Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Valdības pērn slepeni akceptētais darījums, par 21,4 miljoniem eiro iegādājoties bēdīgi slavenās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Mežaparka ēkas īpašniekkompānijas SIA Biroju centrs Ezerparks kapitāldaļas un līdz ar to arī pilnībā pārņemot tās iespaidīgās parādsaistības, pretēji sākotnējiem solījumiem paliks slepens visā, izņemot tikai šīs cenas nosaukšanu. To Pietiek oficiāli atzīst VAS Valsts nekustamie īpašumi, tāpat apliecinot, ka dividendēs sadalīta visa Biroju centra Ezerparks 2014. gada peļņa.

Kā zināms, pēc tam, kad Pietiek 5. janvārī atklāja paslepus noslēgto darījumu, Valsts nekustamie īpašumi nāca klajā ar oficiālu paziņojumu, kurā cita starpā minēja, ka "darījums tika slēgts starp divām komercsabiedrībām, līgumslēdzējiem vienojoties par līguma nosacījumu konfidencialitāti" un tādēļ "darījuma nosacījumi var tikt publiskoti pēc darījuma pabeigšanas".

Valsts nekustamie īpašumi arī apgalvoja, ka "līdz ar darījuma pabeigšanu tiks noņemts "ierobežotas pieejamības" statuss visa veida informācijai, ziņām un dokumentiem, kas tieši vai pastarpināti attiecas uz kapitāla daļu iegādi un kapitāla daļu iegādes darījuma noslēgšanu".

Nu ir kļuvis pilnīgi skaidrs, ka tā ir bijusi nepatiesība - arī pēc darījuma noslēgšanas tā konkrētie nosacījumi, kas varētu radīt vēl lielāku neizpratni sabiedrībā, paliks slepeni un netiks atklāti. Valsts nekustamie īpašumi atzīst, ka šīs valsts uzņēmējsabiedrības valde ar Mārtiņu Tolu priekšgalā 8. janvārī ir pieņēmusi lēmumu atcelt ierobežotas pieejamības statusu tikai tai informācijai, kas "tieši vai pastarpināti attiecas uz Kapitāla daļu iegādes darījuma noslēgšanu".

Tas nozīmē, ka līdzās atklātajai darījuma summai visi tā nosacījumu tā arī paliks sabiedrībai slēpti. "Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 7. pantu un Komerclikuma 19.pantu, kas nosaka to, ka komersantam ir tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību, kā arī to zaudējumu atlīdzību, kuri rodas komercnoslēpuma prettiesīgas izpaušanas vai izmantošanas rezultātā, pirkuma līguma noteikumiem, izņemot informāciju par pirkuma maksu, ir noteikts konfidencialitātes statuss," šo slēpšanu oficiāli pamato Valsts nekustamie īpašumi.

Valsts kapitālsabiedrība arī atzīst, ka, pagājušā gada martā lemjot par Biroju centrs Ezerparks (BCE) gūtās peļņas - gandrīz miljona eiro - sadalīšanu, tai nācies piekāpties vairākumakcionāra - ar Krievijas oligarhu Viktoru Vekselbergu saistīta uzņēmuma vēlmei, kā rezultātā visa šī peļņa ir sadalīta dividendēs, gandrīz 69% no tās saņemot krievu oligarha uzņēmumam.

Oficiālais Valsts nekustamo īpašumu skaidrojums ir šāds: "2015. gada 11. martā, izskatot jautājumu BCE kārtējā dalībnieku sapulcē par 2014. gada peļņas izlietošanu un BCE valdes izteiktos priekšlikumus peļņas izlietošanai, BCE dalībnieki nespēja vienoties par vienu kopīgu BCE valdes izteikto priekšlikumu peļņas izlietošanai. Tāpēc BCE dalībnieki atsevišķi lēma par katru izteikto peļņas izlietošanas priekšlikumu.

Valsts nekustamie īpašumi balsoja „par” priekšlikumu izmaksāt dividendēs daļu no peļņas un rezervēt naudas līdzekļus iespējamām investīcijām. Ievērojot, ka lēmums par peļņas izlietošanu ir pieņemts, ja par to ir nobalsojis 51% no balsstiesīgā pamatkapitāla, minētais priekšlikums tika noraidīts, bet atbalstīts priekšlikums izmaksāt dividendēs visu BCE peļņu 919 514 EUR apmērā."

Līdz ar to skaidrs par slepeno darījumu, kamēr atklātībā nenoplūdīs noslēgtais līgums, ir tas, ka valsts ir noslēgusi diezgan apšaubāma izdevīguma darījumu, par 21,4 miljonu eiro iegādājoties 68,5% kapitāldaļu uzņēmumā Biroju centrs Ezerparks. Līdz ar to valstij turpmāk pilnā apmērā nāksies rūpēties par VID ēkai ņemtā kredīta un citu uzņēmuma parādu atmaksu, - 2014. gada beigās tie saskaņā ar Lursoft datiem bija 58,7 miljoni eiro. Valsts nekustamie īpašumi atklāj, ka, ieskaitot procentu maksājumus, BCE maksājums Nordea bankai ir aptuveni 285 tūkstoši eiro mēnesī.

Novērtē šo rakstu:

0
0