Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pret mani safabricētā „spiegošanas” lieta no banālas korumpantu atriebības, kas man atmaksā par manu cīņu pret Iekšlietu ministrijas vadības finanšu izzagšanu, pārvēršas par kaut kādu politisku farsu. Acīmredzot ar manu piemēru grib visiem citādi domājošajiem parādīt, kur ir viņu „vieta”. No tautas vēlas panākt aklu pakļaušanos.

Latvijā plaukstošā „SISTĒMA” ar manu piemēru pret citādi domājošajiem ir ieslēgusi savu izrēķināšanās „gaļasmašīnu”. Turklāt visa šī „SISTĒMA” pieprasa stingru likumu ievērošanu, lai gan pati tā šos likumus neievēro vai ignorē.

Man, piemēram, praktiski ir atteiktas tiesības uz aizstāvību un advokāta pakalpojumu izmantošanu. Man konfiscēja visus naudas līdzekļus, ko ģimene krāja mana dēla-ratiņnieka un 1. grupas invalīda (attēlā) operācijai. Turklāt, kratīšanas laikā 16.10.2018. no šīs summas Drošības policijas (DP) darbinieki (!!!) „paslepus” NOZAGA 23 tūkstošus (15 000 EUR un 8000 USD). Un manus kontus bankā nobloķēja.

Kādā veidā ikviens cilvēks Latvijā var veidot savu aizstāvību un izmantot advokātu? Kā? Mans pirmais valsts iedotais advokāts taču vienkārši truli atkārtoja manus DIVUS teikumus, ko viņam pateicu 5 minūtes pirms tiesas sēdes. Kurš cits advokāts strādās bez samaksas? Mana vaina taču vēl nav pierādīta, bet sods jau piemērots?

Vai, piemēram, kā cilvēks var aizstāvēties un savākt nepieciešamos dokumentus un pierādījumus, ja ir ieslēgta pati stingrākā drošības līdzekļa forma – ieslodzījums cietumā?

Tāpat atzīmēšu, ka manā apsūdzībā NAV PILNĪGI NEVIENA REĀLA FAKTA, NAV NE AIZTURĒŠANAS NOZIEGUMA VIETĀ, NE LIECINIEKU, NEKĀ! Ir tikai izdomājumi un DP izmeklētāja neierobežota fantāzija, ko kā „lūgšanu” atkārto arī prokurores kundze. Turklāt vairāki „fakti”, kurus citē izmeklētājs, attiecas uz PSRS laikiem – 1989. gadu. Vēlāk izmeklētājs palaboja – norādot kā datumu 1991.gadu.

Turpināšu, ka citus drošības līdzekļus kā paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu un citus Latvijā izmanto ļoti reti. Bet ieslodzījumā aizdomās turamais ar ārpasauli drīkst sazvanīties tikai reizi nedēļā un arī tad ne ar jebkuru. Kā tad cilvēks var noorganizēt sev aizstāvību? Jūs ieminaties par advokātu? Taču praksē arī viņam pārvarēt visu cietuma apsardzes sarežģītību tāpat ir ārkārtīgi dārgi.

Te der piebilst, ka pavecākam cilvēkam cietumā ir ārkārtīgi grūti. Es jau 13 gadus esmu pensijā, un man ir daudz veselības problēmu: priekšdziedzera onkoloģija, milzīga nieru cista, sirds aritmija, hipertonija un tā tālāk. 2015. gadā esmu pārcietis insultu.

Jāpiebilst, ka DP darbinieki cietumā radīja neciešamus apstākļus, lai mani piepiestu ATZĪTIES „spiegošanā”. Divas reizes mani centās noindēt (25.11.2018., 06.12. 2018.). Man kamerā iesūtīja „pulveri ar indi” (19.01.2019.), lai es noindētos pats. Visus arestantus noskaņoja pret mani ar ieteikumu sist mani līdz nāvei un par to it kā tikšot arī labi samaksāts.

