Iesaki rakstu:

Pirms četriem mēnešiem steigā un slepenībā izveidotā Saeimas iekšējās drošības dienesta, kas neformāli tiek dēvēts par Solvitas Āboltiņas (Vienotība) "drošības dienestu", vadītājs Jānis Gulītis (attēlā) 11. Saeimas pēdējās dienas izmantojis, lai vāktu noderīgu informāciju par aizejošā parlamenta sasaukuma deputātu kontaktiem, rāda Pietiek rīcībā nonākušais Gulīša informācijas pieprasījums.

Bijušais Drošības policijas darbinieks Gulītis, kurš jūlija sākumā Saeimas prezidija slēgtā sēdē ar Āboltiņas svētību tika apstiprināts par parlamenta iekšējās drošības vadītāju, 29. oktobrī vērsies ar informācijas pieprasījumu pie Saeimas Caurlaižu biroja vadības divu dienu laikā - līdz 31. oktobrim iesniegt sarakstu, kādām personām 11. Saeimas pilnvaru laikā ir izsniegtas A, B, C, D un E kategorijas atļaujas.

Šāda informācija ļauj izdarīt secinājumus par deputātu un Saeimas darbinieku lietoto autotransportu, kā arī personām, kas apmeklējušas politiķus un varētu tikt uzskatītas par partijām pietuvinātiem.

Saeimā jau iepriekš satraukumu izraisīja arī Gulīša līdzšinējās aktivitātes, piemēram, ierosinājums turpmāk ierakstīt Saeimas frakciju telefonsarunas. Kāds deputāts Pietiek pauda neizpratni par mērķi, ar kādu 11. Saeimas pilnvaru pēdējās dienās steigā tiek vākta informācija par aizejošā sasaukuma deputātiem.

Uz Gulīša kā "Āboltiņas drošības dienesta" vadītāja darbību norāda arī tādas pazīmes, ka par viņa vienīgo padoto uz līguma pamata pieņemta Āboltiņas bijusī sekretāre-palīdze no 10. Saeimas laikiem Vineta Danielsone. Viņas alga, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, noteikta aptuveni 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Neoficiāli Gulīša aktivitātes tiek saistītas ar Āboltiņas nodrošināšanos gadījumam, ja viņa tomēr nekļūtu par 12. Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāju, kā Saeimā neievēlētā politiķe iecerējusi pēc tam, kad viņas labā no mandāta atteiksies Jānis Junkurs.

Šis amats Āboltiņai dotu ne tikai likumīgas tiesības uzturēt kontaktus un faktiski vadīt parlamentāro uzraudzību pār specdienestiem (uz NDK atskaitīties nāk gan Drošības policijas, gan Satversmes aizsardzības biroja vadība), bet arī iepsēju palikt to nedaudzo amatpersonu lokā, kas nosaka valsts drošības dienaskārtību, jo NDK priekšsēdētājs saskaņā ar likumu ir arī Valsts prezidenta vadītās Nacionālās drošības padomes sastāvā.

Pietiek jau 2. jūlijā rakstīja, ka steigā un slepenībā ar parlamenta iekšējo drošību saistītās funkcijas no politiski neitrālās Saeimas Kancelejas pārraudzības nodotas jaunizveidotam Saeimas iekšējās drošības vadītājam, kas būs pakļauts no politiķiem sastāvošajam Saeimas Prezidijam. Jau tobrīd bija bažas, ka kontroli pār Saeimas Caurlaižu biroju, informācijas sistēmas drošības pasākumiem un Sevišķās lietvedības nodaļu, kas tiek nodoti jaunajai struktūrvienībai, var izmantot arī politiski, kontrolējot deputātu kontaktus un saziņu.