Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kādu laiku draugi, kaimiņi, paziņas un radi man jautā, kā tad ir. Nav tādas vienas korektas vai pareizās atbildes, bet pamēģināšu izstāstīt kopējo loģiku.

1. Esmu diezgan PRET subsīdijām konkrētas nozares stimulēšanai tādā veidā, kā šobrīd Latvijā un visā ES tiek veidotas subsīdiju stratēģijas, jo subsīdija tādā formā, kā tās tiek pasniegtas, manā skatā ir vistiešākais kapitālisma instruments konkrētas industrijas pakļaušanai un nereti noverdzināšanai vai vēl biežāk kontroles nodošanai monopolu kontrolē. Kāpēc?

Piemērs ar saules paneļiem. Lai es šobrīd uzliktu saules paneļus kā privāta mājsaimniecība, man ir jābūt pieejamiem 10-20 tūkstošiem eiro brīviem līdzekļiem vai jābūt ar ieņēmumu līmeni virs vidējā, lai varētu komercbankā saņemt aizdevumu to uzstādīšanai, no kā tad pēc tam valsts man atmaksās 2-5 tūkstošus Eiro (apmēram 20-30%). Ja man nav šāda brīvā kapitāla vai kredītspējas, tad es nespēju kotēties šajā kategorijā.

Tātad tie, kas dzīvo virs vidējā ieņēmumu slāņa vai kam ir pieeja kreditētāju kapitālam, spēs nodrošināt sev šo enerģiju un par to vēl saņems valsts atbalstu. Tādējādi šī saimniecība spēs sev nodrošināt lētāku elektronerģiju, - ja vēl kabata atļauj iegādāties elektroauto un siltumsūkni, tad šīs mājsaimniecības ikmēneša izmaksas saruks par 20-80% no kopējām enerģijas izmaksām. Savukārt tas, kam nav šādas iespējas, ir spiests maksāt par visu pilnu cenu, bez izvēles alternatīvām un vēl vairāk, subsidētos bonusus finansēt no kopējā nodokļu maksātāju budžeta, - ne tikai paneļu iegādi, bet arī enerģijas uzkrāšanas un atgriešanas saražošanas procesu, par ko pastāstīšu tūlīt.

2. Elektroenerģijas došana tīklā ar funkciju uzkrāt ziemai ir diezgan liels valstisks TRIKS, jo elektrības uzkrāšana centralizētajā sistēmā - Latvijas valstij tādas funkcijas nav, tas nozīmē, ka tiem, kas šobrīd pa vasaru sakrājuši simtiem vai tūkstošiem kWh un ziemā tās ņems par pašizmaksu atpakaļ, šīs kWh tiks ražotas no iepirktās gāzes vai citiem iepirktiem resursiem, par ko maksās VISI Latvijas nodokļu maksātāji. Šogad tas vēl gada laikā visticamāk būs pārdesmit miljoni eiro, bet, pieaugot šai tendencei, tas var sasniegt līdz pat 200 miljonus eiro gadā no valsts nodokļu maksātāju budžeta. Jo tās ir Latvijas kapitālsabiedrības, un tās prasīs zaļā kursa dotācijas, ka tas jau ir ar visu.

Tieši tāpēc sistēma, kā tā ir izveidota šobrīd, ir vistiešākais veids, kā turīgie var kļūt turīgāki un nabagie - nabagāki.

Kā tam būtu jābūt, lai sasniegtu valstisku mērķi?

1. Šādi enerģijas sistēmu uzstādīšanas procesi būtu jādod bezprocentu kredītā ar valsts galvojumu ģimenēm ar bērniem un visām sabiedrības grupām vai uzņēmumiem, kuru izmaksas pozīcijas šobrīd spēj to segt. Šī pakete jāpaplašina ar maksimāla pašpatēriņa paketi, tas nozīmē, ka šajā kredīta formā ģimenēm utt. būtu jāspēj uz tādiem pašiem noteikumiem iegādāties arī siltumsūkni, elektroauto utt., tādējādi ģimenei īstermiņā ikdienas izmaksas par elektrību, siltumu, transportu utt. pārnest uz valsts galvotu bezprocentu kredītu (3-5 gadi) bet pēc šī perioda, ģimenes ikdienas izmaksas tiktu samazinātas par 20-80% (enerģijā, siltumā, transportā utt). Tādā veidā grupas, kas spēj segt šo iespēju, bet nevar pārvarēt šo barjeru zemās kredītspējas un neesošu brīvu līdzekļu ilgtermiņā dēļ pakāptos soli pretī vidējai labklājībai un palielinātu savu neatkarību no pasaules ekonomikas svārstībām ilgtermiņā.

