Iesaki rakstu: 
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pirmdien koalīcijas sanāksmē nobloķēja jaunā Fiskālās disciplīnas likumprojekta tālāku virzīšanu apstiprināšanai valdībā, kas politikas kuluāros izraisījis spekulācijas par iespējamiem iemesliem. Tiek pieļauts - ZZS ir bažas, ka, atverot Satversmi, kas jāgroza kontekstā ar jauno likumu, Vienotība varētu iniciēt vēl citus grozījumus Satversmē, piemēram, attiecībā uz Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību.
Vienlaikus ar jauno Fiskālās disciplīnas likumu otrdien valdības sēdē bija plānots akceptēt un virzīt pieņemšanai Saeimā arī grozījumus Satversmes 66. pantā, tur iestrādājot, piemēram, normu, ka budžeta deficīts ir pieļaujams, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas visu Saeimas deputātu. Taču Satversmes atvēršana grozījumu izdarīšanai vienmēr saistīta ar risku, ka deputāti var iesniegt un pieņemt vēl arī citus grozījumus, kas var nebūt pietiekami izsvērti.
Politikas kuluāros izskan spekulācijas, ka, izmantojot izdevību, Satversmē līdztekus varētu tikt virzīti arī grozījumi 36. pantā, kas pašlaik noteic, ka Valsts prezidentu ievēlē, aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu.
Viena no Vienotības līderiem Solvita Āboltiņa vairākkārt izteikusi ideju, ka Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešamais balsu vairākums jāpalielina līdz divām trešdaļām Saeimas deputātu. Kontekstā ar gaidāmo Satversmes atvēršanu tas radījis minējumus, ka līdztekus grozījumiem, kas attiecas uz fiskālās disciplīnas ievērošanu, varētu tikt virzītas izmaiņas prezidenta ievēlēšanas kārtībā.
Iespēja ne mazāk kā divām trešdaļām 10. Saeimas vienoties par atbalstu kopīgam Valsts prezidenta kandidātam varētu būt problemātiskas. Arī pašreizējā prezidenta Valda Zatlera, kura pilnvaras beidzas šovasar, iespējas tikt pārvēlētam uz otro termiņu ar vismaz 60 balsīm netiek vērtētas augstu. Līdz ar to teorētiski varētu rasties situācija, ka Saeimai ilgstoši neizdodas ievēlēt jaunu prezidentu un saskaņā ar Satversmi šos pienākumus līdz prezidenta ievēlēšanas brīdim pildītu Saeimas priekšsēdētājs, kas šobrīd ir Solvita Āboltiņa.
Viņa ar preses sekretāres starpniecību Pietiek norādīja, ka Fiskālās disciplīnas likuma kontekstā šādi grozījumi attiecībā uz Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību nav izdarāmi, bet šim jautājumam noteikti ir jābūt 10. Saeimas dienaskārtībā. Saskaņā ar Satversmes 76. pantu Saeima var grozīt Satversmi sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas deputātu un grozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.
Arī Vienotībā ietekmīgais Edgars Jaunups Pietiek noliedza, ka būtu plāni kontekstā ar Fiskālās disciplīnas likumu virzīt vēl kādus citus, nesaistītus Satversmes grozījumus. ZZS valdes priekšsēdētājs Raimonds Vējonis Pietiek norādīja, ka Satversmes atvēršana vienmēr ir riskanta, jo kāds var izmantot izdevību un virzīt vēl citus grozījumus.
Tomēr ZZS prasība pirmdien apturēt Fiskālās disciplīnas likuma virzību neesot saistīta ar šīm bažām: zaļie zemnieki vēloties no likuma izstrādātājiem – Finanšu ministrijas noskaidrot, kā tā uzliktie ierobežojumi attieksies uz pašvaldību budžeta iestādēm, pašvaldību kontrolētiem un finansētiem komersantiem un brīvostām. ZZS iebildumi dienaskārtībā parādījās pēc valdes sēdes pirmdien, kurā piedalījās arī Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