Tāpat tika sākta manu ģimenes locekļu, radinieku un tuvo cilvēku vajāšana. Uzmācās pat manam paralizētajam dēlam invalīdam. No manis tajā pašā laikā prasīja TIKAI savas vainas atzīšanu.

Šajos ļoti smagajos apstākļos savai aizstāvībai es izmantoju pēdējo un vienīgo metodi – saraksti no cietuma ar dažādām instancēm. Metode, kā varu atzīmēt, ļoti lēna un visbiežāk neefektīva. Tālāk sniegšu piemērus.

Padalīšos ar jums ar „rezultātiem”, ko sasniedzu, kad es vienkārši centos sevi aizstāvēt un pasargāt savus radiniekus un tuvos cilvēkus no uzmācības. Kā jau minēju, „SISTĒMA” pret mani bija ieslēgusi savu „gaļasmašīnu”. Domāju, ka tam iemesls bija mana cīņa pret korupciju IeM, cīņa par krievu valodu, par līdztiesību, manas tiesāšanās un vairākas uzvaras, kad vēl dienēju IeM.

Praktiski VISAS manas, tāpat manu ģimenes locekļu sūdzības un iesniegumi vai nu tika VIENKĀRŠI IGNORĒTAS, pat neiedziļinoties noraidītas, vai arī netika pieņemtas izskatīšanai, jo nebija rakstītas valsts valodā. Atzīmēšu, ka daudzu MŪSU iesniegumu NAV lietas materiālos. Un ir pat grūti iedomāties, bet uz valodas neatbilstību norāda gan Cilvēktiesību ombudsmens, gan konstitucionālā tiesa, gan citas instances. Latvija ir pārvērtusies par „greizo spoguļu karaļvalsti” apgaismotajā Eiropā.

Lūk, tikai daži piemēri un citāti, precīzāk „pērles”, no atbildēm uz CILVĒKA iesniegumiem šajās iestādēs:

1. Latvijas Republikas Satversmes Tiesa (Nr. 1-13.B/128 no 15.05.2019.):

„...kas rakstīts krievu valodā”,

„... izskata dokumentus tikai valsts valodā”,

„...Jūsu iesniegums iesniegts svešvalodā bez pievienota tulkojuma, tādējādi: tas ir atstāts bez izskatīšanas”.

Nu, kur šeit CILVĒKS (!) cietumā var dabūt tulku?

2. Latvijas Republikas Tiesībsargs (Nr.6-1/930 no 28.05.2019.):

„Jūsu iesniegums noformēts svešvalodā, aicinu turpmāk ievērot Valsts valodas likuma prasības, pretējā gadījumā iestādes ir tiesīgas atstāt tos bez izskatīšanas.”

Un to raksta Cilvēktiesību ombudsmens? Tā ir aizstāvja atbilde pavecākam pensionāram cietumā? Atbilde cilvēkam, kas pārcietis insultu? Un tas notiek valstī, kurā 40% iedzīvotāju runā krievu valodā? Ir taču Eiropā arī APGAISMOTAS valstis, kurās ir pat ČETRAS valsts valodas!

3. Rīgas Tiesas apgabala Prokuratūra (Nr. 220-2019-02714 no 30.04.2019.):

„...sūdzība, kas nebija iesniegta valsts valodā,..., tika nodota tulkošanai...”.

Tā ir banāla atbildes sniegšanas laika vilcināšana: mēnesis atbildei un vēl mēnesis sūdzības tulkošanai.

4. Iekšējās drošības birojs (Nr. 15/3430 no 23.04.2019.):

„...nosūtām iesniegumu izskatīšanai kompetences ietvaros”.

Tas vispār ir unikāli! Viņi nosūtīja manu sūdzību izskatīt tam, par kuru es tiku žēlojies! Tad nu darīsim mūsu valstī tā. Sūtīsim savas sūdzības saviem pāridarītājiem, zagļiem, bandītiem un slepkavām. Kam mums policija un visi pārējie ierēdņi.

