Iesaki rakstu:

Abi tā dēvētā čečenu grupējuma līderim Bislanam Abdulmuslimovam pietuvinātie - Timurs Džamaldajevs un Sergejs Novožilovs - aizvadītajā piektdienā no Latvijas izraidīti pēc tikšanās ar augstistāvošu Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieku Aigaru Sparānu. Vēršanās pret konkrētajām personām, kuras ir Abdulmuslimova ģimenes locekļi, uzskatāms par brīdinājumu grupējuma līderim netiekties pēc politiskās ietekmes un sašaurināt savas aktivitātes - tieši šādu vēstījumu Džamaldajevam sarunā nodevis Sparāns, norāda Pietiek avoti.

Abdulmuslimova grupējums šo izraidīšanu uztvēris kā "kara pieteikumu", un tiek prognozēts, ka drīzumā publiskajā telpā noplūdīs kompromitējoša informācija, kas skar Latvijas tiesībsargājošās iestādes un politisko eliti.

Īsi pirms abu vīriešu izraidīšanai no Latvijas ar vienu no viņiem - Timuru Džamaldajevu - bija ticies SAB augsta ranga darbinieks Aigars Sparāns, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Tikšanās laikā Džamaldajevam, kurš ir  Abdulmuslimovam pietuvināta persona, jo ir viņa sievas Rozas brālis, izteikts brīdinājums, ka tā dēvētajam "čečenu grupējumam" jāsašaurina sava noziedzīgā darbība, jāizvairās no publiskiem incidentiem, tostarp no centieniem meklēt kontaktus ar politiķiem un amatpersonām. Abdulmuslimovam pietuvināts ģimenes saišu dēļ esot arī otrs izraidītais vīrietis Sergejs Novožilovs. Viņš pēc neapstiprinātas informācijas ir Abdulmuslimova sievas māsas vīrs.

Formālais iemesls SAB darbinieka kontaktam ar Timuru Džamaldajevu bijusi vīrieša uzturēšanās atļaujas pagarināšana, jo tās termiņš beidzas pēc dažiem mēnešiem. Otram izraidītajam vīrietim - Sergejam Novožilovam - uzturēšanās atļauja pagarināta pavisam nesen - aprīlī, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Tādējādi tikai pirms trim mēnešiem tiesībsargājošās un drošības iestādes viņa darbībās nesaskatīja to apdraudējumu, kas aizvadītajā nedēļā bija pamats Novožilova izraidīšanai no valsts.

Tāpat, pēc Pietiek avotu teiktā, Timuram Džamaldajevam izteikts piedāvājums sadarboties ar SAB, ziņojot par "čečenu grupējumā" notiekošo, no kā vīrietis atteicies. Pēc vairāku avotu teiktā, saruna beigusies ar Sparānam izteiktiem draudiem, kā dēļ SAB darbinieku jau aptuveni nedēļu pavada apsardze. SAB rīcība bijusi zibenīga - nesagaidot rīcību no abu aizturēto vīriešu advokātiem, Džamaldajevs un Novožilovs nogādāti uz Latvijas-Krievijas robežu, kur viņus sagaidījuši Krievijas FSB (Federālā drošības dienesta) pārstāvji.

Iekšlietu ministrija (IeM), kas, pamatojoties uz SAB atzinumu, pieņēma lēmumu par abu vīriešu izraidīšanu, viņus iekļaujot tā dēvētajā "melnajā sarakstā", atsaukusies uz Imigrācijas likuma pirmās daļas pirmajiem trim punktiem, kas saistīti ar apsūdzībām par personas darbību noziedzīgā organizācijā, draudiem valsts drošībai un aizdomām par smaga nozieguma izdarīšanu vai plānošanu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

Atsauce uz šiem likuma pantiem, konkrēti sadaļā par izraidāmā ārzemnieka darbošanos noziedzīgā organizācijā, ir pirmais līdz šim zināmais gadījums, kad valsts drošības iestāde šādā kontekstā publiski runā par tā dēvēto "Bislana grupējumu". Aprīļa beigās, kad Bislanu Abdulmuslimovu īslaicīgi aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Pietiek publicēja atsevišķus pirms vairākiem gadiem tapušus un vēlāk no Drošības policijas noplūdušus aģentu ziņojumus par viņa un līdzgaitnieku darbības ēnas pusi. Šajos ziņojumos, par kuru noplūdi Drošības policijā pirms vairākiem gadiem notikusi dienesta izmeklēšana, Abdulmuslimovs atklājas kā organizētās noziedzības autoritāte, kas sava biznesa legālo "cepuri" veido, ar spēku pārņemot uzņēmumus, kā to izkārtni vadībā saglabājot iepriekšējos īpašniekus.

Imigrācijas likuma 61. panta pirmās daļas pirmais, otrais un trešais punkts noteic, ka iekšlietu ministrs var izlemt par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā, ja kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatī, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs; ja kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai; ja kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks izdarījis vai plāno izdarīt smagu vai sevišķi smagu noziegumu.