Iesaki rakstu:

Tikko ar lielu pompu tika pieteikta jaunā "Rail Baltica" projekta ietvaros ieplānotā Rīgas centrālās pasažieru stacijas pārbūve. Projekts ir gana liels un interesants, taču neticami dārgs. Tāpēc ik pa brīdim izskan šaubas, vai mūsu valsts ekonomika to spēs izturēt.

Šaubas parasti tiek kliedētas ar apgalvojumu, ka 85% finansējuma taču nāks no Eiropas Savienības fondiem un grēks būtu šādu naudu nepaņemt. Diemžēl pēdējā informācija liecina, ka skeptiķos vērts ieklausīties, jo arī par finansējumu ir vairāk bažu un jautājumu, nekā atbilžu. Padalīšos ļoti elementāros aprēķinos, ko ikviens viegli var pārbaudīt.

Tātad konkursā par stacijas būvprojekta izstrādi un būvdarbiem uzvarēja personu apvienība "Besix ReRe Group". Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 430 538 203 EUR (bez pievienotās vērtības nodokļa). 29. maijā projekta ieviesējs Latvijā "Eiropas Dzelzceļa līnijas" ar "Besix ReRe Group" noslēdza līgumu par būvprojekta izstrādi un būvdarbiem.

Savulaik jau notika šāds arhitektūras konkurss, un toreiz uzvarētājs "PLH Arkitekter" sadarbībā ar "COWI" (Dānija) aprēķināja, ka projekts izmaksās 200 miljonus EUR. Tagad konkursa rezultātā summa ir izaugusi līdz 430,5 miljoniem EUR.

Tas pats par sevi ir trauksmes signāls – pieaugums par 230 miljoniem eiro! Vairāk nekā dubulti! Satiksmes ministrijai vajadzētu sākt skaidrot, kā kaut kas tāds sanācis - tie vairs nav pat leģendārie 20 procenti. Taču skan tikai fanfaras.

Iespējams, ka sabiedrībā un medijos valda pārliecība, ka vairāk nekā divas reizes lielāko sadārdzinājumu apmaksās Eiropa. Taču pieejamā informācija liecina, ka tā vis nebūs un 230,5 miljoni eiro „kaut kur” ir jāatrod.

Jā, taisnība, Eiropas Komisija varētu piekrist finansējuma novirzīšanai no nerealizētiem Eiropas fondu projektiem, piemēram, no bēdīgi slavenā "kapu tramvaja" un arī no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas mazākā apjomā, nekā sākotnēji bija paredzēts.

Šādā veidā, kā liecina neoficiāla informācija, varētu dabūt vēl 90 miljonus eiro Eiropas naudas. Arī šeit no valsts budžeta būs jāpiemaksā 15% no summas, bet okei – šos padsmit miljonus kaut kur jau varētu sameklēt.

Taču lielo problēmu tas neatrisina! Papildus nepieciešamībai atrast padsmit miljonus, ko pielikt klāt Eiropas 90 miljoniem, līguma īstenošanai pietrūkst vēl aptuveni 140 miljoni eiro (bez PVN).

Tas skaidri nozīmē – valsts budžetā tādas summas nav, un līgums ir noslēgts par naudu, kuras nemaz nav. Saprotams, ka tā tiks atrasta 2020. gada valsts budžetā, kā jau līdzīgos gadījumos tika atrasti līdzekļi "Parex" pārņemšanai, "Air Baltic" glābšanai, bezcerīgam galvojumam "Liepājas metalurgam". Nauda atradīsies, bet kur? Vai tiešām skolotāji un medmāsas „sametīs” 140 miljonus eiro?