4.a. UNIKĀLA un ļoti interesanta atbilde no šiem PAŠIEM pārkāpējiem (Nr. 21/1790-B/80-B/78 no 27.05.2019.):

„Pārbaudes ietvaros netika iegūta informācija par Jūsu iesniegumos norādītiem Valsts drošības dienesta amatperosnu iespējamiem pārkāpumiem”.

Šoks! Liecinieku un manu ģimenes locekļu liecības pilnībā ignorētas! Mana advokāta maldināšana arī neskaitās. Mūsu abu dzīvokļu atslēgu nozagšana un mūsu TRĪS sūdzības (arī advokāta) arī neskaitās. NESKAITĀS arī fotomaterāli un pie aresta izsauktās ātrās palīdzības izziņa, kad mani piekāva DP darbinieki un tika fiksēta gultasveļa un galdauts ar manām asinīm?

4.b. Starp citu, Rīgas Tiesu apgabala prokuratūra izrīkojās tāpat, nosūtot sūdzību pašiem NOZIEDZNIEKIEM! Un likumpārkāpēji no DP tā arī neatrada laiku izskatīt (Nr. 21/2004-B/103 no 07.06.2019.):

„... ir tiesīga atstāt iesniegumu bez izskatīšanas...”,

„... Jūsu sūdzība ar pielikumu ir atstāta bez atkārtotas izskatīšanas.”

Jā, gudri! Nav vārdu komentāriem!

5. Rīgas TiesasaApgabala prokuratūra (Nr. 220-2019-03061 no 17.05.2019.):

„... sūdzība nav pamatota un ir noraidāma.”

„... sūdzība par Valsts drošības dienesta darbinieku iespējamu prettiesisku rīcību nav pamatota un tiek noraidāma...”

„... un ir atzīstama par... subjektīvo viedokli un pieņēmumiem...”.

Murgi! Kaut ko tādu uzrakstīt bez jebkādas izmeklēšanas! Šoks!

6. Rīgas Tiesas apgabala prokuratūra (Nr. 220-2019-03354 no 30.05.2019.):

„Ņemot vērā to, ka prokurore ir pabeigusi pirmstiesas procesu kriminālprocesā, amatā augstāks prokurors atstāj sūdzību bez izskatīšanas pēc būtības”.

Te nu izskatās, ka Latvijā ir atgriezušies TUMŠIE Viduslaiki. Atvainojiet par emocijām, bet gribas iekliegties: „Aū, aū! Kur tu esi, taisnā tiesa? Aū!”

Un tālāk viss aptuveni tādā pašā garā. Analoģiskas atrakstīšanās–ņirgāšanās saņēma gan mani ģimenes locekļi, gan bijušie kolēģi no IeM. Lūk, vēl viens KLIEDZOŠI nicīgu atbilžu saraksts:         

7. Rīgas Tiesas apgabala prokuratūra (Nr. 220-2019-02952 no 14.05.2019.):

„...satur personiski subjektīvo viedokli un attieksmi par viņai zināmajiem lietas apstākļiem..., kā arī tam pievienoti fotoattēli...”

„... nevar tikt pievienots kriminālprocesa un tiek nosūtīts atpakaļ iesniedzējai”.

Tāda ir likuma aizstāvja atbilde manai sievai! Sieva bija šokēta, kad nākamajā dienā kopā ar LIECINIEKIEM apmeklēja dzīvokli pēc mana aresta un ieraudzjīa ar manām asinīm nosmēroto gultasveļu un galdautu pēc tam, kad Drošības policijas darbinieki bija mani piekāvuši.

Bija pievienotas pat FOTOGRĀFIJAS!!! Taču visu atdeva atpakaļ bez izskatīšanas! Toties no DP izmeklētāja tiek pieņemti jebkādi MURGI un VILTOJUMI!

