Iesaki rakstu:

Kaut arī ne Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe, ne pats KNAB kategoriski nevēlējās atklāt viņas deklarēto dzīvesvietu, lai pret augsto valsts amatpersonu būtu iespējams vērsties tiesā ar pieteikumu par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, tomēr pieteikumu ir izdevies iesniegt, un tiesa to ir pieņēmusi. Interesanti, ka tiesas paziņojumā tik „slepenā” valsts amatpersonas deklarētās dzīvesvietas adrese ir precīzi norādīta.

Pietiek jau vairākkārt informējis par pašreizējo absurdo situāciju: lai ierindas pilsonis iesniegtu tiesā civilprasību pret augstu valsts amatpersonu, viņam saskaņā PMLP neformālo uzskatu vispirms ir, „izmantojot personiskos kontaktus”, jānoskaidro amatpersonas personas kods. Turklāt pat šādā gadījumā, kā pēcāk atzina PMLP, ierindas pilsonim neesot tiesību oficiālā ceļā uzzināt amatpersonas deklarēto adresi, lai iesniegtu prasību tiesā pēc piekritības.

Par šo situāciju Pietiek pārstāvis pārliecinājās pēc tam, kad pagājušā gada 13. novembrī Strīķe intervijā Latvijas Televīzijai apgalvojuma formā pauda ziņas, ka „Lato Lapsa savu talantu, laiku, tinti izmanto (..) tam, lai apmelotu KNAB, lai nomelnotu tiesībsargājošās iestādes”.

Šis apgalvojums tika izteikts tieši laikā, kad klajā nāca grāmata Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta”. Tā kā Lapsa uzskatīja, ka šīs Strīķes paustās ziņas aizskar viņa godu un cieņu, viņš sākotnēji vērsās KNAB ar elektroniskā pasta vēstuli, pieprasot Strīķei šīs ziņas atsaukt, bet, kad tas netika izdarīts, pieņēma lēmumu vērsties ar prasību tiesā.

Saņēmis gan bankas izziņu par sešu latu valsts nodevas nomaksu, gan oficiālu iesniegumu, gan civilprasības kopiju, kas pamatoja iesniedzēja nepieciešamību pēc deklarētās adreses datiem, PMLP Iedzīvotāju reģistra departaments paziņoja, ka ierindas pilsoņa vēlme iesniegt tiesā prasību PMLP ieskatā tomēr neesot pietiekams pamatojums, lai pieprasīto informāciju izsniegtu.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis pagaidām nav atbildējis uz Pietiek oficiālo iesniegumu, pieprasot paskaidrot – kādā veidā ierindas pilsonis, kuram nav specifiskas pieejas personu datiem, Latvijā vispār var vērsties tiesā pret augstu valsts amatpersonu, ja PMLP šādos gadījumos atsakās iedzīvotājiem izsniegt šādas prasības sniegšanai nepieciešamo informāciju.

Savukārt KNAB pagaidām pārdomā atbildi uz citu pieprasījumu, kurā lūgts skaidrot, vai, pēc biroja vadības domām, šāda situācija neveicina korupcijas riskus PMLP struktūrās vai citviet.

Tikmēr no sarakstes ar KNAB kļuvis skaidrs, ka ne birojs, ne Strīķe neuzskata, ka šādā situācijā viņiem pašiem, ievērojot labas pārvaldības normas, vajadzētu informēt prasības iesniedzēju par nepieciešamajiem datiem.

Šie dati netika sniegti, un tāpat KNAB preses pārstāvis nesniedza atbildi ne uz jautājumu, kāpēc Strīķe nav vēlējusies atklāt savu deklarēto dzīvesvietas adresi, kad tā viņai tika pieprasīta, lai pret viņu tiesā iesniegtu pieteikumu par goda un cieņas aizskaršanu, ne uz jautājumu, vai viņa ir izdarījusi kādu spiedienu uz PMLP amatpersonām, lai tās atteiktos atklāt viņas deklarēto dzīvesvietas adresi minētā pieteikuma iesniegšanai, un vai Strīķe pēdējo divu mēnešu laikā ir kontaktējusies ar kādu pārvaldes amatpersonu par šo tēmu.

Sākotnēji KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs paziņoja, ka viņa „amata pienākumos ir sagatavot un sniegt atbildes uz masu informācijas līdzekļu pārstāvju jautājumiem par KNAB kompetenci un tā darbību, taču, ņemot vērā Jūsu jautājumu saturu, neesmu tiesīgs nodrošināt informācijas sniegšanu par KNAB amatpersonu privāto dzīvi”.

Savukārt uz aizrādījumu, ka jautājumi ir nevis par privāto dzīvi, bet gan par KNAB darbinieku ētikas jautājumiem un ietekmes izmantošanu, Vitenburgs paziņoja, ka jautājumi esot pārsūtīti uz KNAB lietvedību. Nekāda cita atbilde uz tiem tā arī netika sniegta.

Tomēr, neraugoties uz šiem šķēršļiem, Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa pieteikumu par Strīķes rīcību ir pieņēmusi un ierosinājusi civillietu. Tas noticis pēc tam, kad pieteikums saskaņā ar juristu ieteikumu tika nosūtīts pēc piekritības tiesai, kuras „pārziņā” ir Latvijas Televīzijas juridiskā adrese – saskaņā ar likumdošanu pie atbildētājiem jāmin medijs, kurā izskanējušas godu un cieņu aizskarošās ziņas, lai gan medija pārstāvjiem ar tām nav nekādas tiešas saistības.

Savukārt attiecībā uz Strīķi pieteikumam tika pievienots PMLP atteikums un lūgums tiesai noskaidrot KNAB priekšnieka vietnieces deklarēto dzīvesvietas adresi, lai arī viņa saņemtu prasības pieteikumu.

Tiesa uzskatījusi šo argumentāciju par pamatotu, turklāt interesanti, ka paziņojumā par civillietas ierosināšanu nu jau ir uzrādīta arī iepriekš tik ļoti slēptā Strīķes adrese.