – gan Latvijai un Ventspilij, gan Liepājas partijas. Brigmanis gan saka – liepājniekiem pašiem sava iniciatīva būs jāaizstāv koalīcijā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...