Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms divarpus gadiem Ministru kabinetam un Valsts kancelejai tika nosūtīts rakstveida apkopojums, kurā tika uzskaitīti slēptie veidi, kādos Kremlis un aizbēgušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs gadiem ilgi īstenojuši savas intereses Latvijā.

Par dokumenta iesniegšanas katalizatoru toreiz kalpoja kāda advokātu biroja (kuru algoja ar Janukoviča interesēm saistīts, uz Vecmīlgrāvja bomža vārda reģistrēts ofšors) cīņa, kas bija vērsta uz toreizējās Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes sistemātisku izēšanu no amata. Sākoties 2018. gadam, pārpublicējam šo dokumentu pilnā apmērā, lai ikviens lasītājs pats var spriest, cik ļoti valsts iestādes šo divarpus gadu laikā ir „reaģējušas” uz tām iesniegto informāciju, kādus „mērus pieņēmušas” un ko tieši tās „paveikušas” aprakstīto shēmu likvidēšanai.

Ministru kabinetam un Valsts kancelejai no Imanta Liepiņa — žurnālista, speciālkorespondenta Ukrainā un autora grāmatai „UKRAINA. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija — aculiecinieka stāsts”

PAR JANUKOVIČA UN KREMĻA NAUDAS MAZGĀTĀJU IETEKMI LATVIJAS VALSTS IESTĀDĒS

Kā Eiromaidana revolūcijas, Krimas okupācijas un Donbasa karadarbības aculiecinieks nevaru neinformēt Jūs par sekojošiem faktiem. Mans vairākus gadus Ukrainā ilgušais žurnālista darbs ļauj novērtēt tālāk aprakstīto faktu nozīmīgumu, lai par to informētu Jūs.

Kopš 2014. gada marta par vienu no Ukrainas Republikas valstiskajām prioritātēm ir kļuvusi Viktora Janukoviča varas gados veikto noziegumu izmeklēšana, ieskaitot arī tos periodus, kad viņš pirms tam bija ministrs, premjers un Augstākās Radas deputāts. Kriminālprocesi ierosināti arī pret visiem pārējiem korumpantiem, no kuriem Janukovičs, bijušais iekšlietu ministrs Zaharčenko, ģenerālprokurors Pšonka, Augstākās Radas deputāti Carevs, Čečetovs, Balohu brāļi un citi aizdomās turamie izsludināti meklēšanā caur Interpolu.

Latvija jau gandrīz desmit gadus ir bijusi viena no galvenajām zemēm, caur kurām tika atmazgāti Reģionu partijas un komunistu koalīcijas sazagtie miljonu simti.

UKRAINAS BANDĪTU DARĪJUMI CAUR LATVIJAS PERSONĀM

Uzskaitīti tikai tie darījumi, kuros summa pārsniedz 10 miljonus dolāru.

1) Ukrainas valsts uzņēmuma Naftohaz meitasfirma Čornomornaftohaz par 400 miljoniem dolāru nopirka naftas platformu no starpnieka — ofšora, lai arī patiesībā šis ofšors no faktiskā ražotāja platformu ieguva par 248 miljoniem. Caur ofšoru nozagtais — vismaz 150 miljoni dolāru. Ofšora nominālais īpašnieks bija Ēriks Vanagels (attēlā), 75 gadus vecs pensionārs bez pastāvīgas dzīvesvietas.

Kriminālprocesu paralēli Ukrainas izmeklēšanai uzsākusi arī Latvijas Finanšu policija.

2) Ukrainas valsts iepirkuma ietvaros cūku gripas draudu laikā vakcīnas piegādājusi Apvienotajā Karalistē reģistrēta firmele Olden Group LLC, kura tādā veidā izkrāpusi no Ukrainas nodokļu maksātājiem 19 miljonus USD. Olden Group LLC īpašnieks bija Ēriks Vanagels; lietā figurēja arī kāds Staņislavs Gorins, kurš apgalvoja, ka viņa paraksts neesot īsts un kāds to esot uzlicis viņa vietā.

3) Visi atceras Somālijas pirātu sagūstīto kuģi „Faina”, kura komandā atradās arī viens Latvijas jūrnieks, kam vairāku mēnešu garumā nācās ik dienu piedzīvot nāves draudus, kamēr pirāti saņēma izpirkuma maksu un kuģi atlaida. Atklājās, ka „Faina” bija no Odesas nelikumīgi vedusi tankus un citus ieročus, munīciju Sudānas pilsoņu kara grupējumiem. Kuģis un krava piederēja Panamas firmai Waterlux, kuru savukārt pilnībā kontrolēja divas citas Panamas firmas — Systemo un Cascado.

