Iesaki rakstu:

Tiek apspriesta gadsimta būve, kurai jāpasargā Eiropas Savienība (ES) no Āfrikas cūku mēra (ĀCM), un rodas sajūta, ka potenciālie būvnieki ir aizmirsuši par pašu galveno - meža cūku, pareizāk sakot, tās bioloģiju. Šķiet, nevienam nav ienācis prātā pajautāt biologiem, ko viņi domā par iespēju šādi pasargāt Latviju un ES no ĀCM draudiem.

Nepieskaršos žoga būvēšanas ekonomiskajiem apsvērumiem un ES naudas piesaistei, jo domāju, ka par šo projektu runā ne tāpēc, ka Latgalē ir bezdarbs, bet tāpēc, ka Baltkrievijā ir ĀCM.

Mūsdienās ir iespējams uzbūvēt jebko. arī jaunu Ķīnas mūri. Jautājums ir par izmaksām un, galvenais, lielā un dārgā veidojuma efektivitāti.

Galva kā ķīlis

Daži vārdi par mežacūkas bioloģiju. Vispirms, mežacūkas ķermenis ir no sāniem saspiests kā zivij, jo tai savās ikdienas gaitās bieži nākas spraukties cauri blīvi augošiem kokiem, krūmiem un kritalām un pārvarēt dažādus šķēršļus. Arī mežacūkas galva gluži kā ķīlis palielina tās spēju izspraukties cauri dažādām barjerām.

Tieši tāpēc tā ļoti sekmīgi mēdz izlīst arī pa žoga apakšu, ja vien tā nav ierakta vai kā citādi pamatīgi nostiprināta. Tas notiek tā, ka cūka ar zobiem aizķer drāšu sietu, pabāž savu spico šņukuru zem tā un tad, nogūlusies uz sāniem, ar spēku izkārpās pa žoga apakšu cauri.

Cūku oža ir vairākas reizes labāka nekā sunim, un, ja cūku bars saodīs labības lauku vai ozolu birzi otrpus robežai kaut 10 km attālumā, tas mēģinās tur nokļūt. Mežacūku var saukt par apņēmīgu/neatlaidīgu dzīvnieku. Motivēts cūku bars dienu un nakti mēģinās rast iespēju pārvarēt šķērsli un ar laiku atradīs veidu, kā to izdarīt.

Par žogu

Katrs, kurš sargājis savu mazdārziņu no mežacūkām, zina, ka žogam, lai tas pildītu savu uzdevumu, ir jābūt uzbūvētam pienācīgā augstumā, pietiekoši izturīgam un žoga apakšmalai jābūt īpaši nostiprinātai. Tas nozīmē, ka žogam jābūt kvalitatīvai, fundamentālai būvei.

Turklāt - visā tā garumā, jo jebkuru vājo vietu cūkas ar laiku atrod un izmanto, lai tiktu apsolītajā zemē. Žogu arī vajadzēs regulāri pārbaudīt. Un viens ir, ja tev jāuzrauga žogs 200 metru garumā, un pavisam kas cits, ja tie ir simti kilometru.

Uzbūvēt un uzraudzīt

 Zaļā robeža šķērso purvus, upes, ezerus, reljefa pacēlumus u.c. grūti pieejamas vietas, kuras ļoti apgrūtinātu žoga būvniecību un pēcāk arī apsaimniekošanu, jo žoga stāvoklis būtu nepārtraukti jāuzrauga. Aizsargbūvi apdraudētu jebkurš krītošs koks vai koka daļa, zemāko vietu applūšana, kontrabandistu izgriezti caurumi žoga sietā utt.

Aļņi un lāči, mēģinot pārvarēt žogu, var to sabojāt līdz tādai pakāpei, ka bojājuma vietā tam pāri tiks arī mežacūkas. Ja iedomājamies žoga kopgarumu, tad kļūst skaidrs, ka no tādiem incidentiem nebūtu iespējams izvairīties. Šajās vietās meža cūkas varētu brīvi šķērsot barjeru un ienākt aizliegtajā teritorijā.

Kā apies ūdeņus?

Nav skaidrs, ko žoga cēlāji domā pasākt, lai nepieļautu meža cūku nonākšanu ES teritorijā pa ūdenstilpēm un ūdenstecēm. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ūdenstecēs parasti ir krasas ūdenslīmeņa maiņas, bet plūdu gadījumā žogs sāktu darboties kā dambis.

Mežacūkas nevairās no ūdeņiem un bieži nopeld lielus attālumus. Tās mitinās tādu lielu upju kā Donava un Volga deltās, kur tām jāpeld katru dienu. Jūrā, piemēram, tās ceļo pa Igaunijas mazajām saliņām, peldot no vienas uz otru, bieži vien vairākus kilometrus.

Latvijā tās regulāri atpeld uz Moricsalu, kur barojas ar ozolzīlēm, bet pēc tam, vēlā rudenī dodas atpakaļ uz krastu. Kādu žogu uzbūvēs desmitos sīku ezeriņu, kurus šķērso robežas līnija, nemaz nerunājot par Daugavu vai Riča ezeru?

Gaļu nesīs pāri žogam tik un tā

Ir jau vēl citi veidi, kā infekcijai šķērsot žogu. Piemēram, kraukļi. Visi zina, ka kraukļi ēd maitu, bet daudz vairāk kā apēd tie noslēpj nebaltām dienām, ierokot zemē. Viens krauklis dienā spēj noslēpt pat vairāk kā 1kg gaļas. Maita parasti tiek slēpta ne tālāk kā 500m rādiusā, bet reizēm tas var pārsniegt 1km robežu. Tātad Baltkrievijas pusē nokritusi cūka var tikt ienesta pāri žogam.

Kraukļi pie maitas sapulcējas lielos baros - 15-30 vienlaicīgi -, un visi slēpj, tātad kopā vienā dienā noslēpjamais maitas daudzums var būt pat vairāki desmiti kg gaļas. Noslēpto atrod ne tikai kraukļi, bet arī lapsas, caunas, jenotsuņi un citi, arī mežacūkas.

Esmu pētījis kraukļus daudzu gadu garumā un novērojis, ka reizēm kraukļi mēdz nēsāt barību līdzi. Šim nolūkam tiem kalpo zemmēles maiss (līdzīgi kā pelikāniem, tikai mazāks), kurā ap 100g gaļas var pārnest kilometriem tālu. Bez kraukļiem un citiem vārnveidīgajiem barību slēpj daudzi sermuļu dzimtas zvēri, kuriem žoga pārvarēšana nesagādātu problēmas.

Runa ir par to, ka, ja būve nenodrošina 100% drošības garantiju, tai nav jēgas. Un tad, kad žogs būs uzbūvēts, atliks kādam vīram ievest pāri robežai kaut 100g cūkas speķa, lai visi pūliņi būtu kaķim zem astes.

Toties būtu nopietni jāapsver nomedījamo meža cūku skaita palielināšana pierobežā nolūkā ievērojami samazināt populācijas blīvumu (izretināt populāciju) pierobežā un Latvijas austrumu daļā vispār, lai infekcijas parādīšanās gadījumā samazinātu tās izplatīšanās ātrumu.