Iesaki rakstu:

Valsts kontrolētā lidsabiedrība airBaltic, kuras saņemtā valsts atbalsta likumību vērtē Eiropas Komisijas Konkurences direktorāts, arī 2013. gadā turpinājusi saņemt netiešu atbalstu no Starptautiskās lidostas Rīga, nemaksājot par tās sniegtajiem aviācijas pakalpojumiem. Kopējais airBaltic parāds lidostai Rīgasasniedzis vairāk nekā 22 miljonus eiro (15,7 miljonus latu), liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Pēc pagaidām neapstiprinātas informācijas, summa šī gada divos pirmajos mēnešos vēl būtiski pieaugusi.

Lai gan airBaltic un lidostas Rīga gada pārskati vēl nav pieejami, Pietiek rīcībā esošie skaitļi, par kuriem ir informēta arī Satiksmes ministrija (SM),  rāda, ka pirms pārejas uz eiro, 2013. gada decembrī airBaltic lidostai nesamaksātais parāds par saņemtajiem aviācijas pakalpojumiem bija 15,7 miljoni latu, tai skaitā par  aviācijas pakalpojumiem - 15,1 miljons latu (kopumā vairāk  nekā 22 miljoni eiro). Citiem vārdiem, valsts no vienas kabatas pārliek naudu citā, uz lidostas Rīga rēķina netieši stutējot finansiālās problēmās esošo airBaltic.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) šonedēļ Pietiek apgalvoja, ka par šiem skaitļiem neesot informēts, bet, ja lidosta nav iekasējusi maksu par airBaltic sniegtajiem aviācijas pakalpojumiem, atbildība par to būtu jāuzņemas lidostas valdei. Tomēr, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, šāda pretimnākšana airBaltic notiek ar politisku svētību. Valdībā aiz slēgtām durvīm apstiprinātais airBaltic biznesa plāns un stratēģija neparedz norēķināšanos ar kreditoriem, saglabājot valsts kontrolētajai lidsabiedrībai saudzējošu finanšu režīmu.

Pēc airBaltic pārņemšanas no ar sliktu slavu apveltītajiem privātajiem akcionāriem valdība nevar atļauties lidsabiedrības krahu, tādēļ pēdējos pāris gados meklējusi dažādus slēptus veidus finanšu iešpricei airBaltic, paralēli meklējot tai pircēju. Valsts par airBaltic 99,8% akciju īpašnieku kļuva 2011. gada nogalē, kad pēc krievu miljardierim Vladimiram Antonovam pastarpināti piederošās AS Latvijas Krājbanka kraha pārņēma bijušā airBaltic šefa Flika vārdu saistītajai firmai Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) piederošos 47,2% airBaltic kapitāla daļu.

airBaltic padomes priekšsēdētājs, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, pēc tam, kad Pietiek informēja par sarunas tēmu, šonedēļ neatrada laiku 15 minūšu intervijai par airBaltic no lidostas Rīga saņemto netiešo atbalstu.

Maksu par Starptautiskās lidostas Rīga izrakstītajiem rēķiniem par aviācijas un citiem pakalpojumiem airBaltic neveic jau kopš 2009. gada decembra. Sākotnēji lidosta, kas ir valstij caur Satiksmes ministriju piederoša kapitālsabiedrība, par parāda piedziņu pret airBaltic vērsās tiesā, un toreiz summa pārsniedza 3 miljonus latu. Tomēr tiesvedība tika izbeigta, bet abu pušu noslēgtā saprašanās memoranda nosacījumi netika izpausti.

Lidostas finanšu pārskats par 2013. gadu vēl nav pieejams, bet 2012. gada pārskatā bija norādīts, ka airBaltic uzkrātais parāds lidostai ir 13,422 miljoni latu. 2011. gadā airBaltic uzkrātais parāds lidostai bija 10,07 miljoni latu.