Abu firmu (un līdz ar to automātiski arī Waterlux) korporatīvais prezidents uz papīra ir Ēriks Vanagels, kurš realitātē ir nevis uzņēmējs, bet gan jau pirms daudziem gadiem izlikts no dzīvokļa Stabu ielā un it kā tagad piemītot kaut kur Vecmīlgrāvī.

KREMĻA INTEREŠU PILDĪŠANA

4) Magņitska lieta: pēc Kremļa pavēles cietumā nomērdētā auditora Sergeja Magņitska kolēģi no investīciju holdinga Hermitage Capital Management 2011. gadā sagatavoja ziņojumu Šveices varasiestādēm, kur un kādos veidos Krievijas nodokļu administrācijas amatpersonas nozagušas valsts naudu un saņēmušas kukuļus caur firmām Nomirex (Apvienotā Karaliste) un Bristoll Export (Jaunzēlande). Nauda tika legalizēta, iepērkot ekskluzīvus nekustamos īpašumus Dubajā un Melnkalnē.

Konti bija atvērti Trasta Komercbankā. Ofšoru īpašnieks (uz papīra) bija Ēriks Vanagels.

5) Bez šiem gadījumiem Ēriks Vanagels ir ticis uzskaitīts kā vēl vismaz 300 citu ofšoru īpašnieks, prezidents vai amatpersona. Neviens no šiem ofšoriem nekad nav nodarbojies ar legālu biznesu, vienīgi ekonomiskajiem noziegumiem, korupciju un iegūtās naudas legalizāciju. „Ēriks Vanagels […] ir kā preču zīme: kvalitātes un cenas simbols, tikai naudas atmazgāšanas industrijā,” raksta Dr. Andrea Galli no Ženēvā bāzētās ekonomiskās noziedzības apkarošanas grupas Scalaris.

JANUKOVIČA/KREMĻA APRINDAS UN TO IETEKME UZ LATVIJAS IESTĀDĒM

Šobrīd [t.i., uz dokumenta sastādīšanas brīdi 2015. gada vidū] Latvijas tiesu iestādēs atrodas divas aktuālas civillietas, kurās kā prasītājs pret kādu Latvijas nekustamo īpašumu firmu, kura procesu gaitā jau paspējusi kļūt maksātnespējīga, figurē Jaunzēlandes pastkastītes uzņēmums Renburg Ltd. (reģ. nr. 1906604, adrese: 69 Ridge Road, Albany — Auckland, New Zealand). Šis ofšors pieder Ērikam Vanagelim, tā formālais direktors ir kāds Neils D. G. Dženingss. 2014. gada 14. aprīlī — laikā, kad Janukovičs, Pšonka un Zaharčenko pēc aizbēgšanas uz Rostovu pie Donas sāka sistemātiski glābt savus visā pasaulē izmētātos aktīvus, jo pēc revolūcijas uzvaras jaunā vara sāka tos regulāri arestēt, kur vien uzzināja par to esamību, tika parakstīts advokāta orderis. Renburg Ltd. direktors Dženingss nolīga Romualda Vonsoviča advokātu biroju, lai tas pārstāvētu Ērika Vanageļa ofšoru.

Pārstāvību īsteno Indulis Balmaks, kurš ir Vonsoviča partneris advokātu birojā. Nabadzīgajam pensionāram Vanagelim (bez zināmas dzīvesvietas, toties ar tieksmi uz iedzeršanu) pietiekama nauda advokātu apmaksai diez vai varētu būt, vismaz ne tipiskajai vairāk nekā 100 eiro likmei stundā. Tas noved pie acīmredzama slēdziena, ka šo juridisko pārstāvniecību īstenībā apmaksā kāda cita persona, kas tajā ir ieinteresēta, un palīdzība kaut kādos civilprocesos ir tikai naudas izmaksāšanas aizsegs — īstais mērķis ir pavisam cits.

