Iesaki rakstu:
Kad TV raidījuma Nekā personīga producentei Artai Ģigai tika uzdota virkne jautājumu par politisko partiju pasūtījumiem un sniegto finansējumu viņas daļējā īpašumā esošajai kompānijai Red Dot Media, ko Pietiek jau aprakstījis, viņa no atbildēm no tiem izvairījās. Toties tuvu paziņu lokam viņa ir nosūtījusi šādu skaidrojumu – savu versiju, ko publicējam pilnībā, kā arī sniedzam nelielus skaidrojumus par tiem „sīkumiem”, ko Ģiga ir „piemirsusi”.
Labdien kolēģi! Šī vēstule domāta Jūsu zināšanai. Portālā Pietiek ir publicēts raksts par Nekā personīga, kas par naudu pilda Jaunā laika pasūtījumu. Tātad lieta ir tāda: 2008.gada vasarā no mums (RedDotMedia) kameru & montāžu & filmēšanas laukumu īrēja firma Komunikāciju vadība un konsultācijas. Šis darījums atspoguļots RedDot Media 2008.gada pārskatā. Tur tas norādīts kā darījums ar Komunikāciju aģentūra. Tas ir būtiski tālākajā notikumu attīstībā:)
Komunikāciju aģentūra apkalpoja biedrību Par tautas tiesībām. Biedrība aicināja tautu uz referendumu par grozījumiem Satversmē, lai tautai atļautu rosināt Saeimas atlaišanu. Tas nebija pretrunā ar maniem uzskatiem (joprojām nav pretrunā) un es tehniku mierīgu sirdi izīrēju. Komplektā ietilpa kamera, montāža, gaisma, skaņa, filmēšanas laukums (Maskavas ielā mums bija neliels paviljons) un procesa koordinācija. Filmējamos piegādāja aģentūra, taisīja koncepciju, rakstīja tekstus, zīmēja logo un tamlīdzīgi.
Process bija diezgan ilgs, sākumā filmējās sabiedrības pārstāvji Laila Pakalniņa, Baiba Sipeniece, Aleksejs Loskutovs, kurš toreiz bija atlaists KNAB direktors un nebija politiķis. Vēlāk koncepcija mainījās un parādījās politiķi - Mūrniece, Āboltiņa, Kristovskis. Šovasar saņēmu jautājumus no Lato Lapsas cik es vai mana firma sam saņēmuši naudas no Ginta Federa vai Baltijas Komunikāciju aģentūras. Kādus pakalpojumus un par cik esmu sniegusi biedrībai Par tautas tiesībām. Uz abiem jautājumiem atbildēju, ka nav bijusi darīšana. Lato atbildēja, ka es meloju un mūsu komunikācija beidzās. Rakstā viņš manu atbildi ir attiecinājis uz citu firmu - Komunikāciju vadība un konsultācijas, par ko nav jautājis, tā nu no raksta sanāk, ka es muļķīgi meloju.
Tātad, ko es vēlos pateikt - RDM nesniedza pakalpojumus Jaunajam laikam vai citai partijai. Mēs izīrējām tehniku aģentūrai, kas taisīja klipus. Politiķu piedalīšanās klipos sākumā vispār nebija paredzēta. Notikumam nav nekāda sakara ar žurnālistiku un Nekā personīga, RedDotMedia arī tagad izīrē kameras un montāžas jaudas un arī taisa reklāmas, to dara cilvēks, kas nestrādā raidījumā. Te ir daži mūsu darbu paraugi http://www.facebook.com/pages/RDM-Advertising/174526115921591?sk=wall
2008.gada vasarā es koordinēju filmēšanas (cikos kuram nākt), jo mēs esam maza grupa un direktors bija atvaļinājumā. Ātrāk nerakstīju, jo nevēlos, ka mani iesaista jaunās grāmatas reklāmas kampaņā. Lai gan tas, protams, ir noticis. Paldies, ka izlasījāt. Arta.
Pietiek piebilde: šajā nelielajā skaidrojumā producente Arta Ģiga, kas rada TV raidījumu, kurš ik nedēļu apkaro visus Latvijas blēžus un zagļus, neviena paša nepiespiesta,
1) atzīstas, ka ir melojusi sava uzņēmuma gada pārskatā, uzrādot nepareizu tās kompānijas – partiju „naudas pumpja” nosaukumu, kura Ģigas uzņēmumam palikusi parādā, līdz ar to jaucot pēdas iespējamai interesei par viņas patiesajiem finanšu avotiem,
2) melo par saraksti laikā, kad Pietiek pirmoreiz ieinteresējās par viņas kompānijas saistību ar politisko pasūtījumu, - uz jautājumu, kādus pakalpojumus Ģiga vai viņas uzņēmums Red Dot Media 2008. gadā snieguši biedrībai Par tautas tiesībām, viņas atbilde skanēja: „Nav bijušas darīšanas ne man, ne RDM ar Jūsu nosauktajām organizācijām.”
3) ne ar pušplēstu vārdu savā versijā nepiemin apkalpoto politiķu atmiņas par patieso viņas iesaistīšanos politiskā pasūtījuma pildīšanā, ko, piemēram, Linda Mūrniece atceras šādi: „Ģiga bija tā, kas producēja tos klipus, rakstīja tos tekstus, zvanījās, lai saskaņotu laikus, montēja – tā bija viņa. Ģiga bija tā, kas tos klipus režisēja, lika mums stāvēt un iet, soli uz priekšu, ko darīt... Viņa, cik atceros, bija arī tā, kas to tekstu sacerēja.”