Iesaki rakstu:

„Nacionālās apvienības vadītāji Raivis Dzintars un Imants Parādnieks no maksātnespējas administratoru mafijas personīgi saņem milzīgas naudas summas, kas izskatās pēc prasta kukuļa. Manās rokās ir dokumenti, kas to apliecina. Imants Parādnieks ir saņēmis vairāk nekā pusmiljons eiro, Raivis Dzintars – vairāk nekā simts tūkstošu eiro. Skatoties uz šiem dokumentiem, ir pilnīgi skaidrs, kuri ir Nacionālās apvienības saimnieki un īstie lēmumu pieņēmēji. Es, Juris Jurašs, turpināšu lietas saukt īstajos vārdos un pamatot tos ar faktiem,” – šis ir precīzais paziņojuma teksts, ar ko 13. jūnijā klajā nāca jaunais politiķis. Pietiek no viņa paša mēģināja noskaidrot – kas tad īsti notika ar viņa „rokās esošajiem dokumentiem”.

- Jūs Jaunās konservatīvās partijas videoklipā feisbukā 13. jūnijā rādījāt dokumentus un paziņojāt, ka Raivis Dzintars un Imants Parādnieks no maksātnespējas administratoru mafijas personīgi saņem milzīgas naudas summas un ka Imants Parādnieks ir saņēmis vairāk nekā pusmiljons eiro, Raivis Dzintars – vairāk nekā simts tūkstošu eiro. Kā jūs skaidrojat, ka KNAB par šo lietu nesāka kriminālprocesu?

- Man ir grūti šobrīd komentēt KNAB rīcību. Šis komentārs būtu jāprasa KNAB. Šobrīd gatavoju prokuratūrai sūdzību saistībā ar šo pieņemto lēmumu. Tāpēc arī šobrīd neko īsti vairāk detalizēti paskaidrot nevaru.

- Vai jūs KNAB sniedzāt visu informāciju, kas bija jūsu rīcībā?

- KNAB iesniedzu iesniegumu ar aizdomām par noziedzīgu nodarījumu, kurā norādīju par man zināmiem pierādījumu avotiem, kurus pārbaudot, KNAB būtu iespēja noskaidrot noziedzīgo patiesību. Diemžēl KNAB tikai daļēji ir veicis pārbaudi, apstiprinot to, ka, neskatoties uz to, ka Parādnieks un Dzintars sākotnēji noliedza, ka būtu kādus maksājumus saņēmuši no maksātnespējas administratoriem, KNAB apstiprināja, ka šādi pārskaitījumi ir bijuši gan aizdevuma formā, gan ziedojumu formā, bet, cik es no tā lēmuma varu izdarīt secinājumus, diemžēl viņi virspusēji ir pārbaudījuši. Viņi nav pārbaudījuši, kā es teicu, visu manu sniegto informāciju, tāpēc šobrīd es strādāju pie tā, lai šo lēmumu pārsūdzētu. Un raudzīsimies tālāk, kā KNAB turpinās vai neturpinās šī iesnieguma pārbaudi. Kaut kā tā.

- Jūs KNAB uzreiz iesniedzāt arī šos dokumentus, kas, kā jūs paziņojāt, rāda, ka Imants Parādnieks ir saņēmis vairāk nekā pusmiljons eiro, Raivis Dzintars – vairāk nekā simts tūkstošu eiro?

- Es jau jums teicu. Es iesniedzu visu sev zināmo informāciju par šiem noziegumiem.

- Arī dokumentus, kas to pierāda?

- Redziet, tāpēc arī KNAB ir šī ekskluzīvā iespēja veikt pārbaudi par manā iesniegumā minētajiem informāciju, pieprasot informāciju no banku kontiem, no dažādiem citiem reģistriem. Te ir jautājums par to, ka KNAB vēlas vai nevēlas pārbaudīt šīs lietas ietvaros, īstenot kādas metodes, pielietot. Šobrīd KNAB iet vieglāko ceļu, nerosinot kriminālprocesu, bet es no savas puses mēģināšu uzstāt un norādīšu arī savā sūdzībā prokuratūrai, ka ir jāveic vesela virkne kriminālprocesuāliem pasākumiem, lai šo informāciju varētu apstiprināt.

- KNAB lēmumā nesākt kriminālprocesu ir minēts, ka Jūs iesniegumā esat minējis, ka par iespējamiem valsts amatpersonu pārkāpumiem esat uzzinājis no Jums uzrādītās informācijas, bet konkrēti dokumenti vai to kopijas nav Jūsu rīcībā. Kā tad tā? Jūs taču kameras priekšā rādījāt dokumentus un teicāt, ka jūsu rokās ir dokumenti, kas apliecina, ka „Nacionālās apvienības vadītāji Raivis Dzintars un Imants Parādnieks no maksātnespējas administratoru mafijas personīgi saņem milzīgas naudas summas”. Tad bija dokumenti jums rokās vai nebija?

- Te ir stāsts par to, ka šobrīd visus interesē nevis dokumentu saturs, bet interesē tas, kādā veidā šie dokumenti manā rīcībā nonāca.

- Jums bija tie dokumenti?

- Protams. Kādas personas man šos dokumentus ir iesnieguši. Tāpat kā jūs žurnālisti veicat savu darbu, rūpīgi pārdomājot par to, lai nekādā veidā neapdraudētu tos cilvēkus, kas jums sniedz nozīmīgu informāciju, tāpat arī es domāju par to, lai es ar savu rīcību neapdraudētu tos cilvēkus, kas mani ir informējuši par iespējamu noziedzīgu nodarījumu.

