Iesaki rakstu:

Starptautiskajā finanšu izdevumā Financial Times (FT) publicētais lidsabiedrības airBaltic daļu pārdošanas sludinājums bijis tikai blefs. Galvenais iemesls, kāpēc FT par 18 tūkstošiem britu mārciņu publicēts sludinājums par airBaltic daļu pārdošanu, ir Eiropas Komisijas (EK) Konkurences direktorāta par pērn valsts īstenoto airBaltic pārņemšanu sāktā izpēte „par neatļautu valsts atbalstu.”

Lai arī FT sludinājumā norādīts, ka Latvijas valdība Satiksmes ministrijas personā izsludinot airBaltic 50% mīnus vienas daļas pārdošanu, patiesībā ne valdība, ne SM nekādu lēmumu par airBaltic daļu pārdošanu nav pieņēmušas.

Šis blefs, kas apmaksāts par pašas lidsabiedrības līdzekļiem, faktiski nav bijis saistīts ar nodomu reāli pārdot lidsabiedrības daļas, jo gan valdībai, gan Satiksmes ministrija un dārgi apmaksātajam konsultantam Prudentia Advisers ir skaidrs, ka reālu pircēju airBaltic pašlaik nevar būt.

Kā liecina Pietiek noskaidrotais, patiesībā šī lidsabiedrības „pārdošana” FT tikusi izsludināta, lai pasaules sabiedrībai un EK direktorātam apliecinātu, ka valstij nav intereses saglabāt airBaltic daļas un ka valsts tiešām meklē investoru.

Sludinājuma FT vienīgais patiesais un īstais mērķis ir bijis panākt, lai EK Konkurences direktorāts saistībā ar airBaltic pārņemšanu neierosinātu lietu par neatļautu valsts atbalstu, kas valstij varētu draudēt ar ilgstošu tiesvedību un soda sankcijām. EK Konkurences direktorāta lēmums sagaidāms septembra vidū, tas ir, laikā no 10. līdz 15.septembrim.

EK Konkurences direktorāta sāktā izpēte, kā liecina Pietiek noskaidrotais, arī ir iemesls, kāpēc valsts aizvien pretēji iepriekš apgalvotajam nav ieguldījusi naudu lidsabiedrības pamatkapitālā. Tā vietā, kā liecina airBaltic gada pārskats, Valsts kase airBaltic izsniegusi kredītlīniju 67 miljonu latu apmērā.

Oficiālas atbildes par to, cik izmaksājis sludinājums FT un vai tiesa, ka sludinājums ievietots, lai pārliecinātu EK, Pietiek neizdevās saņemt, - visas atbildīgās amatpersonas, izdzirdējušas šādus jautājumus, tos šonedēļ faktiski vienbalsīgi nosauca par valsts interesēm galēji neatbilstošiem un nekorektiem.

Salīdzinoši visrunīgākais bija Satiksmes ministrijas (SM) preses pārstāvis Aivis Freidenfelds, kurš apstiprināja, ka ne SM, ne valdība tiešām nav pieņēmušas lēmumu par airBaltic pārdošanu.

Freidenfelds arī norādīja: „Lai kompleksi risinātu jautājumu saistībā ar airBaltic, savulaik MK lēma par finanšu konsultanta - Prudentia piesaisti. Prudentia šobrīd veic iespējamo stratēģisko investoru apzināšanu, un tikai tad uz valdību tiks virzīts jautājums par turpmāko modeli. Kā liecina starptautiskā pieredze, tad viens no šādiem investoru apzināšanas veidiem ir sludinājuma publicēšana respektablajā starptautiskā biznesa izdevumā Financial Time. Sludinājuma apmaksu veica airBaltic.”

Konkrētu atbildi par to, cik izmaksājis sludinājums, SM preses pārstāvis nesniedza. Tikmēr nekādas atbildes uz jautājumiem par to, kad valdība lēmusi par airBaltic daļu pārdošanu un cik izmaksājis sludinājums FT un kāpēc tas ievietots, Pietiek neizdevās iegūt no Prudentia partnera un valdes priekšsēža, par airBaltic atbildīgā Kārļa Krastiņa. Sazvanīts Krastiņš paziņoja, ka nekādus komentārus nesniegs.

EK Konkurences direktorāts izpēti par neatļautu valsts atbalstu saistībā ar airBaltic sāka gada sākumā, pēc bijušā airBaltic vadītāja Bertolda Flika pārstāvētās airBaltic akcionāres Baltijas aviācijas sistēmas iesnieguma.

Pietiek jau ziņoja, ka investīciju banķierim Ģirtam Rungainim un Jānim Lielcepurem piederošās Prudentia meitasfirma Prudentia Adviser kopš pērnā gada oktobra vidus lidsabiedrībai sniedz konsultācijas, kas airBaltic ik nedēļu izmaksā aptuveni 13 000 latu (ar PVN), tas ir, ap 2,6 tūkstošiem latu dienā. Precīzo summu valdība slēpj.