Iesaki rakstu:

Jaunajā Indriķa Latvieša dižpārdoklī „Ādamsona faili: valstiskais organizētās noziedzības grupējums” lielāko interesi pamatoti izpelnās ziņas par pietiekami viegli atšifrējamu – neraugoties uz mainītajiem uzvārdiem – politiķu un valsts amatpersonu puskriminālu un, visticamākais, arī atklāti kriminālu saistību ar noziedzīgās pasaules pārstāvjiem. Taču man šķita gana interesants grāmatas lappusēs ieslēpies fragments par vismaz nosacīti citu tēmu – vienas konkrētas žurnālistes sadarbību ar… jā, ar ko tieši.

Grāmatā visi darbojošos personu uzvārdi ir mainīti, iespējams, vienkārši visiem noņemot nost pirmo burtu. Es atļaušos šo fragmentu „atšifrēt” šādi:

„2020. gada 22. maijā no žurnālistes Agneses Margēvičas tika saņemta infonnācija, ka Latvijas Avīzi (tā saucamo Militārās izlūkošanas un drošības dienesta avīzi) nopircis uzņēmējs Māris Martinsons, kurš figurē vairākos skaļos kriminālprocesos.

2020. gada 22. maijā un 23. maijā A. Margēviča sūtīja bijušajam Drošības policijas darbiniekam Arturam Šmaukstelim SMS par to, ka “Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Valsts drošības dienests ir vainīgi”, ka M. Martinsons nopircis Latvijas Avīzi un nesēž cietumā.

Piezīmes. Pēdējā laikā A. Margēviča ir “nestabila, svārstīga, depresīva” un bieži vien no viņas tiek saņemtas negatīvas SMS ar pārmetumiem (it kā A. Šmaukstelis būtu ģenerālprokurors vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vai Valsts drošības dienesta štata darbinieks).

A. Šmaukstelim izveidojies priekšstats, ka A. Margēviča pašlaik pārmetusies uz Satversmes aizsardzības biroju - uztur kontaktus ar kādu Satversmes aizsardzības biroja (tā dēvētās Krievijas Federālā drošības dienesta filiāles Latvijā) štata darbinieku.”

Lūk, tieši tik vienkārši. Un te nu rodas jautājumi:

1) vai tā ir tāda parasta lieta mūsu valstī – žurnāliste faktiski kalpo par ziņu avotu specdienestu darbiniekiem, faktiski darbojas ar tiem roku rokā?

2) ja jā, tad cik patiesībā plaša un apjomīga ir specdienestu vara pār mediju pārstāvjiem? Raugoties uz to, kā darbojas un ko ziņo, piemēram, svētdienu „analītiskie” raidījumi, tā vien šķiet – nabaga neveiklā Margēvičas kundze ir tikai aisberga virsotne?

3) un visbeidzot – kurā virzienā īsti plūst informācija šādas sadarbības rezultātā. Vai, kā tas ir „Ādamsona failu” atainotajā gadījumā, žurnāliste faktiski kalpo par izbijuša VDD darbinieka informācijas avotu, ko viņš izmanto, šādas margēviču ziņas tālāk jau nododot Kremlim vai nezin kam, vai arī margēvičas tiek izmantotas kā noderīgās idiotes, lai caur tām izplatītu dienestiem vai to darbinieku kriminālajiem saimniekiem noderīgas ziņas?