- Vai varat nodot atklātībai šo savu iesniegumu?

- Redziet, es jau sarunas sākumā teicu, ka es šobrīd gatavoju sūdzību par KNAB lēmumu, tātad es saņemšu gala atbildi, kāda būs prokuratūras rīcība. Tad es šo jautājumu noteikti izvērtēšu un ļoti iespējams, ka tā arī darīšu.

-  Kāpēc jūs nevarat tagad to iesniegumu parādīt?

- Tāpēc, ka es joprojām ceru, ka prokuratūra varētu atcelt KNAB lēmumu un pārbaude var turpināties.

- Pārbaude taču turpināsies arī tad, ja iesnieguma saturs ir zināms sabiedrībai. Tas jau netraucē.

- Es neesmu pārliecināts. Es pieļauju, ka pastāv iespēja, ka joprojām ir iespējams slēpt kaut kādas nozieguma pēdas, tā kā es šobrīd, kamēr nav gala lēmums, kamēr nav izsmeltas visas iespējas panākt to, ka notiek pārbaude, es no tā atturētos.

- KNAB lēmumā nesākt kriminālprocesu ir minēts, ka Jūs iesniegumā esat minējis, ka par iespējamiem valsts amatpersonu pārkāpumiem esat uzzinājis no Jums uzrādītās informācijas, bet konkrēti dokumenti vai to kopijas nav Jūsu rīcībā. Kā tad tā? Jūs taču kameras priekšā rādījāt dokumentus un teicāt, ka jūsu rokās ir dokumenti, kas apliecina, ka „Nacionālās apvienības vadītāji Raivis Dzintars un Imants Parādnieks no maksātnespējas administratoru mafijas personīgi saņem milzīgas naudas summas”. Tad bija dokumenti jums rokās vai nebija?

- Es jau minēju, ka es nevēlos šobrīd detalizēti klāstīt šo dokumentu saturu. [Atgādinām, ka pirms brīža Jurašs sūdzas par to, ka nevienu neinteresējot dokumentu saturs.] Es joprojām ceru, ka pārbaude notiks, un, lai nekaitētu šīs pārbaudes rezultātam, es neesmu gatavs komentēt ne šī iesnieguma saturu, ne to, kādi dokumenti nonāca manā rīcībā, kāpēc es nevēlos KNAB sniegt.

- Jums kāds aizdeva tos dokumentus?

- Vai no tā mainās saturs? Šobrīd jūs akurāt tieši tāpat mēģināt rīkoties kā mūsu tiesībsargājošās iestādes, kuras interesē nevis saturs, bet interesē kādā veidā kāda informācija ir nokļuvusi publiskā telpā. Manuprāt, tas absolūti nav svarīgākais.

- Bet kaut kā jocīgi – jūs sakāt, ka jums bija, bet vairs nav. Tāpēc jau interesē, kas jums iedeva. Aizdeva? Vai kā tas notika? Un pēc tam atņēma?

- Es šobrīd šo jautājumu nevēlos komentēt. Es jau teicu, es ceru, ka vēl joprojām uz saprātīgu prokuratūras un KNAB lēmumu, ka pārbaude ir jāturpina. Kā es teicu, pārbaudes laikā nav izvērtēta vesela rinda, manuprāt, iesniegumā norādītu aspektu, kuri ir pārbaudāmi, kuri ir pārbaudāmi tikai un vienīgi ar kriminālprocesuāliem līdzekļiem. Es mēģināšu izcīnīt, ka šī pārbaude tiek atjaunota un tad pēc faktiski šī mana darba rezultāta mēs varam atgriezties pie šīs sarunas gan par informācijas publiskošanu, gan par atsevišķiem citiem jautājumiem, kas sabiedrību varētu interesēt.

- Ir dzirdēta versija, ka patiesībā tie ir dokumenti, ko Jūs promejot esat paņēmis no savas bijušās darbavietas – KNAB. Jūs to noliedzat?

- Pilnīgi noteikti.

- Mēs tomēr gribētu atklātu un godīgu skaidrojumu, kas šie bija par dokumentiem, un kāpēc jūs tos neiesniedzāt KNAB.

- Šo gan es varu pilnīgi viennozīmīgi noliegt, ka tas tā nav. Šie dokumenti man nav bijuši pieejami iepriekš KNAB. Par to es pilnīgi droši varu apgalvot.

- Tad kāpēc jūs tos neiesniedzāt KNAB?

- Es jau jums daudz gari un plaši izskaidroju, kas ir tas, kas man rūp. Man rūp to cilvēku drošība, kuri man ir snieguši atbalstu, es esmu norādījis visu informāciju, lai KNAB šo informāciju manā rīcībā esošo ar krimināltiesiskiem līdzekļiem varētu atrast, piefiksēt, vērtēt, ir tur, nav iespējama korupcija. Tas, ka viņi apstiprināja, ka šie pārskaitījumi gan aizdevumu formā, gan ziedojumu formā ir bijuši, viņuprāt, tas, ko viņi ir redzējuši, nedod pamatu uzskatīt, ka tur varētu būt kas koruptīvs, tajā pašā laikā viņi ir pārbaudījuši tikai daļu no manis sniegtās informācijas. Es aicinu viņus pārbaudīt visu to, ko esmu viņiem iesniedzis.