Iesaki rakstu:
Apkopoti 10.Saeimā tikušo politisko spēku un atsevišķu deputātu balsojumi, kas parāda attieksmi pret latviešu valodu un pamatnācijas etnisko un pilsonisko komfortu.
Balsojumu latviskums mērīts 32 zīmīgos balsojumos, kuros ietverti priekšlikumi par lielākiem administratīvajiem sodiem par valsts valodas likuma pārkāpumiem, grozījumi Imigrācijas likumā, lai pārtrauktu uzturēšanās atļauju tirgošanu Krievijas pilsoņiem, grozījumi Darba likumā, kas aizliegtu krieviski nerunājošo jauniešu diskrimināciju, nacionālās pretošanās kustības statusa piešķiršanu leģionāriem u.c.*
Atbilstoši šiem balsojumiem 10.Saeimas frakcijām un atsevišķiem deputātiem aprēķināts latviskuma indekss, kas būtu jāņem vērā, ja vēlētājam politisko spēku un deputātu nacionālā pašcieņa ir svarīgs arguments izvēles izdarīšanai.
Indekss mērīts procentos no balsojumiem un piešķirts gradācijā no +100% līdz -100%.
Vislatviskākais politiskais spēks 10.Saeimā bijusi Nacionālā apvienība VL – TB/LNNK (NA), kuras indekss nemainīgi saglabājies +100%.
Nākamā latviskākās politiskā apvienība ir Vienotība (V) , kuras latviskuma indekss ir +58,6% un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ar +25,5%. Apvienības Par labu Latviju (PLL) indekss ir negatīvs -39%, savukārt Saskaņas centra (SC) „latviskums” ir gandrīz absolūti negatīvs – 99,5%.
Apkopojums liecina, ka politisko apvienību izpratne par vēlētāju gaumi ir pietiekama, jo pēc Valda Zatlera Rīkojuma Nr.2 Vienotības latviskums no +33,6% spēji uzkāpa līdz +96,2%, tomēr nepārspēta paliek ZZS, kuras latviskums no -5,7% uzleca līdz +75,1%. Arī PLL latviskums pacēlās no -43,5% līdz pat -26,1%, un pat SC latviskums kāpa par 2,3%. Tas izskaidrojams gan ar pēkšņo priekšvēlēšanu laika iestāšanos un vēlēšanos izpatikt vēlētājiem, gan arī ar to, ka par gudrāko un pieredzējušāko kolēģu kritizētie Nacionālās Apvienības iesniegtie likumprojekti tomēr bija vienīgie, lai atrisinātu vairākas sasāpējušas problēmas, tai skaitā latviešu jauniešu diskrimināciju darba tirgū.
Diemžēl tas neliecina par ilgtermiņa domāšanu, jo vēlētājiem būtu svarīgi, ka deputāti nemaina savu pārliecību īsi pirms vai uzreiz pēc vēlēšanām. Deputāta galvenais darbs ir tautas un valsts interesēm atbilstošs balsojums, kas atbilst kopējai partijas ilgtermiņa programmai.
Bez visiem Nacionālās apvienības deputātiem par izteikti latviskiem balsojumiem jāuzteic Kārlis Šadurskis (+94% / šajās vēlēšanās nestartēs), Ingūna Rībena (+93% / startēs ar Nr.9 Rīgā), Dzintra Hirša (+87 / diemžēl vēlēšanās nestartēs), Janīna Kursīte – Pakule (+83 / startēs ar Nr.3 Kurzemē), Ingmārs Čaklais (+80 / startēs ar Nr.9 Vidzemē), Ina Druviete (+79 / startēs ar Nr.5 Vidzemē), Ilze Vergina (+79% / startēs ar Nr.10 Vidzemē), Ilma Čepāne (+79% / startēs ar Nr. 3 Vidzemē) un Rasma Kārkliņa (+78% / startēs ar Nr. 8 Rīgā) no Vienotības. Gandrīz visi latviskākie Vienotības deputāti, izņemot Ingūnu Rībenu, nāk no Pilsoniskās savienības.
Visnelatviskākie Vienotības deputāti bijuši Aleksejs Loskutovs (+4% / startēs ar Nr. 2 Latgalē), Guntars Galvanovskis (+17%), Klāvs Olšteins (+18%/ startēs no Zatlera reformu partijas) un Solvita Āboltiņa (+31% / startēs ar Nr 1. Kurzemē). Pazīstamo sabiedrisko darbinieku Ojāra Kalniņa (startēs ar Nr. 7 Rīgā) un Ata Lejiņa (startēs ar Nr. 3 Zemgalē) latviskums ir izteikti viduvējs - ap +50%. Redzams, ka nacionālajos jautājumos Vienotībai nav nekādas vienotības.