Šī gada aprīlī Romualds Vonsovičs ir sācis īstenot ietekmi uz Latvijas Republikas valsts institūcijām, uzrakstot nomelnojošu iesniegumu par Elitu Dreimani, Valsts kancelejas ilggadējo vadītāju. Nomelnojošajā vēstulē nav minēts vispār neviens pārkāpums pat ne Administratīvā procesa likuma līmenī, tomēr Elitai Dreimanei tūlīt pēc šī sacerējuma saņemšanas Ministru Kabinetā ir atņemta pieeja valsts noslēpumam. Tas ļauj secināt acīmredzamo: ietekmi ne tikai mēģināja īstenot, bet arī to rezultatīvi panāca.

Lai saistība būtu mazāk redzama, Induļa Balmaka vietā nomelnojošo vēstuli nosūtījis viņa partneris Romualds Vonsovičs. Šāda rīcība pastiprina aizdomas par notikumu faktisko saistību ar Janukoviča un/vai Kremļa tipiskajām darbībām: kā ikviens būs ievērojis, viņu kriminālie nolūki vienmēr tiek īstenoti ar svešām rokām — sākot ar formāli neatkarīgiem, bet patiesībā viņu kabatā esošiem kaimiņvalstu deputātiem, sabiedriskajām organizācijām, „neatkarīgajiem” juristiem, „pravozaščitņikiem” utt., un beidzot ar „zaļajiem cilvēciņiem”, „tituškām” un klaji teroristiskiem bandu formējumiem, kas it kā darbojas uz savu roku, bet patiesībā saņem naudu un resursus no Kremļa vai Janukoviča atbalstītājiem.

Visbeidzot, darbības atgādina rīcības stilu, kas vispār bijis raksturīgs demokrātijas pretiniekiem jau kopš Eiromaidana revolūcijas sākuma: Krievijas inspirēta demokrātisko valstu iekārtu kapacitātes graušana notiek ar aplinkus ceļos finansētiem pasākumiem, kuru izpildītājiem tiek dota komanda postīt Krievijas kaimiņvalstis no iekšienes. Gan Ukraina, gan Baltkrievija, gan Kazahstāna šiem centieniem kopumā pagaidām pretojas, pirmkārt pateicoties savu pilsoņu aktivitātei. Vēl viena kopīga pazīme — šie centieni kopumā daudzkārt ir samērā caurredzami, jo saistība ar Kremļa vai Janukoviča aprindām ir konstatējama diezgan ātri. (Pie kam jau gadiem ilgi Kremļa un Janukoviča aprindu intereses būtībā ir viens un tas pats.)

Tā kā šeit aprakstītajā saistību ķēdē „Janukoviča noziedzīgie nodarījumi un/vai Magņitska lieta — Vanagelis un viņa ofšori — Indulis Balmaks un Romualda Vonsoviča advokātu birojs” būtu interesanti uzzināt, no kurienes šoreiz nāk īstais impulss: no Janukoviča mēģinājumiem nobremzēt sazagtā atgūšanu vai uzreiz tiešā ceļā no Kremļa.

Protams, vēl amizantāk izskatītos, ja Vonsoviča birojs tagad mēģinātu apgalvot, ka faktiskais pusbomzis Vanagels vai viņam „piederošais” Jaunzēlandes ofšors tiešām esot nolīdzis advokātu biroju šīs te tukšās čaulas pārstāvniecībai tiesā.

Advokatūras likuma 7. pants nosaka: „Advokātus nedrīkst identificēt ar viņu klientiem vai klientu lietām sakarā ar advokātu profesionālo pienākumu pildīšanu.” Minētajā gadījumā Romualds Vonsovičs savus nomelnojumus nosūtījis ne kā pilnvarotais pārstāvis, jo Renburg Ltd. pārstāvis tiesās, kā augstāk minēts, ir Indulis Balmaks — ne Vonsovičs. Bez tam viņš pats raksta, ka savus tekstus izplatījis kā „pilsonis un nodokļu maksātājs”. Tātad šie nomelnojumi ir pelnījuši atbilstošu analīzi un ievietošanu starptautiskās organizētās noziedzības kontekstā.

Ja uzskatāt par nepieciešamu, aicinu saņēmējus šo informāciju pārsūtīt tālāk citām institūcijām un amatpersonām, kuru kompetencē atrodas likuma uzraudzība, cīņa ar noziedzību un korupciju, kā arī Kremļa interesēm. Piemēram: Ministru Kabineta ministri, Saeimas deputāti, prokuratūra, SAB, MIDD, DP, Viesturs Burkāns, FKTK utt. Ja nepieciešamas papildus ziņas, varu atbildēt uz jautājumiem — informācijas šajā lietā ir papilnam!

Novērtē šo rakstu:

1
0