8. Rīgas Tiesas apgabala prokuratūra (Nr. 220-2019-03207 no 24.05.2019.). Šī ir atbilde uz manas sievas un dēla invalīda sūdzību:

„... personiski subjektīvo viedokli un attieksmi pret viņiem zināmajiem lietas apstākļiem...”,

„... satur fizisku personu sensitīvus datus...”,

„... iesniegums nevar tikt pievienots kriminālprocesa materiāliem un tiek nosūtīts atpakaļ iesniedzējiem”.

Tas vispār ir ŠAUSMAS! Visas manas sūdzības un iesniegumi tiek noraidīti! NORAIDĪTAS LIECINIEKU sūdzības un iesniegumi, tāpat manas ģimenes locekļu, tāpat darbabiedru.

Es PIEPRASU ņemt vērā un pievienot lietai VISUS šeit uzskaitītos dokumentus! PIEPRASU!!!

9. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa (Nr. KPL30-8004-18/31 no 23.05.2019.). Atbilde manai sievai, ka viņa zem savas sūdzības nav norādījusi datumu. Tā ir atbilde trešās grupas invalīdam, kas aprūpē paralizētu dēlu?

„... , ka tajā nav norādīts dokumenta datums”,

„... iesniegumam nav juridiska spēka. Tādējādi tiesnesei nav tiesiska pamata to pieņemt un izskatīt pēc būtības”,

„... saņemtais iesniegums kopā ar tam pievienotajiem pielikumiem atdodams atpakaļ iesniedzējai...”.

10. KUR TAD IR VIENLĪDZĪBA LIKUMA PRIEKŠĀ? Jo tieši šī pati tiesnese (!) pieņēma dokumentu no DP izmeklētāja A.Višņevska ne tikai bez DATUMA, bet pat bez REĢISTRĀCIJAS! (Ierosinājums drošības līdzekļa... aptuveni no 17.10.2018.)

Lūk, tāda ir šīs „NECILVĒCĪGĀS SISTĒMAS” attieksme pret cilvēkiem „eiropeiskajā” Latvijā. Nebrīnīdamies lasām tālāk. Izmeklētāja A.Višņevska lēmums no 17.10.2018., tāpat bez reģistrācijas. Šeit zīmīgs kas cits (!!!), kur visos sākuma dokumentos tiek norādīts manas aizturēšanas PIRMCĒLONIS, uz kura pamata šī visa KĻŪDAINĀ UN SAFABRICĒTĀ lieta bija uzbūvēta!             Un tas viss par manu CĪŅU par taisnīgumu, CĪŅU pret IM vadības KORUMPĒTĪBU, CĪŅU par krievu valodu 2005.–2006. gadā.

Lasām un brīnāmies arī turpmākajos dokumentos:

„Drošības policijas 2018.gada 26.jūnija ziņojumā Nr.ID/6789-S norādīts Oļega Buraka sadarbības veids un laika posms ar Krievijas Federācijas Militārās izlūkošanas dienestu...”,

„... , norādītais ziņojums, kas klasificēts kā slepens, ir izvērtēts, bet tā saturs ierosinājumā netiek ietverts”.

Taču šo DP ziņojumu NEVIENS ne ar aci nav redzējis. Un tas tālāk tiek pieminēts pirmajos tiesas lēmumos par arestu un tam sekojošo apcietinājumu.

Sniegšu arī tulkojumu no tiesas lēmuma:

„Drošības policijas 2018.gada 26.jūnija ziņojumā Nr.ID/6789-S norādīts Oļega Buraka sadarbības veids un laika posms ar Krievijas Federācijas Militārās izlūkošanas dienestu...”,

„... , norādītais ziņojums, kas klasificēts kā slepens, ir izvērtēts, bet tā saturs ierosinājumā netiek ietverts”.