No ZZS vislatviskākais deputāts ir Ingmārs Līdaka (+92% / startēs kā Nr. 2 Vidzemē) un Zemgales Andris Bērziņš (+57% / startēs ar Nr. 2 Zemgalē). Visnelatviskākie ZZS deputāti – pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš (-43%), Reizniece Dana (-26% / startēs ar Nr. 1 Kurzemē), Gundars Daudze (-14%) un Rihards Eigims (+4% / startēs ar Nr. 1 Latgalē).
Uz vispārējā apvienības Par labu Latviju (PLL) ar +17% latviskuma indeksu izceļas Māris Kučinskis, kas šajās vēlēšanās startēs no ZZS saraksta ar 4.numuru Vidzemē.
Analīze parāda, ka Aināra Šlesera (-71%), Andra Šķēles (-37%) un diemžēl arī pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa (-43%) uzskati par valsts valodu, pilsonības vērtību un zemes resursu piederību ir ļoti tuvi Saskaņas centra proponētajiem. Kā zināms, šajā politiskajā spēkā ir vairāki cilvēki, kuru izteikumi ir klajā pretrunā ar Satversmi un naidīgi Latvijas valstij.
Secinājumi - attieksme pret latviešu valodu ir saistāma ar godīgu attieksmi pret Latvijas valsti un tautu visās jomās – kā demokrātiskā valsts pārvaldē, tā arī tautsaimniecībā un vietējo ražotāju aizsardzībā.
*08.12.2010. Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (159/Lp10), 2.lasījums;
16.12.2010.Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (172/Lp10), nodošana komisijām;
16.12.2010. Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums Imigrācijas likumā (28/Lp10), 2.lasījums;
16.12.2010. Par priekšlikumu Nr.5. Grozījums Imigrācijas likumā (28/Lp10), 2.lasījums;
16.12.2010. Par priekšlikumu Nr.6. Grozījums Imigrācijas likumā (28/Lp10), 2.lasījums;
27.01.2011. Grozījumi Pilsonības likumā (201/Lp10), nodošana komisijām;
27.01.2011. Grozījumi Imigrācijas likumā (203/Lp10), nodošana komisijām;
27.01.2011. Grozījumi Darba likumā (206/Lp10), nodošana komisijām;
24.02.2011. Grozījumi Pilsonības likumā (238/Lp10), nodošana komisijām;
24.02.2011. Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (192/Lp10), 2.lasījums;
28.04.2011. Grozījums Saeimas kārtības rullī (332/Lp10), nodošana komisijām;
12.05.2011. Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” (343/Lp10), nodošana komisijām;
19.05.2011. Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Saeimas kārtības rullī (332/Lp10), 2.lasījums;
19.05.2011. Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums Saeimas kārtības rullī (332/Lp10), 2.lasījums;
19.05.2011. Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums Saeimas kārtības rullī (332/Lp10), 2.lasījums;
26.05.2011. Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Imigrācijas likumā (185/Lp10), 3.lasījums;
26.05.2011. Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi Imigrācijas likumā (185/Lp10), 3.lasījums;
26.05.2011. Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Imigrācijas likumā (185/Lp10), 3.lasījums;
26.05.2011. Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Imigrācijas likumā (185/Lp10), 3.lasījums;
09.06.2011. Par priekšlikumu Nr.56. Grozījumi Augstskolu likumā (64/Lp10), 2.lasījums;
09.06.2011. Par priekšlikumu Nr.56. Grozījumi Augstskolu likumā (64/Lp10), 2.lasījums;
09.06.2011. Par priekšlikumu Nr.57. Grozījumi Augstskolu likumā (64/Lp10), 2.lasījums;
16.06.2011. Grozījums Imigrācijas likumā (404/Lp10), nodošana komisijām;
16.06.2011. Grozījumi Darba likumā (405/Lp10), nodošana komisijām;
14.07.2011. Par priekšlikumu Nr.59. Grozījumi Augstskolu likumā (64/Lp10), 3.lasījums;
14.07.2011. Par priekšlikumu Nr.60. Grozījumi Augstskolu likumā (64/Lp10), 3.lasījums;
14.07.2011. Par priekšlikumu Nr.63. Grozījumi Augstskolu likumā (64/Lp10), 3.lasījums;
14.07.2011. Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Darba likumā (405/Lp10), 2.lasījums;
14.07.2011. Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Darba likumā (405/Lp10), 2.lasījums;
14.07.2011. Grozījumi Darba likumā (405/Lp10), 2.lasījums;
21.07.2011. Par Austrijas Republikas lēmumu atbrīvot noziegumos pret cilvēci apsūdzēto personu (213/Lm10), nodošana komisijām;
21.07.2011. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Par Austrijas Republikas lēmumu atbrīvot noziegumos pret cilvēci apsūdzēto personu (213/Lm10).
