Iesaki rakstu:

Lai arī finanšu ministrs Andris Vilks un premjera Valda Dombrovska valdība inflācijas bremzēšanas vārdā publiski jau izziņojuši nodomu no šā gada 1.jūlija par vienu procenta punktu - no 22% līdz 21% - samazināt pievienotās vērtības nodokļu (PVN) likmi, noprotams, ka valdību par šī plāna īstenošanu vēl gaida smagas sarunas. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Finanšu ministrijas (FM) un valdības nodoms samazināt PVN likmi nav saskaņots ar tā sauktajiem starptautiskajiem aizdevējiem, kuri joprojām uzrauga Latviju. Turklāt vismaz pašreiz neoficiāli paustā starptautisko aizdevēju - Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas – pozīcija pret valdības izsludināto PVN likmes samazināšanu esot ļoti skeptiska.

„Viņi uzskata, ka nekāda nodokļu likmju samazināšana šobrīd nav nepieciešama,” Pietiek atzina kāda valdībai pietuvināta amatpersona. Noprotams, ka starptautisko aizdevēju skatījumā PVN likmes samazināšana neatrisinās Latvijā strauji augošās inflācijas problēmu un labākajā gadījumā dos tikai īslaicīgu efektu inflācijas mazināšanai. Aizdevēji neoficiālās sarunās esot arī pauduši uzskatu, ka nodokļu samazināšanu Latvija šobrīd vēl īsti nevar atļauties un ka šāds solis nav Latvijas ekonomikas stabilitātei ilgtspējīgs pasākums.

Līdz ar to finanšu ministra un premjera uzdevums tagad būšot „smagās sarunās” pārliecināt starptautiskos aizdevējus, ka rosinājums samazināt PVN likmi, kā arī priekšlikums no nākamā gada 1.jūlija par vienu procenta punktu – no 25% līdz 24% - mazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijas ekonomikai dos gaidīto efektu: ierobežos inflāciju un palielinās darbaspēka konkurētspēju.

Starptautiskie aizdevēji joprojām uzrauga Latviju, neraugoties uz to, ka jau pērn, 22.decembrī tika noslēgts tā sauktais sadarbības memorands, kas uzlika Latvijai pienākumu saskaņot ar valsts budžetu, tai skaitā nodokļu politiku saistītus lēmumus. Gaidāms, ka kārtējā starptautisko aizdevēju tehniskā misija Latvijā ieradīsies no 7. līdz 13.maijam. Tiek gaidīts, ka tieši tad arī valdības un aizdevēju sarunās tiks risināts jautājums par valdības iecerētajām nodokļu izmaiņām.

Ekonomistu vērtējums par valdības un FM nodomiem samazināt PVN likmi nav viennozīmīgs. Vairāku banku analītiķi medijos jau izteikušies, ka PVN samazināšana nedos gaidīto efektu inflācijas ierobežošanai. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, vērtējot ideju no 1.jūlija samazināt PVN likmi, medijos šo FM iniciatīvu vērtējis kā riskantu, jo tā nesniedz garantijas, ka tiks panākts vēlamais rezultāts, turklāt iniciatīva nav vērtējama kā ilgtspējīgas ekonomiskās politikas solis. Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš medijos atzinis, ka jebkāda nodokļu samazināšana ir patīkama, tomēr PVN samazināšana Latvijas ekonomikai būtībā nav vajadzīga.

Jau rakstīts, ka Latvija starptautiskā aizdevuma programmu noslēdza pērn 22.decembrī. Toreiz SVF pārstāvis Latvijā Deivids Mūrs (David Moore) aģentūrai BNS norādīja, ka SVF parasti veic pēcprogrammas uzraudzību, kad tās dalībvalsts aizņēmums pārsniedz 200% no kvotas.

SVF kopējais aizdevums Latvijai ir 1,7 miljardi eiro jeb 1,2 miljardi latu. Vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,5 miljardu eiro aizdevuma saņemšanu Latvija panāca 2008.gada beigās, kad valdību vadīja premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) un kad uz kraha sliekšņa bija nonākusi Parex bankā, kuras glābšanā valdība kopumā ieguldīja vairāk nekā miljardu latu.

Pēc amatpersonu, arī premjera medijiem lēstā PVN likmes samazināšana šā gada valsts budžetā varētu iecirst 16,5 miljonu latu robu, bet nākamgad – 40,5 miljonus latu.