Iesaki rakstu:

Partijas Pilsoniskā savienība līderis Ģirts Valdis Kristovskis bijis starpnieks sarunās par saimnieciskiem strīdiem starp uzņēmumiem Skonto būvi un Neja&Ko un nu jau bijušo aizsardzības ministru, Rietumu latvieti Imantu Lieģi, kurš tomēr uz „kompromisiem” nav parakstījies. Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc Lieģis vairs nav valdībā.

Cerēja „sarunāt”

Kad daži uzņēmēji, kuriem saimniecisku strīdu dēļ ar Aizsardzības ministriju (AM) iesaldētas simtos tūkstošu latu mērāmas naudas summas, saprata, ka bijušais aizsardzības ministrs Lieģis (Vienotība, partija Pilsoniskā savienība (PS)) ir pārāk rietumniecisks savā izpratnē par politiskas amatpersonas un uzņēmēju kontaktiem aci pret aci, viņi pieeju savrupajam ministram atrada caur Pilsoniskās savienības (PS) vadību Ģirta Valda Kristovska personā.

Kristovskis sarunā ar Pietiek šādā praksē nekā nosodāma nesaskata. Par labu Kristovskim var tulkot to, ka ziedojumus no ieinteresētajiem uzņēmējiem PS nav saņēmusi un arī saimnieciskie strīdi pēc politiskās iejaukšanās nav atrisināti. Gan Skonto būvei, gan Neja&Ko vēl aizvien tikai cer iztiesāt no AM simtus tūkstošus latu.

Noliedz, ka PS cerējusi uz ziedojumu

Kristovskis Pietiek nenoliedza, ka pie viņa kā PS priekšsēdētāja vērsušies Neja&Ko un Skonto būve pārstāvji, meklējot atbalstu. „Uzņēmēji uzskatīja, ka jābūt plašākam politiskam redzējumam. Viņiem neveidojās saruna [ar Aizsardzības ministriju], un, ja mani lūdz, mans pienākums bija palīdzēt, tādēļ sarunāju tikšanos ar ministru, kurš pārstāvēja manu partiju,” skaidroja Kristovskis.

Dažiem informētiem avotiem palicis iespaids – „Lieģa dēļ PS nedabūja ziedojumu”, taču šādi pieņēmumi tiek izteikti tikai ar nosacījumu, ja tos oficiāli necitēs, jo pierādījumus tam neesot.

 „Tur bija kariņš, un augstos plauktos,” par attiecībām starp Lieģi un Kristovski, kurš kā kādreizējais aizsardzības ministrs bijis ar savu redzējumu, kā pareizāk vadāms aizsardzības resors, izteicās kāds Lieģim tuvu stāvošs avots.

Pats Lieģis Pietiek kategoriski noliedza jebkādas sarunas vai domstarpības ar partijas vadību jautājumā par naudas piesaisti PS. Uz vēlāk rakstiski nosūtītu jautājumu, vai, būdams aizsardzības ministra amatā, sajutis no partijas vadības politisku spiedienu risināt saimnieciskus strīdus konkrētu uzņēmēju, nevis AM interesēs, Lieģis neatbildēja.

Savukārt Kristovskis sarunā ar Pietiek uzsvēra, ka PS nav saņēmusi ziedojumu no ar Neja&Ko vai Skonto būvi saistītiem cilvēkiem, un tāpat viņš noliedza, ka no šo uzņēmēju puses izskanējis solījums vai mājiens, ka šāds ziedojums varētu tikt ieskaitīts PS kasē, ja AM būs pretimnākošāka saimnieciskajos strīdos.

Šādas tēmas skaršanu sarunās ar AM „politisko jumtu” noliedza arī Skonto būve līdzīpašnieki Ivars Millers un Guntis Rāvis. Abi Pietiek noliedza, ka PS vai kādai citai apvienības Vienotība partijai pirms vēlēšanām būtu ziedojuši naudu.

Rāvis atzina, ka vienīgais spēks, kam pirmsvēlēšanu laikā ziedojis 25 000 latu, esot kustība Par labu Latviju, kuras valdē viņš ir. Sīkāk par to, kas vēl bijis klāt tikšanās reizē ar Kristovski, pēc kuras organizēta viņa tikšanās ar Lieģi, Millers neizteicās.

Tikmēr politikas kuluāros izskanējis, ka uzņēmējus pie Kristovska aizvedis par Jaunā laika pelēko kardinālu dēvētais Edgars Jaunups. Viņš Pietiek kategoriski noliedza, ka bijis vidutājs šajos kontaktos, bet vienlaikus Jaunups nesaredzot nekā nosodāma pašā praksē, ka uzņēmēji meklē risinājumus sarunās ar politiķiem, ja ir „problēmas ar ierēdņiem”.

Lieģis jau no pirmās dienas AM bija ieviesis praksi, ka jebkādas sarunas ar uzņēmējiem par pasūtījumiem, cenām, līgumu izmaiņām un izpildi iespējamas tikai publiski, tas ir, vienā galda pusē sēžot uzņēmējiem, otrā - ministram un AM ierēdņiem.

AM koridoros runā, ka šāda ar spēcīgu trimdas latvieša akcentu runājošā Lieģa ieviestā prakse bijusi kaut kas nesaprotams pie sistēmas „atnācu un sarunāju” pieradušajiem uzņēmējiem. Tādēļ viņi ar savu sāpi vērsušies pie PS vadības.

