Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr SIA Lattelecom atsakās atbildēt uz jautājumiem, kas saistīti ar pašnodarbināto piesaistīšanu, Pietiek rīcībā esoši dokumenti apliecina, ka līdztekus algotajiem darbiniekiem uzņēmumā izmaksu optimizācijas nolūkos tiek piesaistīti pašnodarbinātie, kas veic identiskus pienākumus kā oficiālie darbinieki. Pret šādu praksi citos uzņēmumos asi ir iebildis gan Valsts ieņēmumu dienests, gan Valsts darba inspekcija, taču attiecībā uz bijušo telekomunikāciju monopolistu, kurā 51% pieder Latvijas valstij, abas šīs institūcijas piever acis.

Pietiek jau ziņoja, ka Lattelecom, kura vadītājs Juris Gulbis paudis gatavību sūdzēt tiesā valsti par solidaritātes nodokli, pats veido izmaksu optimizācijas shēmas, lai izvairītos no nodokļiem. Lai gan uzņēmums vairākkārt uzsvēris, ka maksā visus nodokļus un darbojas saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, tomēr Pietiek rīcībā esošie dokumenti liecina, ka, piemēram, tiešās pārdošanas nodaļā gan strādā algoti darbinieki ar darba līgumiem un sociālajām garantijām, gan tos pašus pienākumus veic pašnodarbinātie.

Uz jautājumiem par pašnodarbinātajiem Lattelecom atbildēt kategoriski nevēlas. Pietiek uzņēmumam šai sakarā bija virkni jautājumu: "Vai Lattelecom kādu pakalpojumu veikšanai ir piesaistījis pašnodarbinātos? Kādu pakalpojumu? Kādēļ izvēlēts tieši šāds modelis? Vai tos pakalpojumus, kurus sniedz pašnodarbinātie, veic ari Lattelecom algoti darbinieki? Kādēļ daļa pakalpojumu veicēju ir piesaistīti kā pašnodarbinātie, bet daļa šī paša pakalpojuma veicēji to dara kā algoti darbinieki?"

Tomēr jauno solidaritātes nodokli nīstošā Gulbja vadītais uzņēmums konkrētas atbildes nesniedza ne uz vienu no šiem Pietiek jautājumiem. “SIA Lattelecom organizē savu saimniecisko darbību maksimāli efektīvi, sīvas konkurences apstākļos, pilnībā ievērojot normatīvo aktu prasības. Lai īstenotu akcionāru uzstādītos biznesa mērķus, uzņēmumā nodarbina tik darbinieku, cik nepieciešams pamatfunkciju nodrošināšanai. SIA Lattelecom izmanto arī ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, kad tas ir ekonomiski pamatoti,” - tas ir viss, ko šai sakarā vēlas paskaidrot uzņēmums.

Jau ziņots, ka par Lattelecom nodokļu shēmām ir bijuši gatavi stāstīt vairāki bijušie darbinieki. “Varu apstiprināt, ka viss līdz šim aprakstītais galvenajos vilcienos ir patiesība. 2010.-2011. gadā sakarā ar intensīvu optiskā tīkla izvēršanu mikrorajonos īstermiņā bija vajadzīgi daudz vairāk darbinieku, kas veic pakalpojumu piegādes darbus. Teorētiski pirmajā brīdi, protams, darba apjoms bija ļoti liels, jo visi esošie klienti vienlaicīgi vēlējās pārslēgties uz optisko internetu," Pietiek stāstīja viens no bijušajiem uzņēmuma montieriem.

Taču uzņēmums jau tobrīd gatavojies tālākajam: kāpjot darba apjomam, tas pieņēmis pašnodarbinātos, bet līdz ar darba apjoma kritumu meklētas iespējas atlaist nevis pašnodarbinātos, bet cilvēkus, ar kuriem bija noslēgts darba līgums, - "un, protams, ikvienam darbiniekam varēja atrast kādu vainu". Savukārt pašnodarbinātie palikuši Lattelecom visus turpmākos gadus līdz 2014. gadam.

Vainu par nodokļu optimizēšanu, atstājot savus faktiskos darbiniekus bez sociālajām garantijām, Lattelecom veļ gan uz konkurentiem, kuri darbojoties tā dēvētajā “pelēkajā ekonomikā”, gan uz valsti, kura necīnoties ar ēnu ekonomiku un vēl ieviesusi jaunu - "solidaritātes nodokli", kas ievērojami samazinās arī paša Gulbja ienākumus, kuri pērn sasniedza 392 tūkstošus eiro (vai arī vismaz liks no visiem ienākumiem samaksāt nodokli). Tā kā Gulbja alga ir atkarīga no Lattelecom peļņas lieluma, solidaritātes nodoklis var samazināt uzņēmuma peļņu un līdz ar to arī viņa algu.

Novērtē šo rakstu:

0
0