Iesaki rakstu:

Eiropas Komisijā tiek plānots ievest normu, ka uz piena produktiem būs jānorāda ne vien ražotājvalsts, bet arī piena izcelsmes valsts, taču pagaidām šādas prasības nav, tādēļ to nevar prasīt no ražotājiem un arī produktus, kas ražoti no ievestā piena, marķēt kā Latvijas ražojumus. Pietiek aptaujātie lielākie piena pārstrādātāji apgalvo, ka izmanto tikai vietējo pienu, taču nav garantijas, ka Cesvaines piens ir vienīgais, kas no poļu piena izgatavo "Latvijā ražotus" produktus.

Pietiek jau ziņoja, ka AS Cesvaines piens reizēm iepērk pienu no Polijas zemniekiem, lai gan norādes uz gatavajiem produktiem – sieriem, biezpiena un krējuma – vēsta, ka tie ražoti Latvijā. Šie produkti tiek piedāvāti arī dažādās vietējo produktu kampaņās, turklāt vēstījums kompānijas mājas lapā internetā liek domāt, ka piens nācis tieši no Vidzemes augstienes govīm.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atzīst, ka patērētājiem varētu būt svarīgi zināt, no kurienes nāk piena produktu izejvielas, taču neviens normatīvais akts neprasot to norādīt, līdz ar to centram nav nekādu tiesību to prasīt no ražotājiem.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) arī atzīst, ka šādas prasības nav, taču ir izbrīnīts, ka kāds ražotājs importē pienu, jo piena Latvijā pietiekot un pat esot pārprodukcija, un tas tiekot eksportēts uz Lietuvu.

„Varbūt pret patērētāju tas būtu taisnīgi, ja būtu zināms, no kādas izejvielas produkts radies, taču pagaidām tādas prasības nav,” norāda PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Una Rubīna, piebilstot, ka Eiropas Komisijā notiek diskusijas par to, ka šādu prasību vajadzētu ieviest, jo Regula Nr. 1169 nosakot, ka pārtikas produktiem jānorāda arī izejvielu valsts un, piemēram, sadalītai gaļai jau šobrīd ir redzams, no kura konkrēta dzīvnieka tas nācis un arī izcelsmes valsts.

Taču attiecībā uz piena produktiem šis punkts visā Eiropā vēl neesot ieviests, jo notiekot papildu normatīvo aktu izstrāde. Taču arī tad, ja šādu punktu ieviesīs, visticamāk, patērētāji par poļu pienu viņu iegādātajā sierā neuzzinās, jo būs jānorāda tikai izcelsmes valsts tām izejvielām, kuras produktā ir pārsvarā. „Iepirktais daudzums ir ļoti niecīgs, un lielākā daļa piena nāk no Latvijas, tie varētu būt daži procenti, līdz ar to arī šī prasība neliks norādīt, ka niecīga daļa piena ir ievesta no citas valsts,” skaidro Rubīna.

Visi Pietiek aptaujātie piena pārstrādātāji gan apgalvo, ka iepērk tikai Latvijas zemnieku pienu. Divu piena pārstrādātāju  – Rīgas piena kombināta un Valmieras piena -  īpašnieka Food Union sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Mežgaile apliecina, ka no Polijas pienu neieved. Ļoti niecīgu daļu piena no Igaunijas iepērkot Valmieras piens, kas tā esot veidojies vēsturiski. Arī Rīgas piensaimnieks pārstrādei izmantojot tikai Latvijas zemnieku produkciju. Smiltenes piena piena iepirkumu speciāliste uzsver, ka nav nekādas vajadzības ievest pienu no citām valstīm, un atbild ar pretjautājumu – vai tad kāds ieved? Arī Tukuma piena sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Grikmane apgalvo, ka uzņēmums izmanto tikai Latvijas pienu, turklāt esot noslēgti ilgtermiņa līgumi ar zemniekiem, līdz ar to pat cenu svārstību dēļ nav iespējams pirkt Polijas zemnieku pienu.

Cesvaines piens Polijas piena zemo cenu min kā vienu no iemesliem, kādēļ reizēm tiekot pirkts piens no šīs zemes, it īpaši brīžos, kad Latvijā piena trūkst, tādēļ, lai nesacenstos ar konkurentiem par iegādes cenu, uzņēmums pērkot lētāku pienu no Polijas, kas ļaujot to par draudzīgāku cenu piedāvāt arī pircējiem.

Tikmēr biedrība Lauksaimnieku apvienība uzsver, ka Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi pienu pērk par ļoti zemām cenām, kas esot viszemākās vai otrās zemākās Eiropā, tādēļ nerentablās saimniekošanas dēļ draud masveida ganāmpulku iznīcināšana. „Es uzskatu, ka pārstrāde mūs ļoti čakarē,” uzsver Lauksaimnieku apvienības vadītāja Sandra Stricka. Viņa ir neizpratnē, kā var izrādīties, ka atvest no Polijas ir lētāk nekā pirkt no vietējiem zemniekiem. Viņai gan neesot konkrētu apliecinājumu tam, ka pārstrādātāji importē pienu, taču to varot secināt, redzot uz Latvijas ceļiem piena mašīnas ar ārvalstu numuriem.

„Mēs esam runājuši Zemkopības ministrijā, lai tie, kuri ieved produktus, nevar piedalīties Eiropas Savienības projektos, jo piena pārstrāde ir saņēmusi ļoti lielus līdzekļus, jaudas ir lielas, bet viņi nestrādā ar Latvijas pienu vai pērk to par grašiem,” norāda Stricka, paužot neizpratni, kādēļ ar tik zemām piena iepirkuma cenām piena produktu cenas veikalos palikušas nemainīgas un ir līdzīgas kā citās Eiropas valstīs, kur no zemniekiem pienu pērk par ievērojami augstāku cenu.