PS iekšienē runā, ka stāsts par uzņēmēju lobiju caur partijas vadību sācis ceļu no mutes mutē pēc tam, kad kļuvis skaidrs, ka Lieģis pēc vēlēšanām nepaliks amatā. Neoficiālā līmenī ticis norādīts, ka patiesais iemesls, kādēļ izslēgta Lieģa virzīšana amatiem, esot viņa kā tieslietu ministra pienākumu izpildītāja pieļautā kļūda, īsi pirms vēlēšanām nesaskatot bīstamību Tieslietu ministrijas ierēdņu virzītajos Krimināllikuma grozījumos par izmeklēšanu sapratīgos termiņos.

Lieģis tos akceptēja un virzīja uz Saeimu, un tikai tad viņa partijas biedri saskatīja, ka tie ir izdevīgi Ventspils mēram Aivaram Lembergam, par kura iespējamiem noziegumiem izmeklēšana ilgst jau kopš 2005.gada. Daļa ar Lemberga noziegumiem saistītās lietas nodota tiesai, taču daļā, to vidū tā sauktajā „stipendiātu lietā” izmeklēšana vēl turpinās.     

Uzņēmējiem iesaldēta liela nauda

Konflikts starp Lieģa vadīto AM un Skonto būvi sācies pērn rudenī, kad būvnieki pēc ministrijas pasūtījuma (iepirkuma pakāpe Slepeni) pabeiguši speciālo dienestu vajadzībām celtās ēkas Grostonas ielā 2 būvniecību. Pavasarī, kad Skonto būve, pēc uzņēmuma līdzīpašnieka Millera (20%) Pietiek atzītā, aizvien no AM nebija saņēmusi līgumā paredzētos aptuveni 200 000 latu, Millers esot vērsies pie gandrīz visām atbildīgajām institūcijām, to vidū Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un AM valsts sekretāra Jāņa Sārta. Rezultātu neesot bijis. Tikai solījumi, ka rēķini tiks samaksāti.

Pēc tam, kā atzina Millers, viņš esot sarunājis tikšanos ar Lieģa pārstāvētās partijas PS līderi Kristovski un ar viņu arī ticies. Sarunas laikā Skonto būve līdzīpašnieks esot lūdzis Kristovski noorganizēt viņam tikšanos ar ministru Lieģi, lai beidzot varētu atrisināt jautājumu par Skonto būvei neatmaksāto naudu. Kristovskis tikšanos ar Lieģi apsolījis, un tā arī esot notikusi.

Tomēr arī pēc šīs tikšanās nekādas konkrētas virzības saistībā ar 200 000 latu parāda atmaksu no AM puses neesot bijis. Skonto būve ministrijai pat esot piedāvājusi mierizlīgumu par būvniecības darbu apmaksu. Tagad, kā atzina Millers, Skonto būve gatava sniegt prasību tiesā. Vaicāts vai ir ticies un šo jautājumu pārrunājis ar jauno aizsardzības ministru Arti Pabriku (Vienotība, SCP), Millers atzina, ka „ministrs savā amatā ir tikai trīs dienas.”

Skonto būve, kā izriet no Millera Pietiek atzītā, savus līgumā paredzētos darbus pabeigusi un vienojusies ar AM, ka pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā ministrijas samaksās Skonto būvei atlikto maksājumu 5% apmērā, tas ir - aptuveni 200 000 latu.

Tomēr ministrija, kurai pēc līguma pašai bijis jānodrošina iekšējās komunikācijas, ar šo darbu pabeigšanu vilcinājusies, līdz ar to ēka nav laikus nodotā ekspluatācijā un Skonto būve atlikto maksājumu tā arī neesot saņēmusi. Turklāt Skonto būve par saviem līdzekļiem visu iepriekšējo ziemas sezonu apmaksājusi ēkas uzturēšanu, tai skaitā apkuri. 5% atliktais maksājums veido ap 200 000 latu, no tā izriet, ka AM iepirkuma kopējā summa veidojusi 4 miljonus latu.

To, kas tā ir par ēku, kādam vajadzībām celta un kāds bijis pasūtījums, Millers neatklāja, uzsverot, ka šādas informācijas sniegšanu publiski ierobežojot būvniecības līgumam noteiktā konfidencialitāte. Par objektu sīkāku informāciju Skonto būve nesniegšot, jo nevēloties riskēt ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) izsniegto pielaidi slepenu objektu būvniecībai (Industriālās drošības sertifikāts).

Savukārt uzņēmums Neja&Ko jau vairākus gadus tiesājas ar AM, cerot panākt, ka tanm samaksā 1,24 miljonus latu par 490 nakts redzamības ierīču piegādi. Šīs ierīces Neja&Ko piegādāja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Nodrošinājuma pavēlniecībai, kura uzskata, ka ierīces neatbilst prasībām. Neja&Ko uzskata, ka savas saistības ir izpildījusi un ierīces AM piegādājusi, bet samaksa no NBS nav saņemta. Savukārt AM īpaši izveidota komisija secināja, ka piegādātās ierīces neatbilst līguma noteikumiem un NBS vienpusēji lauza līgumu. NBS no savas puses vēlas no Neja&Ko piedzīt 305 329 latu priekšapmaksu, kas jau pārskaitīta firmai, kā arī 130 375 latu līgumsodu.

Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka šādi „atliktie maksājumi” AM budžetā 2011. gadam veido ļoti ievērojamu summu – aptuveni 20 miljonus latu.