Iesaki rakstu:

Valsts amatpersonu lēnīguma un atklātas nolaidības dēļ Latvijā jau divarpus gadus nav spēkā esoša Civilās aizsardzības plāna, un atbildība par to vienlīdz jāuzņemas kā Māra Kučinska, tā arī Krišjāņa Kariņa valdībai.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta interneta mājas lapas sadaļā „Tiesību akti” ir atrodama saite ar nosaukumu „Civilās aizsardzības plāns”, kā arī norādes uz diviem likumiem – līdz 2016. gada 1. oktobrim spēkā bijušo Civilās aizsardzības likumu un šajā datumā spēkā stājušos jauno Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu.

Taču, kā izrādās, ne Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadība ar ģenerāli Oskaru Āboliņu priekšgalā, ne Iekšlietu ministrija, kuras padotībā ir dienests, ne Jāņa Citskovska vadītā Valsts kanceleja, kurai būtu jāuzrauga likumu izpilde arī attiecībā uz likumos paredzētu noteikumu izstrādi, nav nodrošinājušas, lai tiktu ievērots gan likums, gan valsts intereses un likumā noteiktajā termiņā tiktu izstrādāts jauns Civilās aizsardzības plāns, jo vecais līdz ar likumu maiņu vairs nav spēkā.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma pārejas noteikumu 4.punkts skaidri nosaka, ka “Valsts civilās aizsardzības plāns, kas apstiprināts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz 2017. gada 1. augustam”. Tas nozīmē, ka gada laikā pēc likuma stāšanās spēkā Ministru kabinetam vajadzēja izstrādāt un apstiprināt jaunu Civilās aizsardzības plānu.

Taču, kā izrādās, toreizējā M. Kučinska valdība šo plānu neizstrādāja un nepieņēma ne likumā noteiktajā termiņā, ne līdz sava darba beigām 2019. gada janvārī. Arī vietā nākusī K. Kariņa valdība spēkā esoša Civilās aizsardzības plāna neesamību ir pieļāvusi līdz šim brīdim. Lai gan visu šo laiku, jau kopš 2017. gada aprīļa, Valsts kanceleju vadīja viena un tā pati persona – J. Citskovskis, arī šī iestāde pieļāva likuma pārkāpumu un plāna neesamību.

Tiesa, 2017. gada 7. novembrī M. Kučinska Ministru kabinets gan ir izdevis noteikumus Nr.658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju”, bet tie ir tikai noteikumi par plāna struktūru un tajā iekļaujamo informāciju, - pats plāns nav izstrādāts ne tad, ne līdz pat šim brīdim.

Pašreizējais Ministru prezidents K. Kariņš izvairās no skaidras atbildes uz jautājumu – kāpēc atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam vēl joprojām nav pieņemts Civilās aizsardzības plāns (CAP) un kas par to ir atbildīgs. Tā vietā viņa preses sekretārs tikai norāda, ka „jaunais Civilās aizsardzības plāns šobrīd atrodas starpinstitūciju saskaņošanas procesā, par ko atbildīga ir Iekšlietu ministrija”, un apraksta pašreizējo krīzes vadības mehānismu.

Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens uz aicinājumu minēt iestādi, kas atbildīga par šī plāna izstrādāšanu un pieņemšanu, skaidru atbildi nesniedz. Var saprast tikai to, ka personisku atbildību par to, ka arī viņa pilnvaru laikā – jau ilgāk nekā gadu – plāns nav pieņemts, ministrs noliedz: „Ja jūs uzskatāt, ka esmu personīgi atbildīgs par CAP izstrādes procesu līdz 2019. gada 23. janvārim, tās ir jūsu tiesības. Tādā gadījumā uzreiz rakstiet negatīva rakstura rakstu. Ja jūs neapmierina, ka aktīvi prasu CAP virzību un pieņemšanu, ko es jums varu līdzēt.”

Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadībai ir vesels saraksts ar iemesliem, kuru dēļ ir pārkāpts likums un Latvijai pašlaik krīzes situācijā nav spēkā esoša Civilās aizsardzības plāna.

Pirmkārt, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumprojekta virzība bijusi „smagnēja”, un, virzot likumprojektu Saeimas 3. lasījumā, ticis lūgts pārejas noteikumos ietvert garāku izpildes termiņu. Taču plāna ieviešanas un apstiprināšanas termiņš neesot ticis pagarināts, - tas noteikts „tikai” viena gada ilgumā.

Otrkārt, kā skaidro VUGD, tikai 2017. gada beigās tikuši apstiprināti visi Ministru kabineta noteikumi, kas izriet no Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma, tajā skaitā jau pieminētie Ministru kabineta 2017. gada 7. novembra noteikumi Nr.658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju”.

Pēc šo noteikumu pieņemšanas VUGD bijuši vajadzīgi „tikai” astoņi mēneši, lai izstrādātu „katastrofu riska novērtēšanas rekomendācijas, lai analizētos riskus varētu salīdzināt vienotā matricā”.

Kad nu iestājusies skaidrība gan ar rekomendācijām, gan ar „vienoto matricu”, vēl gads un četri mēneši bijuši vajadzīgi, lai saņemtu un apkopotu ministru iesniegto informāciju par riska novērtējumiem, katastrofas pārvaldīšanas pasākumiem un citu informāciju, kā arī valsts sekretāru sapulcē izsludinātu Civilās aizsardzības plāna projektu.

Savukārt pašlaik, kad kopš brīža, kad saskaņā ar likumu jaunam Civilās aizsardzības plānam bija jābūt izstrādātam, pagājuši jau divarpus gadi, VUGD esot „saņēmis visu ministriju un citu institūciju atzinumus (iebildumus un priekšlikumus)” par plāna projektu. Līdz marta beigām tas atkārtoti tikšot nosūtīts saskaņošanai visām ministrijām un ieinteresētajām institūcijām.