Iesaki rakstu:

30. janvāris – kratīšana “Rīgas namu pārvaldnieka” telpās. 28. janvāris – kratīšana “ABLV Bank” ēkā. 27. janvāris – kratīšana “Rietumu bankā”, “Industra Bank”, “BlueOrange Bank” un “Reģionālajā investīciju bankā”. Kā redzams, pēdējā laika notikumi liecina, ka kratīšanu aktualitāte šobrīd ir īpaši augsta. Taču kas būtu jāsaprot ar jēdzienu “kratīšana”, un ko būtu vērtīgi zināt, ar to sastopoties?

Kratīšana ir izmeklēšanas darbība, kas izpaužas vietas piespiedu pārmeklēšanā nolūkā atrast un izņemt meklējamo objektu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka meklējamais objekts atrodas kratīšanas vietā.

1. Kratīšanu veic no plkst. 08.00 līdz 20.00, bet, pastāvot riskam zaudēt būtiskus pierādījumus, – var veikt arī nekavējoties, to pamatojot.

2. Nepastāv ierobežojumi kratīšanas ilgumam, taču jāņem vērā personu iebildumi, jo īpaši, veicot kratīšanu naktī.

3. Uzsākot kratīšanu, tās veicējs izsniedz personai, pie kuras notiek kratīšana, tiesneša lēmumu par kratīšanu. Tajā jābūt norādītam kas, kur, kādā lietā, kādus priekšmetus, dokumentus meklēs un izņems. Lēmuma saņēmējs parakstās.

4. Personām izskaidro to pienākumus un tiesības, tostarp tiesības būt klāt visu kratīšanas veicēja darbību laikā un izteikt savas piezīmes par tām. Kratīšanas vietā esošajām personām var aizliegt atstāt kratīšanas vietu, pārvietoties un sarunāties savā starpā līdz darbību beigām. Ja šīs personas traucē izdarīt kratīšanu, tās var pārvietot uz citām telpām.

5. Kratīšanu var fiksēt skaņu un attēlu ierakstā, taču tad pirms kratīšanas uzsākšanas ir jāpaziņo, ka kratīšanas gaita tiks fiksēta. Skaņu un attēlu ierakstā fiksētā informācija uzskatāma par precīzāku, salīdzinot ar kratīšanas protokolā rakstveidā fiksēto informāciju, tāpēc ierakstam piešķirama prioritāte.

6. Kratīšanas veicējs uzaicina personu labprātīgi izsniegt meklējamos objektus. Taču personai nav pienākums izsniegt prasīto. Var arī atteikties sadarboties.

7. Ja ir pietiekams pamats domāt, ka priekšmeti atrodas kāda cilvēka apģērbā, klātesošajās mantās vai uz ķermeņa, var izdarīt personas kratīšanu. Tādā gadījumā jāņem vērā, ka personas kratīšanu var izdarīt tikai tā paša dzimuma amatpersona, ja nepieciešams, pieaicinot ārstniecības personu neatkarīgi no dzimuma.

8. Kratīšanas laikā jāpievērš uzmanība, kādi priekšmeti ir apskatīti un izņemti, kādus grasās apskatīt un izņemt un vai šo priekšmetu izņemšana ir noteikta lēmumā. Tomēr, ja kratīšanas laikā tiek atrastas lietas, kuru glabāšana ir aizliegta vai kuras liecina par saistību ar citu noziedzīgu nodarījumu, arī tās var izņemt, norādot protokolā šādas rīcības iemeslus.

9. Kratīšanas veicējs iepazīstina personas ar protokolu, un visi to paraksta. Persona var atteikties parakstīties, bet par to tiek izdarīts ieraksts protokolā, norādot iemeslus. Pirms parakstīšanas var pieprasīt, lai protokolā tiktu izdarīti labojumi un papildinājumi.

10. Personai, kuras tiesības ir tikušas aizskartas, ir tiesības pēc kratīšanas iesniegt sūdzību par veikto rīcību vai nolēmumu.

Pārpublicēts no Facebook