Iesaki rakstu:

Juriste Ineta Malahovska vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un pie LR ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, aicinot atkārtoti izvērtēt, vai tiešām valsts amatpersonu rīcībā AS Parex banka glābšanā, „lielos apmēros ieguldot Latvijas nodokļu maksātāju nodokļos samaksāto naudu, nesaskatot augstākminēto iespējamo noziedzīgo nodarījumus un nelūdzot par šo faktu ierosināt kriminālprocesu, nav noziedzīga nodarījuma slēpšanas pazīmes, kā rezultātā visai Latvijas tautai ir nodarīts ļoti ievērojams materiāls kaitējums”.

Tāpat juriste aicinājusi nepieciešamības gadījumā atcelt nule publiskoto Ģenerālprokuratūras 2010.gada 16.augusta lēmumu izbeigt kriminālprocesu par valsts amatpersonu rīcību saistībā ar valsts atbalsta sniegšanu Parex bankai.

LR Ģenerālprokuratūra, kā izriet no Pietiek rīcībā nonākušā iesnieguma, tiek arī aicināta izvērtēt, vai Parex bankas valde nav saucama pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma pantiem par uzņēmumam noteikto grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu viltošanu un par svešas mantas prettiesisku izšķērdēšanu personu grupā pēc iepriekšējas norunas un lielos apmēros.

„Kriminālprocesa ierosināšanas gadījumā lūdzu izvērtēt, vai arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonu rīcībā nav noziedzīgu nodarījumu pazīmes,” teikts iesniegumā, par kura virzību pašlaik lemj Ģenerālprokuratūrā.

Iesnieguma pamatā ir līdz šim nepietiekami novērtētais fakts, ka Kredītiestāžu likuma 1.panta 6.punkts skaidri nosaka, ka noguldījums ir naudas līdzekļu glabāšana kredītiestādes kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem.

Kā norādīts iesniegumā, „klients, atverot bankā norēķinu kontu un tajā ieskaitot bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus, tos nodod nevis bankas ĪPAŠUMĀ, bet gan tikai GLABĀŠANĀ, t.i., šie naudas līdzekļi nekļūst par bankas naudas līdzekļiem un NEDRĪKST TIKT UZRĀDĪTI BANKAS BILANCĒ kā bankai piederoši naudas līdzekļi”.

Taču, iepazīstoties ar AS Parex banka 2006., 2007. un 2008.gada pārskatiem, juriste konstatējusi, ka nevienā no šo gada pārskatu ārpusbilances posteņiem nav norādīti šīs bankas klientu naudas noguldījumi bankā atvērtajos norēķinu kontos.

Tajā pat laikā, piemēram, 2007.gada pārskata sastāvdaļas – bilances pasīvu daļā redzams, ka bankas pasīvos ir norādīti noguldījumi, kas noteikti nav pašas Parex bankas noguldījumi Parex bankā.

Savukārt gada pārskata 24.pielikumā ir atrodams atšifrējums šiem noguldījumiem, un daļa no tiem ir depozītu kontos noguldītie klientu naudas līdzekļi, kurus Banka ir tiesīga norādīt savas bilances pasīvu daļā, jo klienti ar līgumu ir bankai uz noteiktu laiku nodevuši savus naudas līdzekļus, par ko banka ir apņēmusies maksāt procentus.

Savukārt norēķinu kontos noguldītie naudas līdzekļi nav bankas naudas līdzekļi, jo ir tikai bankai nodoti glabāšanā. No bilances aktīvu daļas ir redzams, ka šos klientu naudas līdzekļus banka ir izlietojusi pēc saviem ieskatiem un to bankā praktiski vairs nav, norādīts iesniegumā.

„Ja ne visiem, tad vismaz AS Parex banka Valdes loceklim – bijušajam Latvijas Republikas ģenerālprokuroram Jānim Skrastiņam jau nu bija jāzina, ka Latvijā eksistē arī tāds likums, kurš saucas - Krimināllikums, kura 179.pants nosaka kriminālatbildību par PIESAVINĀŠANOS, t.i., par svešas mantas prettiesisku iegūšanu un izšķērdēšanu, ja to izdarījusi persona, kurai šī manta uzticēta vai kuras pārziņā tā atradusies,” norādīts Malahovskas iesniegumā.

Pagaidām nav zināms, kāda būs iesnieguma virzība KNAB un Ģenerālprokuratūrā.