Iesaki rakstu:

Vienmēr esmu lepojusies, ka dzīvoju un strādāju demokrātiskā valstī, kurā katram cilvēkam ir tiesības uz vārda un rīcības brīvību, nebaidoties no vajāšanas un represijām. Arī līdzšinējās krīzēs mēs esam spējuši šīs vērtības kopīgi nosargāt, neejot vieglākās pretestības ceļu un nepieņemot aplamus lēmumus. Tāpēc manī neizpratni un bažas raisa Saeimas un Ministru kabineta visā nopietnībā apsvērtā iecere Krimināllikumā paredzēt atbildību par aicinājumu neievērot Covid-19 ierobežojumus.

Diemžēl COVID-19 pandēmijas krīze ir kļuvusi par smagu pārbaudījumu ne tikai Latvijas ekonomikai un veselības aprūpes sistēmai, bet arī lēmumpieņēmējiem. Jo ne visi miera laika lēmumpieņēmēji ir labi pārmaiņu vadītāji paaugstināta stresa apstākļos. 'Turklāt krīzes vadītājiem ir jābauda nedalīta sabiedrības uzticība un cieņa.

Uz grūtiem jautājumiem nav vieglu atbilžu! Sarežģītas situācijas prasa kompleksus risinājumus, kam nepieciešama zināšanas un pieredze, spēja uzņemties atbildību un strādāt komandā. Krīzēs labs vadītājs nevis šķeļ, bet apvieno, gudri vada un iedvesmo, neaizmirstot nevienu savas valsts iedzīvotāju. Tāpēc šādu nepārdomātu iniciatīvu virzīšana ir satraucoša un neizprotama, īpaši ņemot vērā to, ka nav līdz šim veikta mūsdienīga iedzīvotāju informēšana. Tā būtu jāorganizē, izmantojot vienkāršus informācijas tehnoloģiju rīkus, ja nepieciešams - vairākās valodās.

Demokrātijās lēmumi tiek pieņemti diskusiju ceļā, spējot pamatoti un plaši sabiedrībai skaidrot to mērķi un ieguvumus. Tikai autoritāros režīmos problēmas tiek risinātas ar aizliegumu un sodu palīdzību, tādejādi novēršot uzmanību no galvenā - nespējas vadīt valsti un sabiedrību. Latvijas valsts un sabiedrība ir pelnījusi cieņu un demokrātisku pārvaldību, kas atbilst 21. gadsimta garam un vispārpieņemtām vērtībām. Tāpēc aicinu valsts augstākās amatpersonas nepieļaut sabiedrības šķelšanu un policejiskas valsts izveidi.