Iesaki rakstu:

Partijas Vienotība Saeimas deputāts Andrejs Judins ierosinājis Krimināllikuma grozījumu, kura būtība ir - ikvienai personai, kurai ienāks prātā iegādāties programmatūru, lai nepieļautu, ka tās elektroniskajai sarakstei vai datora saturam var brīvi piekļūt specdienestu pārstāvji, jārēķinās pat ar divu gadu ilgu cietumsodu.

Pašlaik Krimināllikuma 237.1 panta "Stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšana" otrā daļa noteic: "Par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu aprites aizlieguma pārkāpšanu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos uz laiku līdz pieciem gadiem."

Taču tagad Vienotības - kuras vadība sen zināma ar saviem ciešajiem sakariem ar valsts drošības iestādēm un kuras priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa kā Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja "uzrauga" to darbību - pārstāvis Judins ierosinājis šo Krimināllikuma panta daļu būtiski papildināt šādā jaunā redakcijā: "Par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem vai to traucēšanai speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu vai programmatūras aprites aizlieguma pārkāpšanu."

Tas faktiski nozīmē - līdzās jau esošajam kriminālsodam par mēģinājumu savu mājokli pasargāt no tajā notiekošo sarunu noklausīšanās un ierakstīšanas tagad līdz pat diviem gadiem cietumā saskaņā ar Vienotības deputāta Judina ieceri draudēs arī, ja persona iegādāsies datora programmatūru, kas neļaus specdienestu pārstāvjiem brīvi un netraucēti piekļūt tā saturam. Šis grozījums jau guvis atbalstu arī Saeimas Juridiskajā komisijā.

Pats Judins Pietiek gan apgalvo, ka nekādu ļaunu nodomu viņam neesot, - viņš vienkārši esot vēlējies pieskaņot Krimināllikuma nosacījumus tam, kas rakstīts Ministru kabineta noteikumos par stratēģiskas nozīmes preču apriti.

Tiesa, Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu" pie stratēģiskas nozīmes precēm ir pieskaitītas "sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītas vai pielāgotas iekārtas, ierīces vai instrumenti un to komponentes, un programmatūra", taču ne vārda nav minēts par programmatūru, kas aizsargā kādas personas datora vai elektroniskās sarakstes saturu.

Deputāts Judins, jautāts par valdības noteikumu nosacījumiem, Pietiek pavēstīja, ka tad viņam esot nepieciešams sīkāk iepazīties ar Ministru kabineta noteikumiem, taču vienlaikus pauda pārliecību, ka valsts drošības dienesti noteikti neizmantošot šo Krimināllikuma pantu nepamatoti un neobjektīvi.

Latvijā spēkā esošais Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums gan ir ļoti vispārīgs, un tā 5.1 pants. "Sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu aprite" nosaka tikai, ka "fiziskajām personām aizliegts iegādāties, glabāt un lietot Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minētas, sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītas vai pielāgotas iekārtas, ierīces vai instrumentus un to komponentus (turpmāk — speciālās ierīces)."

Taču šis likums nosaka, ka ir jāizveido speciāli noteikumi, kuros kā pielikums ir ietverts "Nacionālais stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu saraksts". Šādu sarakstu apstiprināja jau Valda Dombrovska valdība, sarakstā cita starpā nostiprinot kriminālatbildību katrai personai, kas iedomāsies aizsargāt savu sarunu privātumu. Šajā sarakstā uzskaitītas arī "iekārtas un ierīces operatīvās darbības pasākumu traucēšanai" - speciālie indikatori, speciālie lokatori, skeneri, skrembleri, speciālie frekvenču mērītāji, plaša frekvenču diapazona trokšņu ģeneratori utt.

Ar aicinājumu izvērtēt, vai šie nosacījumi nepārkāpj Latvijas iedzīvotāju pamattiesības, Pietiek bija vērsies pie tiesībsarga Jura Jansona, un 2013. gada pavasarī tiesībsargs ierosināja pārbaudes lietu "jautājumā par aizliegumu privātpersonām iegādāties un glabāt ierīces operatīvās darbības pasākumu traucēšanai", taču pēc ilgākas vilcināšanās atzina, ka specdienestu tiesības esot nozīmīgākas par pilsoņu tiesībām uz savas personiskās dzīves un mājokļa neaizskaramību.

Pietiek jau 2014. gadā informēja, ka Drošības policijā sākti vairāki kriminālprocesi pret personām, kas, uzstādot savās mājās vienkāršākas vai sarežģītākas ierīces, kas traucē tur slepeni uzstādītu mikrofonu un citu noklausīšanās ierīču darbību, šādā veidā mēģinājušas cīnīties ar aizvien biežāko pretlikumīgo un oficiāli nesankcionēto sarunu noklausīšanos.

Latvijas tiesās pēdējos gados vairākkārt ir pārsūdzēti un arī sekmīgi atcelti izmeklēšanas tiesnešu lēmumi par atļauju došanu kratīšanai personu privātīpašumos. Vairākos gadījumos šajās par prettiesiskām atzītajās kratīšanās izņemtas ierīces, ar kurām šo īpašumu saimnieki mēģinājuši nodrošināt savu personisko sarunu privātumu savās mājās. Taču tā vietā, lai pēc kratīšanu atzīšanas par prettiesiskām šīs ierīces tiktu atdotas, Drošības policija ir sākusi kriminālprocesus par šādu aizliegtu ierīču atrašanos šajos īpašumos.

Ja Saeima pieņems deputāta Judina "bīdīto" Krimināllikuma grozījumu, nu "aizliegtajām ierīcēm" pievienosies arī "aizliegtā programmatūra".