Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane (attēlā) mēģina izvairīties no jebkādas atbildības par Rīgas pils ugunsdrošības pārkāpumiem, kas, kā izrādās, tikuši konstatēti jau trīsarpus gadus pirms postošā ugunsgrēka - 2009. gada novembrī.

Kā izrādās, jau 2009. gada 26.-27. novembrī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) Rīgas pilī veicis kompleksu ugunsdrošības pārbaudi, kuras rezultāti, kā no pagaidām neoficiāliem avotiem zināms Pietiek, uzrādījis nopietnus ugunsdrošības normatīvu pārkāpumus. Taču visā šajā laikā Valsts nekustamie īpašumi uz šiem pārbaudes rezultātiem nav reaģējuši pienācīgā apjomā.

Pietiek jau jūnija beigās pieprasīja Valsts nekustamo īpašumu vadībai nekavējoties nodrošināt iespēju iepazīties gan ar VUGD 2009. gadā veiktās Rīgas pils kompleksās ugunsdrošības pārbaudes rezultātiem, kas tai pašā 2009. gadā tikuši nodoti Valsts nekustamajiem īpašumiem, gan ar pārskatu par to, kādas tieši darbības nākamajos gados Valsts nekustamie īpašumi veikuši saistībā ar šo dokumentu.

Sākotnēji Valsts nekustamo īpašumu vadība paziņoja, ka operatīvi sniegšot pieprasīto informāciju, taču pēc tam, kā liecina Pietiek avotu stāstītais, izrādījās, ka Valsts nekustamie īpašumi nemaz nespēj sniegt šādu pārskatu par darbībām pils ugunsdrošības situācijas uzlabošanai, jo tādas nemaz nav veiktas.

Rezultātā Valsts nekustamo īpašumu vadība pieņēmusi lēmumu VUGD slēdzienu nepubliskot, liekot saprast, ka tāda tās rīcībā nemaz neesot, turklāt būtisks arguments esot tas, ka "pārbaudē piedalījās VUGD un nomnieka [Valsts prezidenta kancelejas] pārstāvji, Valsts nekustamo īpašumu pārstāvji šajā pārbaudes veikšanā nepiedalījās".

Saskaņā ar Strautmanes akceptēto skaidrojumu ne vienmēr Valsts nekustamie īpašumi esot atbildīgi par to it kā apsaimniekotajiem valsts īpašumiem. Tā esot arī ar Rīgas pili: "Saskaņā ar Valsts nekustamo īpašumu noslēgtā nekustamā īpašuma Rīgā, Pils laukumā 3, telpu nomas līguma nosacījumiem, ugunsdrošības normatīvo aktu ievērošana un izpildes nodrošināšana ir nomnieka pienākums."

Tiesa, Valsts nekustamie īpašumi tomēr bija spiest atzīt, ka laika posmā no 2009.gada 26. līdz 27.novembrim VUGD tiešām veicis ugunsdrošības komplekso pārbaudi Rīgas pilī. Tāpat netieši uz līdzšinējām neizdarībām norāda arī Valsts nekustamo īpašumu apliecinājums, ka, "ņemot vērā Rīgas pils slikto tehnisko stāvokli, 2010. gadā tika pieņemts lēmums par Rīgas pils renovācijas darbu uzsākšanu, lai citu starpā, novērstu arī pārbaudes aktā norādītos trūkumus".

Savukārt Strautmane atbildē Pietiek īpaši norādīja, uz to, ka Valsts nekustamie īpašumi norobežojoties no jebkādas atbildības saistībā ar ugunsdrošības neievērošanu Rīgas pilī, - Valsts prezidenta kanceleja esot tā, kas "šajā situācijā bija atbildīga par ugunsdrošības normatīvo aktu ievērošanu un izpildes nodrošināšanu konkrētajās Rīgas pils telpās".

No atbildes uz pieprasījumu nodot atklātībai trīsarpus gadus seno Rīgas pils ugunsdrošības pārbaudes rezultātus Strautmane izvairījās, - arī ar VUGD ugunsdrošības kompleksās pārbaudes rezultātiem un komentāriem par veiktajām darbībām varot iepazīties, vēršoties Valsts prezidenta kancelejā.

Valsts prezidenta kancelejas skaidrojums par šiem faktiem pagaidām nav zināms.

Novērtē šo rakstu:

0
0