Iesaki rakstu:

Ekonomikas ministrija (EM) steidzamības kārtā Saeimā virza grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas kopumā līdz 60 metriem paplašinātu bez saskaņošanas ar meža īpašnieku izcērtamo joslu abpus elektrolīnijām, kas šķērso meža teritoriju. Šos grozījumus, aiz kuriem saskatāmas mežizstrādes firmu intereses, Saeimā lobē Zatlera reformu partiju (ZRP) sašķēlušais deputāts Klāvs Olšteins.

Pēc EM informācijas elektrolīniju ar spriegumu līdz 20 kilovoltiem, kas iet caur mežainu apvidu, kopgarums ir 13 528 kilometri un to trases platums – 11 584 hektāri, savukārt elektrolīniju ar spriegumu 110 un 330 kilovoltu, kas iet caur mežainu apvidu, kopgarums ir aptuveni 1 900 kilometru un trases platība – 3 842 hektāri. Būtiski paplatinot abpus elektrolīnijām izcērtamo aizsargjoslu, kas tiek pamatots ar energoapgādes drošības apsvērumiem vētru sezonā un ziemā, kad uz vadiem krīt apledojušie koki, arī būtiski palielinātos ciršanas darbu apjoms.

Lai gan elektrotīkla īpašniekam būs tiesības izcirst aizsargjoslu tikai tad, ja to nevēlēsies darīt meža īpašnieks, realitātē valsts šo pakalpojumu vairumā gadījumu iepirks no mežizstrādes firmām. Tieši atsevišķu mežizstrādes firmu ieinteresētību aiz šiem steidzami lobētajiem likuma grozījumiem saredz to kritiķi. Bijušais vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) uzsver, ka, viņaprāt, elektroapgādes traucējumus VAS Latvenergo varētu novērst, arī nepaplatinot aizsargjoslas, bet pienācīgi apkopjot jau esošās. Deputātam ir aizdomas, ka aiz steigā virzītajiem grozījumiem Aizsargjoslu likumā varētu stāvēt ar konkrētajiem lobētājiem saistītu mežizstrādes firmu intereses. Pietiek jau daudzkārt ir rakstījis, ka ZRP šķeltnieks Klāvs Olšteins, vēl būdams ekonomikas ministra Arta Kampara juridiskais padomnieks, turpinājis saņemt atalgojumu par ofšoru apkalpošanu Uldim Mierkalnam piederošajā mežizstrādes firmā Pata AB.

Meža īpašnieku biedrības, kuru EM likumprojekta anotācijā norāda kā projekta izstrādē iesaistīto institūciju, vadītājs Arnis Muižnieks Pietiek uzsver, ka likumprojektā neatspoguļojas mežīpašnieku iebildumi un piedāvātie kompromisi. Lai gan likumgrozījumu apspriešanas gaitā runāts par kompensācijām mežu īpašniekiem, kas piedāvātajā kompromisa variantā nozīmētu aptuveni 4 miljonu latu izmaksu, iespējams, nākamo 10 gadu laikā, Saeimā nonākušajā redakcijā šādas normas nav.  

Grozījumi Aizsargjoslu likumā, kurus 29. novembrī Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē iesniedza VAS Latvenergo un kuriem 6. decembra vēstulē pievienojusies EM, paredz, ka 30 metru plata aizsargjosla uz abpus ikvienai elektrolīnijai nosakāma neatkarīgi no tās sprieguma, ja tā šķērso meža teritoriju vai atrodas mežam tuvāk par 30 metriem.

Pašlaik Aizsargjoslu likumā jau noteikts, cik tālu abpus elektrolīnijai izcērtami koki. Līdz šim šīs joslas platums diferencēts pēc diviem kritērijiem: atkarībā no tā, vai elektrolīnijas posms atrodas pilsētās un ciemos, un atkarībā no tā, cik liels spriegums ir konkrētajā elektrolīnijā.

Pašlaik pilsētās un ciemos ap elektrolīnijām ar spriegumu līdz 20 kilovoltiem aizsargjosla noteikta 2,5 metri no līnijas ass, līnijām ar 110 kilovoltu spriegumu – 7 metru attālumā uz katru pusi no malējiem vadiem, bet 330 kilovoltu sprieguma līnijām – 12 metru uz katru pusi. Ārpus pilsētām un ciemiem šis attālums ir lielāks – 6,5 metri līnijām ar spriegumu līdz 20 kilovoltiem un 30 metru līnijām ar spriegumu no 110 līdz 330 kilovoltiem.