2. Tas pats attiecas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Protams, uzņēmumiem ir vēl citas iespējas, kas ļauj sevi realizēt neatkarīgas enerģijas sistēmā.

Papildus šim visam, zinot, kā pasaulē attīstās Ukrainas kara situācija utt., Latvijas valsts pilnīgi nemācās – tā vietā, lai valstiskā līmenī risinātu decentralizētu enerģijas sistēmu, kas neļautu vienas sistēmas izslēgšanai izslēgt gaismu visā valstī, ko perfekti ļauj saules enerģija. Valsts to neveicina, pat gluži otrādi, liek šķēršļus.

Valstij veicinot reģionu attīstību un enerģijas neatkarību, būtu jāveicina iespējas attīstīt saules enerģijas sistēmas, kas spēj nodrošināt enerģijas akumulēšanu un distribūciju vietās, kur nav pieejams lielās jaudas no centrālā tīkla.

Šeit pat nepievēršos tādām lietām kā elektropārvades tarifu celšana utt., kas būs vēl viens, es atļautos teikt, viltīgs gājiens, kā padarīt cilvēkus par aitām. Nesaku, ka tarifu nevajag celt, ja to prasa izmaksas, bet, no vienas puses, tika izdalīti miljoni subsīdiju saules enerģijai, bet ar otru roku tagad uzliks papildu važas, no kuram nevarēs izvairīties.

Rezumē: valsts kopējā struktūrā absolūti neveicina ne valsts enerģētisko neatkarību, ne vidējā slāņa izaugsmi vai stabilizēšanu. Gluži otrādi, veido lielāku plaisu un rada vēl lielāku haosu, kas tuvāko mēnešu laikā pārvērtīsies daudzu cilvēki pieredzēs kā kārtējais "apčakarētais latvietis".

Kopumā šī alternatīvās enerģijas attīstība Latvijā var iedot MILZU izrāvienu, enerģētikā, mobilitātē un ļoti veicināt vidējo slāni un pat demogrāfiju savā veidā, bet tas, kā tas tiek risināts šobrīd, ir ļoti tālu no PROGRESĪVA RISINĀJUMA.

Es ļoti iesaku domāt par enerģētisko neatkarību, bet aicinu padomāt, vai tas, ko VALSTS tev šodien dod, ir NEATKARĪBA. Manā skatījumā tā ir organizēta centralizēta kontroles veidošana par nodokļu maksātāju naudu, kas rada ieguvuma un neatkarības ilūziju, bet patiesībā liela daļa no šiem cilvēkiem ar esošo sistēmu valstiskā līmenī "apzog citus nodokļu maksātājus" un diemžēl tos, kuriem šobrīd ir visgrūtāk.

Lai tā nebūtu:

1. Tev sava saražotā enerģija jāpatērē tuvu 100% pašpatēriņā vai, ja nodod tīklā, tad pārdodot, bet ne uzkrājot.

2. Domā par savas enerģijas maksimālu akumulēšanu un tās izlietošanu, mazinot citas izmaksas - kā transportu, siltumu utt., tādējādi palielinot katra kilovata efektivitāti.

3. Izmanto sistēmas un pievērs uzmanību līgumiem, kas tevi nelimitē ilgtermiņā, jo esošā regulācija un sistēma nav veidota ikdienas cilvēku enerģijas cenu samazināšanai.

Es atbalstu saules enerģijas izmantošanu, bet tas jādara daudz atbildīgāk pret visu nodokļu maksātāju naudu un valsts enerģētisko neatkarību kopumā.

ESAM GUDRI.

Novērtē šo rakstu:

112
19