Iesaki rakstu:

Izrādās, kādreizējā Ministru prezidenta Valda Dombrovska un viņa bijušās juridiskās padomnieces Sandras Bukanes ģimeņu kopējais nekustamā īpašuma bizness vēl joprojām ir atkarīgs no naudas atmazgāšanas lietā par vainīgu atzītās Rietumu bankas: lai gan šim zaudējumus nesošajam biznesam izsniegtā kredīta – plašāk pazīstama kā valdības slepenā „3.a kredītportfeļa” – atdošanas termiņš beidzās jau 2017. gadā, banka ir nākusi pretī tagadējam eirokomisāram un noslēgusi jaunu aizdevuma līgumu.

Tieši Rietumu banka bija tā, kas faktiski savulaik paglāba premjera ģimenes nekustamo īpašumu biznesu no bankrota, pārņemot no valstiskās Hipotēku bankas speciāli izveidoto „3.a kredītportfeli”, kurā tika paslēpti Dombrovska ģimenes neveiksmīgā biznesa kredīti.

Jau 2011. gadā Pietiek informēja, ka Dombrovska un viņa juridiskās padomnieces Bukanes ģimeņu kopīgais nekustamā īpašuma bizness pēdējos trīs gados bija saņēmis īpaši iejūtīgu attieksmi no valstij piederošās Latvijas Hipotēku un zemes banka.

Valsts banka Dombrovska sievai Ārijai un Bukanes vīram Indulim oficiāli uz pusēm piederošajai SIA Land Development bija ļāvusi kopš 2008. gada nemaksāt milzīgā, 1,15 miljonu latu lielā kredīta pamatsummu, liecināja Lursoft datubāzē pieejamie šīs firmas gada pārskati.

Toreizējā premjera sievai un padomnieces vīram uz pusēm piederošā firma kopš 2008. gada nebija maksājusi vairāk nekā miljonu latu lielā Latvijas Hipotēku un zemes bankas izsniegtā kredīta pamatsummu. Tā kopš 2008. gada 31. decembra nebija samazinājusies ne par latu un 2010. gada 31. decembrī bija 1,15 miljoni latu.

Pēdējos divos gados Land Development bija sācis dzēst vienīgi otra – mazākā Hipotēku bankā ņemtā kredīta pamatsummu, kura pirmos trīs gadus tāpat nebija tikusi atmaksāta.

Hipotēku un zemes banka bija spērusi vēl vienu soli pretī Land Development un pagarinājusi gan viena, gan otra kredīta atmaksas termiņu. Mazākajam kredītam atmaksas datums sākotnēji bija 2009. gada 10. septembris, bet lielākajam – 2010. gada 10. marts. Taču tad abu kredītu atmaksa tika atlikta līdz 2013. gada 10. martam.

Pats Dombrovskis apgalvoja – viņš nesaskatot, ka atrodas interešu konfliktā, kā valdības vadītājs piedaloties lēmumu pieņemšanā attiecībā uz Latvijas Hipotēku un zemes bankas nākotni.

„Attiecībā uz Hipotēku banku - par to pamatā ir strādājusi Finanšu ministrija, un arī šie lēmumi ir gala rezultātā pieņemti lielā mērā atbilstoši Finanšu ministrijas uzstādījumiem. šie lēmumi nekādā veidā, nevarētu teikt, ka kaut ko tieši ietekmētu – biznesu vai kaut ko tamlīdzīgu. Tie ir daudz globālāki lēmumi, saistīti ar pavisam citiem procesiem. Tās, pirmkārt, nav manas saistības, otrkārt, neviens valdības lēmums nav kaut kādā veidā tieši šīs kredītsaistības ietekmējis,” Pietiek apgalvoja atbildēja Dombrovskis."

Pēcāk Dombrovska ģimenes uzņēmums vēl no valstij piederošās Hipotēku bankas saņēma kredīta atmaksas pagarinājumu līdz pat 2017. gadam.

Taču, Hipotēku bankai nonākot kraha priekšā un valdībai nolemjot to reorganizēt, kļuva skaidrs, ka, nonākot kādas citas, caurspīdīgāk vadītas valstiskas struktūras pārziņā, Dombrovsku neveiksmīgais bizness var bankrotēt, aiznesot līdzi visus ģimenes ieguldījumus. Dombrovskis uzņēmumā bija ieguldījis faktiski visus savus ietaupījumus, - kopā Dombrovsku ģimene savam uzņēmumam aizdevusi vairāk nekā 340 tūkstošus eiro.

Rezultātā ar valdības atbalstu tika īstenota Finanšu ministrijā izstrādāta shēma - iedalīt atsevišķā paketē dažus nekustamo īpašumu attīstītāju kredītus un tos ar ievērojamu atlaidi (kura tika rūpīgi slēpta tāpat kā paketes izmēri) nodot Rietumu bankai, kuru ar Bukani saistīja senas partnerattiecības.

Rezultātā, pēc aptuvenām aplēsēm, valsts zaudējumi saistībā ar šo īpašo attieksmi pret Dombrovsku ģimenes biznesu varēja būt ap pusmiljonu eiro, Rietumu banka guva iespēju paklusām "piedot" ģimenei būtisku tās parādu daļu, par to nevienam neatskaitoties, savukārt Dombrovskis nonāca tiešā finansiālā atkarībā no tās saimnieku - Esterkinu ģimenes labvēlības.

Pats Dombrovskis šo faktu publiskošanu dēvēja par "melnā PR kampaņu", bet atklāt patiesu informāciju par šiem darījumiem nevēlējās.

Šopavasar kļuva zināms, ka Bukanes saites ar Rietumu banku šo „darījumu” veikšanas laikā ir kļuvušas vēl ciešākas, nekā tas bija zināms iepriekš. Kā rāda Valsts ieņēmumu publiskās datu bāzes informācija, ne vēlāk kā 2014. gadā Bukane bija kļuvusi par šīs pašas Rietumu bankas akcionāri.

Amatpersonas deklarācijā par šo gadu viņa uzrādījusi bankas akcijas 63 000 eiro nominālvērtībā. Šīs akcijas Bukane, spriežot pēc deklarācijas, bija iegādājusies par 154 800 eiro. Jau tai pašā 2014. gadā tās viņai bija atnesušas 7200 eiro dividendes.

Savukārt tas, kā tieši Rietumu banka rīkojās ar Dombrovsku ģimenes biznesa kredītiem, atklājies tagad. Land Development gada pārskatos vairs nav norādīts, kam tieši Dombrovsku un Bukanu ģimeņu uzņēmums šā gada sākumā ir bijis parādā 1,785 miljonus eiro.

Tomēr Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata atklāj, ka Rietumu banka ir vēlreiz nākusi pretī eirokomisāra ģimenei un 2017. gada 31. martā noslēgusi aizdevuma līgumu jaunā reakcijā. Bukane gan šo līgumu Pietiek komentēt nevēlējās.

Rīt Pietiek ekskluzīvi publicēs nodaļu no jaunā romāna „Nauda”, kurā aprakstītas „viscaur izdomātā” grāmatas varoņa – eirosekretāra Valda Bebrovska neafišētās attiecības ar „tikpat izdomātās” Austrumu bankas īpašniekiem Arkādiju Zaharenko un Leonīdu Eserkinu. Iespējams, kādam lasītājam šī nodaļa sniegs lielāku skaidrību par Rietumu bankas pretimnākšanu Valda Dombrovska zaudējumus nesošajam ģimenes biznesam.