Menu
Pilnā versija
Foto

"Doc 50 PerCent": ne īsti denunciācija, ne īsti "Latvija var"

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK · 30.05.2016. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvija izmisīgi meklē iespēju ekonomiskam izrāvienam, kas ļautu mums izkļūt no mēreno ienākumu lamatām. Man nez kāpēc – pats nesaprotu! – šķiet, ka diez vai maksātnespējas administratori, neraugoties uz saviem hiperienākumiem, tomēr būs tie, kas būtiski pacels "vidējo temperatūru palātā". Tāpēc iedomājos, ka varbūt ir vērts sabiedrības un lietišķo aprindu uzmanību pievērst arī joprojām īsti nepamanītām, bet apskaužami pelnošām biznesa tehnoloģijām. Piemēram, tai, ko veiksmīgi realizē Olafs Libermanis (attēlā), kādreizējais plastiskās ķirurģijas izcilnieks: piedāvāt ārstu kļūmju upuriem savu starpniecību kompensāciju saņemšanā noĀrstniecības riska fonda.

Ārstniecības riska fonds (ĀRF) ir iestāde, kas finansiāli kompensē pacientiem medicīnisko iestāžu neveiksmes un nevīžības. Ar klientiem noslēgtie līgumi garantē Libermaņa SIA "Riska fonda konsultācijas" pat 50 procentus no katra saņemtā maksājuma. Sportistu aģentiem (nieka 4-10 procenti no atlēta pamatkontrakta, līdz 20 procentiem no reklāmas līguma) vai popzvaigžņu impresārijiem, to dzirdot, ir jākļūst zaļiem no skaudības.

Konkrētu ziņu par Libermaņa starpniecības biznesa apgrozījumu nav, jo ĀRF nejūtas tiesīgs sniegt ziņas, kas to ļautu aprēķināt. Taču bijušie daktera cunftes kolēģi apgalvo, ka viņš tagad pārtiekot tikai no šiem ieņēmumiem, pats vairs neoperējot un nepraktizējot arī savā SIA “Brūču klīnika”. Šāds bizness turpina veiksmīgi darboties, neraugoties uz Libermaņa rosības saniknoto mediķu organizāciju, Nacionālā veselības dienesta un ĀRF darbinieku izmisīgiem pūliņiem aizklaudzināties līdz cietušajiem cilvēkiem ar lūgumiem vērsties tieši fondā un neizmantot tik dārgu starpniecību. Nauda, ko viņi atdod par šādu palīdzību, tomēr ir vairāk nekā nepieciešama pašiem.

Kā apgalvo NVD, prasības iesniegumam ir viegli uztverams teksts, tas ir vienkārši aizpildāms – vai vienmēr ir pieejama dienesta darbinieku palīdzība; tāpat valsts iestādes savāc informāciju un pierādījumus, kā arī veic ekspertīzi. Libermaņa ieguldījums visā pasākumā ir galvenokārt savu klientu uzmeklēšana (kā ievērots, pamatā izmantojot viņa agrākās darbavietas vai tagadējās SIA “Brūču klīnika” pacientu datu bāzi – interesanti, kā uz to raugās Datu valsts inspekcija?) un viņu iedrošināšana vai pat pierunāšana prasīt kompensāciju. Atkarībā no ārstniecības iestādes nodarītā kaitējuma atlīdzība var būt rēķināma tūkstošos un pat desmittūkstošos eiro. (Līdz pērnā gada beigām ĀRF atlīdzības ir izmaksātas 56 reizes – vairāk nekā miljons eiro kopsummā.)

Es nevēlos ņirgāties par mediķu nepamatotas pašpārliecinātības upuriem, taču paruna par aitām un cirpējiem ir pārāk uzbāzīga asociācija. Mēs tā varam pārliecināties, cik viegli ietekmējami ir cilvēki, kuri gadu desmitu garumā tika audzināti "konvertu medicīnas" spēles noteikumos un, traģiski saskārušies ar mediķu neprofesionalitāti, jūtas bezspēcīgi. Viņiem piemīt augsts ekonomiskās ekspluatācijas līmenis jeb gluži automātiska gatavība šķirties no lielas daļas kompensācijas, kurai jāatlīdzina radītās ciešanas –, jo to, pēc pašu domām, tāpat nebūs iespējams saņemt. Iespējams, ka 50 procentu liela starpnieka likme ir gluži vai obligāts priekšnoteikums šādā biznesā, jo potenciālajiem klientiem uzreiz kļūst skaidrs, kāpēc dakteris tik karsti vēlas viņiem palīdzēt.

Protams, nevajadzētu iedomāties, ka Libermanim šie 50 procenti tik vienkārši krīt no debesīm. Lai bizness būtu veiksmīgāks, bija jārada un jāveido dažādi mārketinga instrumenti – paša vadītas sabiedriskas organizācijas (Brūču speciālistu arodbiedrība, Latvijas plastikas ķirurgu arodbiedrība, Brūču un izgulējumu apvienība, Brūču un izgulējumu asociācija). Uzņēmumu reģistra informācija liecina, ka tās ir ļoti virtuālas struktūras – bez daudziem biedriem, bez vērā ņemama līdzekļu apgrozījuma. Bet tas jau ir raksturīgi žanram "NGO as business" – galvenais, radīt publikā iespaidu par to līdera svarīgumu.

Tāpat daudz enerģijas prasa nepārtraukta savas cunftes kolēģu kritizēšana un atmaskošana, kā dēļ viņi lielā vienprātībā Libermani izslēdza no Plastisko ķirurgu asociācijas "pieļauto ētikas pārkāpumu dēļ". Tāpat arī abpusējie pārmetumi par neslavas celšanu un tiesu darbi. Taču man šķiet, ka viņam šī cīņa nav tik daudz reklāmas un topošo klientu apstrādes sastāvdaļa, cik dziļi personīgs un tāpēc visai destruktīvs džihāds – diez vai tiem censoņiem, kuri vēlas kopēt manis aprakstīto biznesa shēmu, vajadzētu šajā punktā tik ļoti aizrauties.

Ņemot vērā to, ka Libermanim nav iespēju patentēt savu know-how un tādā veidā likumīgi aizsargāt viņa monopoltiesības šajā tik perspektīvajā starpniecības tirgū, tas ir plaši atvērts arī citiem interesentiem un brīvai konkurencei. Galvenais – tikai necensties savas pozīcijas šajā biznesā iekarot ar dempingu, piedāvājot 33 vai pat, Die's nedod, 20 procentu likmi! Kā jau iepriekš teicu, iespējamās "aitas" tādus savus "cirpējus" var vienkārši nesaprast.

Foto no nra.lv

Novērtē šo rakstu:

1
0