Iesaki rakstu:

Apstiprināšanai valsts akciju sabiedrības Latvenergo valdē, no kuras nesen tika atbrīvots uzņēmuma ilggadējs jurists Arnis Kurga, tā radot aizdomas par centieniem pārņemt kontroli pār koncerna iepirkumiem partiju sponsoru interesēs, jau ceturtdien notikušajā akcionāru sapulcē bijis plānots virzīt Ivo Čerbakovu - pretrunīgi vērtējamu uzņēmēju un juristu, kurš ir saistīts ar Latvenergo koncerna iepirkumiem.

Lēmums par Ivo Čerbakova (attēlā) apstiprināšanu Latvenergo valdes locekļa amatā tika gatavots uz ceturtdienas, 7. augusta, akcionāru sapulci. Koncerna akcionārs, kā zināms, ir Ekonomikas ministrija. Politiski akceptēta ministrijas politiskajā vadībā, šāda izvēle izraisīja neizpratni un informācijas noplūdi no augstistāvošiem ierēdņiem.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Čerbakova iecelšanu pēdējā brīdī nācies nobremzēt ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim (Reformu partija, bet vēlēšanās startēs no Vienotības), jo to nav izdevies saskaņot intereses ar Vienotības spici.

Latvenergo valdes loceklis, kurš nesen tika atbrīvots no amata, lai dotu vietu kādam politiski izraudzītam kandidātam, iepriekš atbildēja par koncerna iepirkumiem, līdz ar to tas, kurš politiski panāks sava kandidāta apstiprināšanu, iegūs "svaru", runājot ar iepirkumos ieinteresētiem uzņēmējiem.

"Es atturēšos no komentāriem, jo ne es esmu apstiprināts, ne es esmu devis piekrišanu, es pat nezinu, vai tas vakar bija dienaskārtībā," piektdien Pietiek telefoniski teica Čerbakovs. Ekonomikas ministrs Dombrovskis piektdien neatbildēja uz Pietiek nosūtītajiem jautājumiem, pēc kādiem kritērijiem Latvenergo valdes amatam izraudzīts Čerbakovs, vai lēmums saskaņots ar kādiem uzņēmējiem, piemēram, firmas Latvijas energoceltnieks (LEC) bijušo īpašnieku Jāni Kolu, kuru vairāki avoti Pietiek minēja kā personu, kas lobējusi Čerbakovu.

Pats Čerbakovs nevēlējās atbildēt, vai ticies ar Dombrovski, bet kategoriski noliedza, ka pazītu ministram pietuvināto Sandru Sondori-Kukuli. Viņa 2012. gada rudenī kuluāros lobēja Kola virzīšanu Latvijas olimpiskās komitejas prezidenta amatam, kas ir saimnieciski ietekmīgs, jo operē ar sponsoru ziedojumiem, kuros ieinteresētas arī partijas.

Čerbakovs kā jurists un mazākuma akcionārs iepriekš pārstāvējis apvienību LEC un Empower, kas pirms diviem gadiem, 2012. gada pavasarī, ieguva 53,6 miljonu eiro līgumu par projekta Kurzemes loks elektropārvades līniju rekonstrukciju posmā Grobiņa-Ventspils. Šo iepirkumu organizēja Latvenergo meitasuzņēmums Latvijas elektriskie tīkli. Pati iepirkuma procedūra tika izsludināta jau krietni ātrāk - 2011. gada pavasarī, kad Kols vēl bija LEC īpašnieks.

Kad dažus mēnešus pēc iepirkuma noslēgšanās Finanšu policija publiskoja informāciju, ka trim uzņēmuma LEC pārstāvjiem, viens no kuriem - Andris Asars-Asarovskis - bija no būvniekiem deleģēts kā atbildīgais par darbu pieņemšanu, uzrādītas apsūdzības par nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju (naudas atmazgāšanu), viņu intereses, sniedzot komentāru LTV raidījumā deFacto, publiski pārstāvēja jurists Čerbakovs. Čerbakovam pašam līdz 2012. gada 16.  novembrim pastarpināti piederēja 5% SIA Energo Holdings, kas ir LEC īpašniece.

Čerbakovam saskaņā ar Lursoft datiem pieder 90% uzņēmuma Elsana, kas nodarbojas ar elektroinstalācijas ierīkošanu un šovasar, jūnijā kopā ar trim citām kompānijām ieguva 2,2 miljonu eiro līgumu ar Latvenergo meitasuzņēmumu valsts akciju sabiedrība Latvijas elektriskie tīkli par elektrolīniju atjaunošanas un uzturēšanas remonta darbiem 2014. gadā. Pārējie 10% Elsana kapitāldaļu pieder bijušajam uzņēmuma Latvijas energoceltnieks (LEC) valdes loceklim Mārtiņam Pūcem.

Par to, ka Čerbakovam piederošā Elsana ir nopietni atvēzējusies Latvenergo koncerna iepirkumiem un tam tiek radīts atbalstošs fons, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja 7. jūlija lēmums, kas apmierina firmas sūdzību un uzdod Latvenergo mēneša laikā mainīt iepriekš pieņemto lēmumu, tā kvalificējot Elsana kā būvdarbu piegādātāju un iekļaujot to attiecīgo firmu reģistrā, kas var pretendēt uz koncerna iepirkumiem.

Trīs dienas vēlāk Čerbakovs ziedojis 1000 eiro Vienotībai un 1500 eiro Zaļo un zemnieku savienībai, rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja dati.