Iesaki rakstu:

Kā jau prognozēts, apliecinot dažādu drošības un tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju „astoņkāja” faktisko ietekmi, ne tikai politiķi, bet arī atbildīgās iestādes un amatpersonas cenšas dažādos veidos atkratīties no nepieciešamības reaģēt uz Aivara Lemberga mēnesi iepriekš publiski paustajām ziņām par KNAB, SAB un VID pārstāvjiem Juri Jurašu, Aigaru Sparānu, Ediju Ceipi un Jāni Boroviku un šo amatpersonu lomu kontrabandas „jumtošanu”.

Kā jau aprakstīts, Lemberga publiskie izteikumi attiecībā uz šīm četrām personām bija neierasti tieši un skaidri. Ja attiecībā uz VID darbiniekiem Ceipi un Boroviku Lembergs vēl izmantoja formulu „man saka” un „es nevaru apgalvot, ka tas tā ir”, tad par pārējiem diviem izteikumi bija daudz tiešāki.

„Degvielas kontrabanda, jumts – Sparāns tāds. Tas no Satversmes aizsardzības biroja, iekšējā drošības dienesta vadītājs, pakļauts tikai Maizītim. Viņš tātad ir kurators un jumts par degvielas visu kontrabandu,” – tā Lembergs izteicās par Pietiek lasītājiem labi zināmo SAB darbinieku Sparānu.

Turklāt, ja teiktajam par Sparānu Lembergs tomēr piemetināja „tā man stāsta”, tad par Juri Jurašu no KNAB vēstījums bija nepārprotami tiešs: „Cigarešu kontrabandas boss ir Jurašs. Tas ir KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, kurš nodrošina savu kontroli par sistēmu ļoti vienkāršā veidā. Ja kāds nedara tā, kā vajag viņam, tad viņš aiziet pie tā un saka, ka jums vai tur jūsu vīram, tēvam vai brālim, vai kam ir nopietnas problēmas.”

Taču, kā jau prognozēts, apliecinot faktisko „astoņkāja” ietekmi, atbildīgās iestādes un amatpersonas cenšas dažādos veidos atkratīties no nepieciešamības reaģēt uz šīm ziņām vai arī nevēlēšanos reaģēt nomaskēt ar „valsts noslēpumu”. Pietiek šodien publicē vairāku iestāžu vadītāju parakstītus dokumentus, kuri šo rīcību uzskatāmi demonstrē.