Iesaki rakstu:

Gata Trukšņa (attēlā) vadītās Jūrmalas domes rīcība, vilcinoties gan izsludināt, gan arī noorganizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu, vedina domāt, ka tas tiek darīts iespējamā vēlamā pretendenta - SIA Jūrmalas namsaimnieksinteresēs. Tā kā iepirkuma nolikumā potenciālie pretendenti atraduši vairāk nekā desmit, pēc viņu domām, neatbilstības normatīvajiem aktiem un konkurenci ierobežojošus nosacījumus, konkursa apstrīdēšana var ievilkties arī nākamajā gadā, līdz ar to dodot iespēju kūrortpilsētas pašvaldībai mēģināt atkal noslēgt līgumu par atkritumu apsaimniekošanu bez konkursa, pamatojot to ar ārkārtas apstākļiem.

Lai gan fakts, ka šā gada 31.decembrī beidzas līgums ar pašreizējo Jūrmalas sadzīves atkritumu apsaimniekotāju Jūrmalas namsaimnieks, bija zināms jau janvārī un pilsētas dome publiskos paziņojumos allaž uzsvērusi, ka sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēle ir lielais iepirkums, tādēļ potenciālo pretendentu sūdzības ir normāla prakse, tomēr pašu konkursu atkritumu apsaimniekotāja izvēlei pašvaldība izsludināja tikai augustā.

Lai gan pēc potenciālo pretendentu lūguma tika rīkota viena likumā paredzētā ieinteresēto piegādātāju sanāksme, tajā netika sniegtas atbildes uz visiem pretendentu jautājumiem. Arī Iepirkumu uzraudzības biroja iesnieguma izskatīšanas sēdē divi sūdzību iesniedzēji - EKO Kurzeme un RagnSells norādīja, ka nav iesniegta visa nepieciešamā informācija piedāvājuma sagatavošanai.

Turklāt iepirkuma komisija nav atbildējusi uz potenciālo pakalpojuma sniedzēju uzdotajiem jautājumiem likumā noteiktajā kārtībā, tādēļ pastāv risks, ka Iepirkumu uzraudzības birojs pēc visu sūdzību izskatīšanas neatļaus turpināt iepirkumu, kurā pretendentu pieteikumu iesniegšanas termiņš bija noteikts 27.novembris, bet uzdos pretrunām un nelikumībām pilno nolikumu pārstrādāt un noteikt jaunu pieteikumu iesniegšanas termiņu.

Līdz ar to līdz nākamā gada 1.janvārim, kas noteikts kā pakalpojumu sniegšanas sākuma datums, var iepirkuma procedūra vēl nebūt pabeigta, bet Jūrmalas dome varētu mēģināt, aizbildinoties ar ārkārtas situāciju, panākt, lai tai atļauj slēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju bez konkursa.

Pietiek jau ziņoja, ka par Jūrmalas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu sūdzības iesnieguši trīs pretendenti, apstrīdot vairāk nekā desmit nolikuma punktus.

Kā Pietiek uzzināja Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), Jūrmalas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas iepirkuma sūdzību izskatīšanas sēdē domes pārstāvji nav spējuši paskaidrot, kādēļ iepirkuma dokumentos ir pretrunas starp termiņiem, kuros pretendentam prasīts sākt pakalpojuma sniegšanu un līgumu noslēgšanu ar visiem sadzīves atkritumu radītājiem. Konkursa nolikumā un līguma projektā minēti divi dažādi termiņi – trīs mēneši un viens mēnesis no līguma noslēgšanas brīža, kā arī, pretendentiem sniedzot atbildes uz jautājumiem, ir norādīts konkrēts datums - 2016.gada 1.janvāris.

Tā kā šo pretrunu precizēt vēlējušies arī potenciālie pakalpojuma sniedzēji un ieinteresēto piegādātāju sanāksmē atbilde uz to nav sniegta, bet Jūrmalas dome nav likumā noteiktajā kārtībā uz šo jautājumu atbildējusi uz konkursa pretendentu jautājumiem, IUB sūdzību izskatīšanas komisijas pārstāvji bijuši spiesti pašvaldībai aizrādīt, ka likums uzdod pašvaldībai atbildēt uz pilnīgi visiem oficiāli saņemtajiem iesniegumiem, nevis pēc tam taisnoties, ka atbildes uz vienā vēstulē uzdotajiem jautājumiem sniegtas atbildē uz citu iesniegumu, kā to IUB sēdē mēģināja skaidrot Jūrmalas domes pārstāvji.

Tāpat Jūrmalas domes pārstāvji nespēja sniegt pamatotu atbildi, kādēļ atkritumu apsaimniekotājam tiek prasīti teritorijas sakopšanas darbi piecu metru rādiusā ap dalīto atkritumu savākšanas punktiem. Tā kā likums nosaka, ka par teritorijas sakopšanu ir atbildīgs īpašuma īpašnieks un dalīto atkritumu savākšanas punkti pieder SIA Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”, Jūrmalas domes pārstāvjiem IUB sēdē nebija argumentu, kādēļ teritorijas sakopšanas darbi pēkšņi tiek prasīti no atkritumu apsaimniekotāja

IUB iesniegumu izskatīšanas sēdē Jūrmalas domes pārstāvji apsolīja arī iesniegt pretendentiem visu informāciju, kas nepieciešama piedāvājuma sagatavošanai. Taču tas tika izteikts ar piebildi, ka šī informācija jau neko nedošot, jo līgumus Jūrmalā ir noslēguši tikai 1/3 atkritumu radītāju. Visticamāk, ka tie, kas nav noslēguši šos līgumus, savus atkritumus arī izmet šajos dalīto atkritumu savākšanas punktos.

IUB lēmumu par apstrīdēto atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu Jūrmalā vēl nav pieņēmis, tas gaidāms tuvākajās dienās.

Pietiek jau ziņoja, ka sūdzības par 5.augustā izsludināto atklāto konkursu “Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Jūrmalas pilsētā” iesniedzis gan pašreizējais atkritumu apsaimniekotājs Jūrmalas namsaimnieks, gan vēl divi pretendenti - Eko Kurzeme un Ragn-Sells. Pretenzijas, ko uzņēmēji izvirza pret Jūrmalas domes izsludinātā konkursa nolikumu, ir visdažādākās, sākot no tā, ka šis nolikums ir labvēlīgs tikai vienam uzņēmumam – esošajam apsaimniekotājam Jūrmalas namsaimnieks, beidzot ar neskaidriem pretendentu vērtēšanas kritērijiem un absurdām un neizpildāmām prasībām un termiņiem. Savukārt Jūrmalas dome neuzskata, ka trīs sūdzības par iepirkumu ir liels skaits un lielos iepirkumus gandrīz vienmēr esot sūdzības un tā esot "normāla prakse".