Atzīmēšu, ka augstāk minētais nav izmeklēšanas materiālu izpaušana, jo DP izmeklētājs to izdalīja visām instancēm, lai attaisnotu savas PRETTIESISKĀS darbības. Šo informāciju jau ir apsprieduši dažādi tiesību aizstāvji, un tas tika minēts presē jau ilgi pirms paraksta par neizpaušanu pieprasīšanas no mums.

Zīmīgs te ir kas cits! Šo SLEPENO ZIŅOJUMU NEVIENS NAV REDZĒJIS! Ne es, ne advokāti, ne tiesneši, – NEVIENS! Vienkārši tāds „slepenais ziņojums” ir un viss! Un DP izmeklētājs kliedza, ka tas ir no kāda „krieva” no Krievijas. Un, lūk, tas viss esot ļoti, ļoti slepeni.

Bet piedodiet, šādā gadījumā var saukt pie atbildības un notiesāt „ABSOLŪTI JEBKURU CILVĒKU” Latvijā. Absolūti JEBKURU!

Lūk, kā man atriebās par manu cīņu pret korupciju IeM pēc tam, kad 2014.gadā no turienes padzina vairākus korumpantus. Tiesa, viņus visus ar negodu izvadīja pensijā, lai nekompromitē IeM. Bet man atriebās 13 gadus pēc NOPELNĪTAS aiziešanas izdienas pensijā.

Taču šis noslēpumainais „slepenais ziņojums” tiek pieminēts TIKAI SĀKUMĀ, bet pēc tam tikpat noslēpumaini tas pazuda:

Ierosinājums (–, no 17.10.2018., A. Višņevskis);

Lēmums, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa (Nr. KPL.308004 18/40 no 17.10.2018.);

Lēmums... ( – , 17.10.2018., A. Višņevskis);

O.Buraka apelācija (Nr. 20/10/5/3,77999 no 19.10.2018.);

Lēmums Rīgas Apgabaltiesas Kolēģija (KPL04-058518/44 no 07.11.2018.);

... un VISS! Vairāk šī „ABRAKADABRA” vairs NEKUR NETIEK PIEMINĒTA! Kaut kā dīvaini tomēr...

Vēlreiz atgādināšu, ka šis SUPER slepenais DP ziņojums vairāk nekur netiek pieminēts, bet TAS ir kalpojis NEAPSTRĪDAMAM SPRIEDUMAM par manu „vainu”.

Piebildīšu mūsu Latvijas TAISNĀS TIESAS zināšanai:

NAV TIEŠU PIERĀDĪJUMU, bet tikai netieši DP IZDOMĀJUMI un apgalvojumi;

NAV NEKĀDU REĀLU FAKTU;

NAV AIZTURĒŠANAS NOZIEGUMA VIETĀ;

NAV NEVIENA manas vainas LIECINIEKA.

Visi turpmākie mani apsūdzošie materiāli ir tikai DP izmeklētāja neierobežotās fantāzijas un minējumi. Izmeklētājs vienkārši ir ieraudzījis vīzas manā vecajā pasē un ieslēdzis savu poētisko iztēli. Bet es kopā ar lieciniekiem vienkārši pirms 14 gadiem braucu apmeklēt manas sievas vecāku kapus Ņesterovas pilsētā, manas vecmāmiņas un vectētiņa kapus Sebežas pilsētā, braucu uz pilsētmuzeju Pēterburgu, braucu uz vislētāko tirgu Pleskavas pilsētā, braucu uz Dubnu piedalīties ufologu kongresā. Tas taču nevienam cilvēkam nav aizliegts. Kāpēc man tas viss ir ierakstīts apsūdzībā?

Godātais tiesneša kungs, lūdzu Jūs būt taisnīgam un lūdzu Jums pievienot visas manis pieminētās noraidītās sūdzības un lūgumus. ESMU NEVAINĪGS!

* Bijušais policijas pulkvežleitnants, IeM pensionārs kopš 2006.gada

Novērtē šo rakstu:

87
24